Siāmas drukā

Mēs visi zinām, ka taizemieši dažkārt var būt diezgan šovinistiski un to ietekmē Faranga bieži mēģina minimizēt savu kultūru, pamatojoties uz konkrētu refleksu. Tomēr tiem ir zināms nodilums Faranga pateikties. Ņemiet, piemēram, drukāšanu.

Neskatoties uz to, ka drukas šūpulis ar t.s.bloku drukāšana' atradās Ķīnā, un kāds Pi Šens sāka eksperimentēt ar drukāšanu ar kustīgām rakstzīmēm kaut kur starp 1041. un 1048. gadu, pagāja ļoti ilgs laiks, līdz kaut kas noripoja no iespiedmašīnas Siamā. Tas bija kapteinis Džeimss Lovs, virsnieks Militārais dienests  britu Austrumu Indijas uzņēmums – Nīderlandes VOC konkurents, kas iegādājās Anglijas apvienotā tirgotāju kompānija, kas tirgojas ar Austrumindiju tika pavēlēts mācīties siāmiešu valodu un 1828. g Taizemes vai Siāmas valodas gramatika publicēts.

Viņš lika izgatavot Siāmas rakstzīmes Kalkutā un izdrukāja savu gramatiku Baptistu misijas prese tajā pašā pilsētā. Ir Gramatika izrādījās ienesīgs, un viņš savas vēstules un salikšanas materiālus nodeva mazam poligrāfijas uzņēmumam, kuru viņš pats nodibināja ar tieši vienu veidņu presi Singapūrā. Kad amerikāņu protestantu misionāri, kuri Siāmā darbojās kopš 1825. gada, uzzināja par šīs tipogrāfijas esamību, viņi uzreiz saprata tās propagandas vērtību. Viņi ātri devās uz Singapūru, lai izdrukātu savus pirmos reliģiskos traktātus siāmiešu valodā.

Dr. Dens Bīčs Bredlijs

Noguris no ceļošanas turp un atpakaļ, ļoti uzņēmīgais godājamais Dr. Dens Bīčs Bredlijs paņēma presi un tēlus un 1836. gada vasarā visu pārcēla uz Bangkoku. Trīs gadus vēlāk pēc prinča Mongkuta lūguma viņš šajā presē iespieda 10.000 XNUMX karaļa opija dekrēta eksemplāru — pirmo reizi drukātā veidā parādījās oficiāls Siāmas teksts. Savā pieticīgajā tipogrāfijā Klong Yai grīvā viņš iespieda ne tikai reliģiski iedvesmotus tekstus, bet arī, piemēram, Krung Kao Karaliskā hronika un pirmā Siāmas skolas grāmata Chindamanee.

Tas bija arī Dens Bīčs Bredlijs, kurš 1844. gadā Siāmā nodibināja pirmo laikrakstu Bangkokas ierakstītājs norullēja no presēm. Sākotnēji tas tika izdots kā ikmēneša izdevums, bet pārtapa par ik pēc divām nedēļām, kas izdots divos atsevišķos izdevumos – siāmiešu vai angļu valodā. Sakarā ar abonentu skaita samazināšanos Bangkokas ierakstītājs apstājās 1846. gada beigās, bet neilgi pēc tam Bangkokas ikdienas reklāmdevējs un Siam ikdienas reklāmdevējs. Divas publikācijas, kas, neskatoties uz nosaukuma līdzību, bija atsevišķas un bija attiecīgi skota un angļu uzņēmēju grupas idejas.

Pagāja līdz 1858. gadam, līdz siāmieši izdrukātu paši savu Siāmas izdevumu. Pēc tam pēc karaļa Mongkuta norādījuma ieradās ierēdnis Karaliskais vēstnesis of Ratchakijjanubeksa, izdevums Izdevniecība Aksorn Pimpakan, kas atradās karaliskajā pilī. Tas ritēja tikai 1875. gadā Darunovada, pirmais privāti finansētais Siāmas preses laikraksts. Īstais Siāmas vai Taizemes drukāto mediju izrāviens var būt karaļa Čulalongkorna valdīšanas laikā, kad Siāmā parādījās 59 laikraksti un žurnāli siāmiešu, angļu vai ķīniešu valodā.

Ak, jā, un tas: Reverend Bredley bija arī pats pirmais izdevējs Siam ka vienreiz autortiesību līgums slēgts. Viņš to izdarīja 1866. gadā kopā ar karali Mongkutu, kad ieguva tiesības iespiest savas valsts vizītes Lielbritānijā ceļojuma aprakstu. Tomēr Taizemē viņu atceras nevis par viņa fundamentālo ieguldījumu plašsaziņas līdzekļos, bet gan kā cilvēku, kurš Siāmā veiksmīgi ieviesa vakcīnu pret bakām.