Rietumu rakstnieki Bangkokā: Eņģeļu pilsēta vai ne ..?
Pēdējo mēnešu laikā vairākos rakstos esmu apcerējis vairākus Rietumu rakstniekus, kuriem tā vai citādi bija saikne ar Taizemes galvaspilsētu. Kā pēdējais šajā sarakstā, es vēlētos veltīt brīdi pārdomām par šo pilsētu. Tagad esmu uzrakstījis gandrīz trīsdesmit grāmatas (no kurām, dīvainā kārtā, neviena nav par Taizemi), un, manuprāt, tas man dod tiesības raksturot sevi kā Rietumu autoru un turklāt man ir – kas ir patīkams bonuss – spēcīga viedoklis par šo pilsētu. Daži iespaidi, kas palikuši no biežiem apmeklējumiem…
2009. gadā plaši pazīstamā Antverpenes senlietu grāmatnīcā pēkšņi parādījās angļu valodas manuskripts Emanuela filmai, kas nekad nebija uzņemta. Ziniet, XNUMX. gados tapušais sensacionālais mīkstais pornogrāfijas seriāls, kas uz brīdi padarīja nīderlandiešu aktrisi Silviju Kristelu pasaules slavenu.
Filmētais Džeimsa Bonda ievads filmā "Dr. No' 1962. gadā iepazīstināja Rietumu kino skatītājus ar pasauli, kas rosināja viņu iztēli un aizveda uz eksotiskām vietām, par kurām tobrīd lielākā daļa varēja tikai sapņot: Jamaiku, Bahamu salām, Stambulu, Honkongu un, protams, Taizemi.
Rietumu rakstnieki Bangkokā: Pols Tero
Pols Tero (°1941) ir viens no rakstniekiem, kuram es vēlētos pievienoties uzreiz, ja varētu sastādīt viesu sarakstu izcilām vakariņām. Labi, viņš ir augstprātīgs un zina visu, bet kāds rakstīšanas stils ir cilvēkam…!
Rietumu rakstnieki Bangkokā: Džozefs Konrāds
Poļu jūrnieks Teodors Koržeņiovskis pirmo reizi apmeklēja Bangkoku 1888. gada janvārī, kad viņš bija Lielbritānijas tirdzniecības flotes virsnieks. Viņš tika nosūtīts uz Siāmas galvaspilsētu no Seaman's Lodge Singapūrā, lai pārņemtu Otago, sarūsējušo barku, kuras kapteinis pēkšņi miris un lielākā daļa apkalpes bija hospitalizēta ar malāriju, komandi.
Rietumu rakstnieki Bangkokā – Bangkok noir aina
Šajā emuārā esmu regulāri apspriedis dažādus Rietumu rakstniekus, kuriem tā vai cita iemesla dēļ ir vai ir bijusi saikne ar Taizemes galvaspilsētu. Daudzi no viņiem, atšķirībā no viņu darba, tagad ir padevušies un atpūšas uz saviem - bez šaubām, pelnītajiem - lauriem Lielo un ne tik lielo autoru pantenonā.
Briges piedzīvojumu meklētāja Džeikoba van de Kouteres pieredze Siamā un apkārtnē (2. daļa)
Šodien 2. daļa stāstam par dienvidnīderlandieti, Brigē dzimušo Jakobusu van de Kouteru jeb Žaku van de Kutru, kā viņš kļuva starptautiski pazīstams. Flemings, kurš – ak, vēstures ironija – lielu daļu savas dzīves bija veltījis cīņai pret GOS…
Briges piedzīvojumu meklētāja Džeikoba van de Kouteres pieredze Siamā un apkārtnē (1. daļa)
Portugāļi bija pirmie farangi, kas spēra kāju Siāmā 1511. gadā. Gadsimtu vēlāk viņiem sekoja holandieši. Tā tas lasāms vēstures grāmatās, lai gan šis stāsts ir pelnījis kādu niansi. Tie nebija Ziemeļnīderlandes nosūtītāji un GOS tirgotāji, kas pirmie ieradās no mūsu reģioniem Siāmas galvaspilsētā Ajutajā. Šis gods pienākas dienvidu holandietim, Briges iedzīvotājam Jakobusam van de Koutere vai Žakam van de Kutram, kā viņš kļuva starptautiski pazīstams. Flemings, kurš – ak, vēstures ironija – lielu daļu savas dzīves bija veltījis cīņai pret GOS…
Prasat Hin Khao Phanom Runga augšāmcelšanās
Lieldienas jau ir aiz muguras, taču šodien es vēlos jums pastāstīt par vēl vienu augšāmcelšanos, proti, vienas no iespaidīgākajām khmeru impērijas relikvijām Taizemē, Prasat Hin Khao Phanom Rungas, tempļu kompleksa, kas tika uzcelts laikā no 10. 13. gadsimts uz izdzisuša vulkāna manā dzimtajā Buriramas provincē.
Prasat Preah Vihear: Klupšanas akmeņi….
Iepriekšējā rakstā es īsi apspriedu Prasat Phanom Rungu un veidu, kā šis khmeru tempļu komplekss tika modernizēts par Taizemes nacionālo kultūrvēsturisko mantojumu. Šī stāsta malās es īsi atsaucos uz Prasat Praeh Vihear, lai ilustrētu identitātes pieredzes un vēstures attiecību sarežģītību. Šodien es vēlētos iedziļināties Praeh Vihear vēsturē, jo daudziem Taizemē ir daudz klupšanas akmeņu…
Pagājušajā nedēļā es pavadīju dažas dienas ar savu vecāko meitu, kura viesojās pie manis Isaanā, izpētot Bangkoku. Es viņus aizvedu uz vienu no savām iecienītākajām piknika vietām Taizemes galvaspilsētā Mahakan Fort Park. Šī zaļā vieta ar lauku stila kaltas dzelzs piknika galdiem un soliem ir iespiesta starp tāda paša nosaukuma fortu un Ong Ang kanālu.
Arčibalds Ross Kolkuuns un Čiangmai
Viena no grāmatām, ko es loloju savā diezgan plašajā Āzijas bibliotēkā, ir Arčibalda Rosa Kolkuuna grāmata “Amongst the Shans”. Mans izdevums ir 1888. gada izdevums — man ir aizdomas, ka tas ir pirmais izdevums —, kas iznāca no Scribner & Welford presēm Ņujorkā un ietver Terjēna de Lakupērija darbu “Šan rases šūpulis”.
Kad Strujs ieradās Ajutajā, diplomātiskās attiecības starp Siāmu un Nīderlandes Republiku bija normālas, taču tā tas nebija vienmēr. Kopš brīža, kad Kornēlijs Spekss 1604. gadā izveidoja GOS noliktavu Ajutajā, abu savstarpēji atkarīgo pušu attiecībās bija daudz kāpumu un kritumu.
Viena no manas bibliotēkas grāmatām, ko es loloju, ir Trīs brīnišķīgi ceļojumi pa Itāliju, Grieķiju, Liflandi, Maskavu, Tararēnu, Mēdiem, Persienu, Austrumindiju, Japānu un vairākiem citiem reģioniem, kas iznāca no preses Amsterdamā 1676. gadā kopā ar Jēkabu Vanu. Meurs.printeris uz Keizersgracht.
Ir pagājis kāds laiciņš, kopš Austrālijas vēsturnieka Miltona Osborna atjauninātā versija “Mekongas nemierīgā pagātne, nenoteiktā nākotne” “iznāca no presēm, taču tas nemaina faktu, ka šī grāmata ir zaudējusi savu vērtību.
Džordžs Koeds, franču orientālists Siāmas dienestā
Franču bibliotekārs Džordžs Koedē (1919-1886) 1969. gadā Bangkokā saņēma Siāmas Baltā ziloņa medaļu par nopelniem bagāto darbu Tālo Austrumu izpētes jomā, ko Francijā mēdz dēvēt par orientālismu.
Trīs zobeni Nacionālajā muzejā
Man ir mīksta vieta veciem ieročiem, un Bangkokas Nacionālajā muzejā istabā ir skaista vitrīna ar karaliskām regālijām, kurā viens virs otra glīti izlikti trīs Dapu vai Siāmas tradicionālie zobeni.