Taizemes Noi skripta pazušana

Vienā no maniem iepriekšējiem ieguldījumiem šajā emuārā es īsi apsvēru taju rakstu valodas izcelsmi. Kā liels kultūras daudzveidības cienītājs man patīk apdraudētās mazo valodu valodas. Tie ir dzīvs mantojums un tāpēc vērtīgs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tālā pagātnē es izvēlējos basku, bretoņu, īru un oksitāņu valodu.

Tomēr tas diemžēl ir viens no valodu likumiem, ka visu veidu iemeslu dēļ tās tiek pastāvīgi apdraudētas un pazūd. Filologi ir aprēķinājuši, ka no aptuveni 7.000 valodām, kuras šodien runā pasaulē, 6.000 jau nākamajā gadsimtā pazudīs... Protams, valodu izzušana nav nekas jauns. Lielākā daļa valodnieku to pat uzskata par dabisku procesu. Galu galā valodas var mainīties, un runātāji noteiktos apstākļos pāriet uz citu valodu. Taču daudzos gadījumos valodas pazūd arī kultūras cīņu, nevienlīdzīgu varas attiecību vai vienkārši valodas ierobežojumu rezultātā, kur problēma bieži vien ir daudz dziļāka nekā tikai lingvistiskā, bet ir saistīta ar apdraudētu pašcieņu un identitāti. pašnoteikšanās un kultūras izpausmes brīvības noliegums, uzturēt tradīcijas.

Labs piemērs tam ir Taizemē, konkrētāk, Isaan, kur Thai Noi bija jāpazūd lielākajai daļai rakstu valodas. Tradicionāli Īzānā tika runāts daudzās valodās, piemēram, surin-khmer, laosiešu, vjetnamiešu un Phu Thai, papildus taju valodai. Sākotnēji Isanā tika izmantotas ne mazāk kā trīs rakstiskās valodas. Piemēram, bija khmeri, kas savu zīmi atstāja no Angkoras tagadējās Taizemes ziemeļaustrumos, un tas noteikti tika izmantots līdz mūsu ēras četrpadsmitajam gadsimtam. Kā rakstu valodu to aizstāja Tham, kas cēlies no vecā mon script, kas kļuva plaši izplatīts, pateicoties Laosas valstības Lan Xang paplašināšanai, un galvenokārt tika izmantots reliģiskiem un filozofiskiem tekstiem. Civilā, oficiālā rakstu valoda bija Thai Noi, kas tika izveidota gandrīz vienlaikus ar Tham. Taizemes noi kļuva par visbiežāk lietoto Īzāna rakstību no sešpadsmitā līdz septiņpadsmitā gadsimta. Galvenā atšķirība no taju valodas kā rakstu valodas bija tā, ka taizemiešu noi nav tonālo rakstzīmju, kas norādītu pareizo toni, kādā vārds ir jāizrunā. Īzāna lasītāji tika uzskatīti par pietiekami gudriem, lai saprastu vārda pareizo kontekstuālo nozīmi.

Viens no pirmajiem karaļa Čulalongkorna, kurš valdīja Siāmu no 1868. līdz 1910. gadam, politiskajiem mērķiem bija izveidot politisko un kultūras apvienošanas programmu, ko es raksturotu kā Siāmas iekšējo kolonizāciju. Ar to es domāju, ka centrālā iestāde Bangkokā soli pa solim ir vecas pilsētvalstis un autonomie reģioni saskaņā ar ticības apliecību:Viena tauta, viena tauta, viens monarhs" saskaņā ar Čakri dinastiju, lai nostiprinātu valsts varu un radītu valstiskuma sajūtu. Viens no izmantotajiem līdzekļiem bijamaiga piespiešana' turpmāk lietot tikai vairākuma valodu. Kopš 1874. gada Siāmas valdība mēģināja pārliecināt Isanas iedzīvotāju lasītprasmes daļu, ka taju valodas kā rakstu valodas lietošana ir ērtāka un līdz ar to arī pieņemamāka saziņai ar valdību.

Isaaners steidzami bija jāsaprot, ka viņi ir taju valoda... Kad šī kampaņa uzreiz neieguva popularitāti, tika veikti piespiedu pasākumi un kā rakstu valoda izglītībā tika ieviesta taju valoda. Ieviešot šo tālejošo izglītības reformu, iedzīvotāji šajā valsts nostūrī jau no mazotnes varēja tikt izglītoti, apzinoties, ka taju valoda un kultūra ir pārāka par Īzāna valodu un kultūru... Šo izglītības sistēmas reformu daļēji iedvesmoja bažas par Bangkokas centralizētās varas politikas īstenošanu. Galu galā galvaspilsētas iedzīvotāji ātri vien nonāca pie secinājuma, ka visu to jaunizveidoto jauno, centralizēto valsts iestāžu komplektēšanai būtu vajadzīgas daudzas, bet tiešām daudzas jaunas amatpersonas. Un tiem ierēdņiem, kas vēlams pieņemti darbā uz vietas, protams, bija jāpārvalda rakstveida taju valoda... Pirmā pilnībā taizemiešu izglītības iestāde Isaanā bija Ubon Wasikasathan skola Ubon Ratchathani, kas dibināta 1891. gadā un pilnībā sponsorēta Bangkokā.

Sofa Pontri un divi citi līderu vadītāji

Lai virzītu šo valodu indoktrināciju skolās, kas slēptas kā izglītība, ātri pēc kārtas tika izdotas sešas mācību grāmatas, kuras rakstīja Phraya Sri Suthorn Wohan (Noi Ajaari Yangkul) ziemeļaustrumos: Munbotbanphakit., Wanitnikon, Aksonprayok, Sangyokphitan, Waiphotchanaphijan en Phisankaran. Neesot īsti apmierināti ar valodas piespiešanas rezultātiem, Bangkoka no 1910. gada Īzānam nosūtīja monitorus, lai nodrošinātu, ka bērni saņem un mācās taju valodā. Darbība, kas kļuvaapbalvotsar ieviešanu Obligātās pamatizglītības likums, 1921. gada likums, kas noteica, ka visiem Īzānas vecākiem bērniem ir jāapmeklē taju valodas nodarbības... Mazāk nekā ceturtdaļgadsimta laikā taju noi kā rakstu valoda bija zaudējusi visu savu sociālo nozīmi un pazudusi...

Kādu laiku bija pretestība. XNUMX. gadsimta XNUMX. gadu beigās vairāki vecāki Ban Savati pilsētā Honkenas provincē, kuru vadīja populārā Molamas dziedātāja Sofija Pontri, atteicās vairs sūtīt savus bērnus uz skolu. Viņi pamatoti baidījās, ka pazaudēs savu laosieti saknes un etniskā piederība un kļūtu par taizemiešu… šī sacelšanās, ko arī iedvesmoja jauni, augsti vietējie nodokļi, ātri izplatījās ciemos plašākā apgabalā. 16. gada 1940. decembrī policija izjauca sapulci, kurā piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku, un arestēja 116 cilvēkus. Sofa Pontri un trīs nemiernieku līderi divus mēnešus vēlāk Honkenā tika notiesāti uz XNUMX gadiem cietumā par "kabotphai nai ratchaanachak (sacelšanās pret valstību). Pārējie arestētie tika atbrīvoti, bet vairāk nekā trīsdesmit no viņiem bija miruši gūstā... Khui Dengnoi, viens no trim notiesātajiem, dažus mēnešus vēlāk noslēpumaini noslīka cietumā. Sofa Pontri arī nomirtu mazāk nekā divus gadus pēc notiesāšanas pēc tam, kad viņam tika injicēts medikaments, pret kuru viņam izrādījās alerģija...

Ar dažiem ļoti retiem izņēmumiem vidusmēra Īzaners vairs neatceras, ka viņiem bija sava rakstu valoda pirms nepilnām divām paaudzēm... Mēs bieži aizmirstam, ka valoda ir daudz vairāk nekā skaņu un vārdu savienošana. Valoda ir tradīciju, vēstures, kultūras atmiņas un zināšanu krātuve, un žēl, ka tādas lietas izzūd...