Kāpēc pūce vienmēr izskatās tik drūma (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; nr 52)
Šis ir stāsts par 'Meža liesmas' koku (*). Šis koks piederēja valdniekam un nesa daudz pākšaugu. Kādu dienu pērtiķis atnāca un kratīja koku. Visas pākstis izkrita. Plop!
Trīs ļoti vienkāršas dvēseles... (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; Nr. 51)
Viņš bija gudrs cilvēks, un viņam bija kaza. Viņš aizdedzināja atkritumu kaudzi un nākamajā rītā izkaisīja siltos pelnus un ogles uz zemes un pēc tam iemeta upē. Viņš dzīvoja netālu no Ping upes. Tad viņš noslaucīja zemi tīru.
Šis stāsts ir par jaunu sievieti. Kādu dienu kāds Kārens vīrs gāja garām, pārdodot ūdens bifeļus. Kārenai bieži ir bifeļi. Viņš jautāja, vai varētu gulēt viņas mājā, bet viņa viņu nelaida.
Tas ir tas, ko jūs darāt ar pliku krekeri! (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; nr. 49)
Sen bija cilvēks, kurš varēja izārstēt plikpaurību. Tagad es nerunāju negatīvi par plikpauriem, ziniet, jo es pats esmu plikums. Jebkurā gadījumā viņš varēja izārstēt plikpaurumus no plikpaurības, bet par to bija jāmaksā. Preces un piecpadsmit rūpijas. Toreiz tika izmantotas rūpijas. Tāpēc pliki cilvēki nāca pie viņa, lai atgūtu matus.
Jo tu izskaties pēc manas mātes… (No: Stimulējošie stāsti no Ziemeļtaizemes; nr 48)
Vīrietis visu dienu bija staigājis un bija izsalcis. Viņš pieklauvēja pie kādas mājas un lūdza apēst tvaicētus lipīgos rīsus. Vecā sieviete mājā iegāja dārzā, lai nolasītu banāna lapu, ar ko ietīt rīsus. Viņa jau bija noņēmusi rīsu plīti no uguns.
Katinas ceremonija Pansas beigās, budistu gavēnis, gavēnis. Sabiedrība mūkiem piedāvā jaunus tērpus un ziedojumus. Ļoti svarīgs notikums.
Kāds mūks paskatījās uz viena iesācēja māti. Viņš bija iemīlējies. Ikreiz, kad iesācējs atnesa savas mātes upurus uz templi, viņš teica: "Visas šīs dāvanas ir no manas mātes," un mūks katru reizi to skaļi atkārtoja. "Piedāvājums no šī iesācēja mātes."
Vai tā bija pele, kas iekoda kaķim, vai… kutinoši stāsti no Taizemes ziemeļiem. White Lotus Books, Taizeme. Nosaukums angļu valodā "Kaķis noķēris peli".
Neko saldu Nanā
Nanas province Taizemes tālajos ziemeļos, nedaudz atstatīta pret Laosas robežu, ir viena no lauku skaistumkopšanas vietām ar zemniecisku taju šarmu.
Khamu, kurš klausās Vessantara Jataka (No: Tantalizing story from Northern Tailand; nr 44)
Khamu pirmo reizi klausījās Vessantara Jataka lasījumu. (*) Mūks nonāca Maddi nodaļā, kurā princis Vessantara atdod savus divus bērnus brahmanu priesterim, kurš sasien viņu rokas un pagrūž tās sev priekšā. Mūks lasīja: "Bēdas pārsteidza, un bērniem bija asaras acīs."
Tas atkal ir par mūku. Nē, mūsu templī atkal nav mūks, atcerieties! Vēl viens templis - ļoti tālu. Šis mūks tempļa teritorijā cieši apsargāja maizes koku. Un, ja koks nes gatavus augļus, viņš nevienu nelaida šim kokam klāt.
Mūks ar sievietes sarongu ap galvu (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; nr 42)
Tas ir par mūku. Nē, ne mūks mūsu templī, labas debesis, nē! Vēl viens templis - ļoti tālu. Un tam mūkam bija sekss ar sievieti. Viņš bija viņas mīļākais.
Tagad ciematu sauc par Nong Kheng, bet agrāk to sauca par Nong Khuaj Deng vai "Red Dick Pond". Arī toreiz tā bija pilsēta ar karali un viss. Joprojām var redzēt tādu kā pilskalnu, kur kādreiz atradās pilsēta.
Vēl viens stāsts par kādu, kurš gribēja pārgulēt ar vecākā brāļa sievu. Viņa bija stāvoklī, un viņas vīrs bija komandējumā. Bet kā viņš to varēja kārtīgi atnest?
Kad pasaule vēl bija mierīga... (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; Nr. 39)
Tas notika ļoti sen. Tad visi dzīvnieki, koki un zāles vēl varēja runāt. Viņi dzīvoja kopā pēc Indras (*) likuma: ja dzīvnieks sapņoja, ka ēd kaut ko garšīgu, tad nākamajā dienā šis sapnis varēja piepildīties. Un dzīvnieki rīkojās atbilstoši.
Kāpēc tavam kājas lielajam pirkstam nav naga? (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; nr 38)
Tas ir par mūku, kurš templī dzīvoja ļoti ilgu laiku. Viņš bija stingrs pret savu iesācēju Čanu. Tajā laikā svētie raksti tika rakstīti uz žāvētām palmu lapām. Kad mūks no rīta piecēlās, viņš paņēma metāla gravēšanas adatu un apsēdās pie rakstāmgalda, uz kuras bija palmas lapa.
Noķertai zivij taču tārpu nedāvinātu, vai ne? (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; nr. 37)
Šis ir stāsts par khamu cilts pārstāvi. Viņi ir laosieši un dzīvo Vientiānā (*). Laosa agrāk bija mazāk attīstīta, un tur bija grūti pārvietoties. Viņu ienākumi bija tikai trīs rūpijas gadā. Jā, tajos laikos cilvēki izmantoja rūpijas. (**)