Jezuīti Siāmā: 1687. gads
Savas disertācijas labā es atkal strādāju Amsterdamas universitātes bibliotēkā, kad mana acs iekrita uz ļoti intriģējošu taizemiešiem ļoti senas grāmatas nosaukumu:
VOYAGE DE SIAM DES PERES JESUITES, Envoyés par le Roy […] avec leurs observations astronomiques et leurs remarques de physique, de geographie, d'hydrographie et d'histoire. Amsterdama, 1687. gads.
Protams, man tas bija jāzina pašam, un es liku grāmatu izrakt no īpašajām kolekcijām un darīt pieejamu manai apskatei. Acīmredzot jums nav atļauts ņemt līdzi tik vecu grāmatu mājās, lai tikai izvairītos no kārdinājuma izgriezt no grāmatas gravējumus, ierāmēt un pārdot atsevišķi Oudemanhuispoort!
Grāmatu sarakstījis viens no klejojošajiem tēviem, vārdā Gajs Tačarts, un tajā aprakstīts ceļojums, ko uzņēmums veic Saules karaļa vārdā no Brestas caur Labās Cerības ragu un Bantamu (Javu) uz toreizējo Siāmas galvaspilsētu, ko viņš veic. saka nes vārdu Crung Si Aya Tha Ya. Tas mūs atgriež pazīstamajā teritorijā. Šajā galvaspilsētā viņi Siāmas galmā tiekas ar portugāli Konstantīnu Foulkonu, kurš bija iepazinies ar toreizējo karali un ieņēma premjerministra amatu, ļoti spēcīgu cilvēku. Tēvi drīz saprata, ka neko daudz nevarēs sasniegt, un pietika ar to, ka viņu acis un ausis ir aizņemti un pēc iespējas vairāk uzzinātu par siāmiešu manierēm, paražām un reliģiskajiem uzskatiem. Gajs par to sīki ziņo, un ir uzjautrinoši lasīt, ar kādiem novērojumiem viņi nākuši klajā, īpaši reliģijas jomā. Šeit ir daži ievērības cienīgi paziņojumi.
Pēc Gaja domām, viņu reliģijai ir tik daudz līdzību ar katoļu ticību (protams, vienīgā patiesā ticība viņam un viņa tēviem), ka ir gandrīz neizbēgami, ka evaņģēlijs tika atklāts arī siāmiešiem jau sen, bet bija mainījušies un laika gaitā samaitāti nezināšanas un viņu priesteru dēļ. Lielisks seno jezuītu pārvēršanas un inkorporācijas dreifēšanas piemērs!
Siāmieši tic Dievam, kas ir perfekta būtne, kas sastāv no miesas un gara, kas palīdz cilvēkiem, dodot viņiem likumu, virzot viņiem, kā dzīvot labi, mācot viņiem patieso reliģiju un mācot nepieciešamās zinātnes. Gajs arī atzīmē, ka siāmiešus īsti neinteresē nekāda zinātne un viņus interesē tikai nākotne: viņi konsultējas ar astrologiem un piekopj visādas citas māņticības.
Svētā Rožukroņa baznīca Čao Prajas upes krastā Bangkokā (1887) – (Wild Alaska Ken / Shutterstock.com)
Viņu Dieva laime nav pilnīga, līdz viņš nomirst, nepiedzimstot no jauna, jo tad viņš vairs nav nelaimes un posta objekts. Arī cilvēki var kļūt par Dievu, bet tikai pēc ievērojama laika, jo vispirms viņiem ir jāsasniedz pilnīgs tikums. Tagad ir skaidrs, ka Gajs runā par Budu, bet kuriozs ir tas, ka šis vārds nav atrodams visā grāmatā! Mīkla izlaidums, vai aiz tā slēpjas jezuītu palaidnība?
Pēc Gaja teiktā, viņi sauc savu dievu Sommonokhodom, un viņš stāsta vēl dažas interesantas lietas par šo varoni, taču tas šeit būtu pārāk tālu. Viņš skaidro, kāpēc kristietība, visticamāk, neiegūs savu vietu šajā valstī: siāmieši riebjas no Kristus krusta, jo, ja viņš būtu bijis taisnīgs cilvēks, viņa taisnīgums un labestība būtu pasargājuši viņu no šī šausmīgā soda, kas viņam bija jāizcieš un pret. viņa ienaidnieku dusmas.
Siāmieši uzskata, ka debesis un zeme nav radītas, bet pastāvēja mūžīgi un tām nebūs gala. Zeme ir plakana un kvadrātveida, peld pa okeānu un to ieskauj ārkārtīgi spēcīga un brīnišķīgi augsta siena. Ir debesis un elle, kas kalpo kā pagaidu atalgojums vai sods būtnēm, kas ir pelnījušas, līdz tās atkal tiek reinkarnētas. Viņu priesteri tiek uzskatīti par īstiem Dieva atdarinātājiem, kuriem ar pasauli ir maz sakara. Viņi nekad nesveicina lajs, pat pats karalis. Galvenie baušļi lajiem ir:
- pielūgt Dievu un Viņa Vārdu, neskaitot viņa priesterus un mūkus;
- nezagt;
- nemelot un krāpties;
- nelietot alkoholu;
- nenogalināt dzīvas būtnes (cilvēkus un dzīvniekus);
- nepārkāpt laulību;
- gavēnis brīvdienās;
- tajās dienās nestrādāju.
Ja salīdzināsiet šo sarakstu ar desmit baušļiem, jūs pārsteidzoši palaidīsit garām bausli, kas jāievēro, cienīt savu tēvu un māti, kas Taizemes kultūrā ir pārliecinošs fakts. Izņemot to, tas ir diezgan līdzīgs, protams, izņemot alkoholu. Tas ir arī acīmredzams, jo lielākā daļa šo baušļu izriet no tā, ka cilvēks ir sabiedriska būtne, bara dzīvnieks ar saistītu morāli. Lai to izdomātu un izrakstītu, dievs nemaz nav vajadzīgs.
Vēl jautrāk, nekā tikai skatīties uz citu kultūru caur savām brillēm, ir skatīties uz citu kultūru ar kāda cilvēka acīm no citas kultūras un/vai pavisam citā laikā (kas nozīmē apmēram to pašu)!
- Pārpublicēts ziņojumst -
Paldies, ka dalījāties ar savu atradumu, Pit. Ļoti interesanti! Vai šādas grāmatas tekstu bibliotēka nav digitalizējusi, lai tā būtu plašāk pieejama?
Grāmata patiešām ir digitalizēta un ir pieejama bez maksas vietnē https://books.google.be/books?id=vZMOAAAAQAAJ&printsec=frontcover&hl=nl&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q&f=false
Grāmatas tulkojumu holandiešu valodā var atrast: https://goo.gl/3X7CYJ
Interesants raksts! Daži papildinājumi.
Konstantīns Falkons bija grieķis, nevis portugālis. Viņam tika izpildīts nāvessods 1688. gada jūnijā kopā ar saviem sekotājiem un Siāmas kroņprinci, jo viņa patrons karalis Narai gulēja mirstot. Panākumi Siāmas tronī bieži bija asiņaini notikumi.
To 1685. gadā par Foulkonu teica Abbé de Choisy, kurš bija daļa no diplomātiskās vizītes Siāmā (no:Mémoires pour servir à l'histoire de Louis XIV, 1983:150)[
"Viņš bija viens no tiem pasaulē, kuram ir vislielākā asprātība, liberālisms, krāšņums, bezbailība, un viņš bija pilns ar lieliskiem projektiem, bet, iespējams, viņš gribēja tikai franču karaspēku, lai mēģinātu padarīt sevi par karali pēc viņa nāves. meistars, ko viņš uzskatīja par nenovēršamu. Viņš bija lepns, nežēlīgs, nežēlīgs un ar neparastām ambīcijām. Viņš atbalstīja kristīgo reliģiju, jo tā varēja viņu atbalstīt; bet es nekad nebūtu viņam uzticējies lietās, kurās nebūtu iesaistīta viņa paša izaugsme”
Sommonokhodom, visticamāk, ir Sramanan Gautama ("askētiskā Gautama") samaitātība. Budai ir daudz vārdu. Septiņpadsmitajā gadsimtā vārds "budisms" vēl nebija sasniedzis Eiropu. Taju valodā Budu, protams, sauc par phráphoéttáchâo.
Gandrīz visi tā laika Eiropas ceļotāji uzskatīja, ka Buda ir dievs. Lai gan jūs to varat iedomāties, skatoties virspusēji, tas nerunā par šo jezuītu ieskatiem, pamatīgumu un intelektuālajām spējām. Bez šaubām, siāmieši uzskatīja kristīgo ticību tikpat māņticīgu, kurā viņiem bija taisnība.
“Jezuītu palaidnība” ir nievājošs termins, ko pretinieki lietoja, lai apzīmētu veiklību, kas kritušajam ordenim bija jāpierāda, lai varētu pasludināt to, ko viņi uzskatīja par patiesu patiesību, kas neatbilst (toreizējai) romiešu ortodoksālajai tirānijai. lai izvairītos no smagas cenzūras un represijām. Šis termins lietots arī bloga rakstā nepamatotām aizdomām, jo, kā jau norādīja Tino Kuis:
Grāmatā "Budisms un zinātne: ceļvedis apmulsušajiem", University of Chicago Press, 2009, autors Donalds S. Lopess Jr. tas ir šādi: “Tēvam Tačardam ir tas, kas sakāms par Budu, kuru viņš dēvē par Sommonokhodomu, viņa Budas epiteta Šramaņa Gautama, askētiskā Gautama, taizemes izrunas atveidojumu:” (Šāds citāts angļu valodā aptuveni atbilst apspriestā jezuītu ziņojuma tiešsaistes versija franču valodā, saiti ar “Marc”.)
Transliterācija “Gautama” (pilnā sanskritā: Siddhārtha Gautama vai pāli: Siddhattha Gotama) ir modernāka nekā “khodom”, taču angļu valodā nerunājošajiem tas noteikti noved pie šī personvārda izrunas, kas nav tik līdzīga taizemiešu valodai. Tā kā budistu mācībās būs vairāki Budas, jezuīts bija dabiski dēvēt par slavenāko, slavināto kā kvazidievību, ar savu personvārdu un (pieklājības labad vai lai atšķirtu viņu no vārdabrāļiem) vienu. no viņa tituliem. Lai gan Jaunajā Derībā ir zināms tikai 1 Glābējs, objektīvs un rūpīgs marsietis, kurš nekad nav dzirdējis terminu “kristietība”, aprakstītu nevis “Kristu”, bet vienkārši “Kungs Jēzus”.
Paldies Tino par papildinājumu. Konstantīns Falkons patiešām bija grieķis. Viņa vārds grieķu valodā ir Κωσταντής Γεράκης vai Konstantinos Gerakis. Gerakis angļu valodā nozīmē piekūns un tāpēc holandiešu valodā piekūns. Es nekad nesapratu, kāpēc viņa grieķu vārds Siāmā tika tulkots angļu valodā.
Atvainojos par nepareizo Konstantīna Folkona grieķu vārda tulkojumu, kam vajadzētu būt Κωνσταντῖνος Γεράκης. Starp citu, karalis Narai bija piešķīris Konstantīnam Phaulkonam titulu Chao Phraya Wichayen (เจ้าพระยาวิชาเยนทร์).
šis raksts nāk kā no debesīm nokritis, lai paliek stilā. Vācu materiālus par kristietības vietu Nepālā. Es zinu, ka jezuīti daudz darīja saistībā ar 2015. gada zemestrīci, taču dažas protestantu konfesijas ir ļoti uzstājīgas, sludinot savu redzējumu. Piedzīvojiet to paši. Visa informācija apsveicama.
Paldies, ka dalījāties, vienmēr patīkami redzēt citu skatījumu uz valsti. Paldies arī Tino par turpmākajiem komentāriem.
Tagad, kad Falkonai bija sieva ar jauktām portugāļu asinīm Marija Gujomara de Pinha, pēc vīra nāves viņa kļuva par verdzeni Karaliskajā virtuvē. Viņas ietekme uz taju virtuvi ir milzīga, jo gandrīz visi Taizemes tradicionālie deserti ir portugāļu izcelsmes un viņas ieviestie.
vai šie misionāri arī nedibināja krk ayutthaya? Svētais Jāzeps?
Cilvēkiem, kuri interesējas par Siāmas vēsturi, Hua Yai apgādā White Lotus ir izdevis daudzas interesantas grāmatas par Siāmu, kas bieži tiek tulkotas arī angļu valodā.
Grāmatas tulkojumā, ko izdevis White Lotus, cita starpā ir es.
Lai saglabātu garastāvokli: vēl viens ziņkārīgs kristiešu skatījums uz valsti ir atrodams vienā no šiem angļu valodas tulkojumiem: Taizemes karalistes vai Siāmas apraksts. Taizeme karaļa Mongkuta vadībā, monsinjora Žana Batista Pallegua autors, publicēts 1854. gadā. Tas ir labākais Siāmas manieres un paražu apraksts pirms lielās modernizācijas parādīšanās HM karaļa Čulalongkorna vadībā.
FH Turpin, Siāmas karalistes vēsture līdz 1770. gadam, kas publicēta 1771. gadā, ir vēl viens nozīmīgs agrīnās vēstures pārskats — mūsu Rietumu uztverē, protams.
Vēl viens misionārs GF de Marini un viņa darbs Jauns un interesants Laosas karalistes apraksts tika publicēts 1663. gadā. Tas ir arī par talapoi jeb mūkiem un valodu.
Izsmeļošs Isan apraksts ir no Etjēna Eimonjē, Isan Travels. Taizemes ziemeļaustrumu ekonomika 1883.–1884. gadā, pirmo reizi publicēts 1895. gadā un 1872. gadā ar desmitiem ļoti detalizētu karšu un vietvārdu.
Aizraujoši un īpaši. Kristietībai un budismam ir daudz līdzību. Es esmu apmeklējis Taizemi katru gadu kopš 2003. gada, pirmos desmit gadus fonda uzdevumā. Pārsvarā uzturējos Pai rajona ciemos. Es satiku daudz angliski runājošu mūku un tāpēc varēju ieskatīties Taizemes budisma aizkulisēs. Jezuīti tad noteikti būtu redzējuši, ka budisti nepieņems nekādu citu ticību. Tas atšķiras starp ciltīm Taizemes ziemeļos. Cilvēki tur ir animisti un protestantu baznīca tur ir īpaši aktīva. Es gribēju, lai šīs baznīcas un to sludinātāji paliktu mājās. Jezuīti to saprata, bet mūsdienu kristieši ne. Bet tas joprojām ir jauks pienesums, pateicoties Pietam.
Dažas pēdējās reizes, kad braucu garām Pai (Čhīanmai province), es redzēju musulmaņu sievietes, kas uz mopēda bija ģērbušās melnā krāsā; šķiet, ka tieši uz rietumiem ir jauka kopiena. Chai Prakan ir nedaudz ķīniešu šintoistu templis. Chiang Rai provincē es vairākas reizes apmeklēju ķīniešu templi un ziemeļos ir arī katoļu kristiešu baznīcas.
Animisms ir ļoti raksturīgs visai Taizemei (izņemot, iespējams, provinces, kas robežojas ar Malaiziju, kur pārsvarā dzīvo musulmaņi): Daudziem taizemiešiem Teravādas budisms ir ar statusu bagāta mērce, kas praktiski netiek izmantota ārpus mūku ārstēšanas. Animistiski ir arī, piemēram, nākotnes pareģošanas kociņi, kas kratās ūdenī, mūku mājas svētības, spoku māja un 'lak muang' (pilsētas dzimumlocekļa stabs). Kad kristieši atguva Ziemassvētku eglītes, budisti ir pieņēmuši animismu, taču parasti nemēģinot to iekļaut budisma mācībās vai vājināt.
Dažas pēdējās reizes, kad es gāju cauri Pai (Čhīanmai province), es redzēju pilnīgi melnās plīvuru sievietes uz mopēda; šķiet, ka tieši uz rietumiem ir jauka kopiena. Chai Prakan atrodas ķīniešu šintoistu templis. Chiang Rai provincē es ik pa gadiem apmeklēju templi, kur nevaru noteikt, vai ķīniešu izcelsmes nabadzīgo zēnu klostera apmācība galvenokārt ir sabiedrisks darbs vai slēpts seminārs. Jau ilgi pirms milzīgā Budas uzcelšanas tempļa teritorijā es virs ieejām un uz jumtiem biju pamanījis uzkrītošās svastikas (griešanās riteņi, kas simbolizē mūžīgas pārmaiņas un atkārtošanos). Ziemeļos ir arī katoļu kristiešu baznīcas. Daudzās animistiskās "kalnu ciltis" tik tikko pieņēma lielākās reliģijas.
Animisms ir ļoti raksturīgs visai Taizemei (izņemot, iespējams, provinces, kas robežojas ar Malaiziju, kur pārsvarā dzīvo musulmaņi): Daudziem taizemiešiem Teravādas budisms ir ar statusu bagāta mērce, kas gandrīz netiek praktizēta, neatbalstot mūku “ko” un attieksmi pret tiem. Animistiski ir arī, piemēram, nākotnes pareģošanas kociņi, kas kratās ūdenī, mūku mājas svētības, spoku māja un 'lak muang' (pilsētas dzimumlocekļa stabs). Kad kristieši atguva Ziemassvētku eglītes, budisti ir pieņēmuši animismu, taču parasti nemēģinot to iekļaut budisma mācībās vai vājināt.
Patiešām jauks atradums un paldies, ka kopīgojāt saturu. Meklējot citu grāmatu, uzgāju arī šo:
http://www.dcothai.com/product_info.php?cPath=46&products_id=1152
Vai tas varētu būt tās pašas grāmatas tulkojums?
grtz Vils
Labs stāsts, komplimenti. Turklāt: jezuītu ordenis noteikti nebija nabadzīgs, par ko liecina aprakstītais brauciens uz Siāmu. Viduslaikos katoļu baznīca un īpaši jezuīti kā savu monogrammu izmantoja burtus IHS, un to joprojām var atrast uz baznīcu fasādēm, lūgšanu kartītēm un altāriem. Jezuītu ordeņa dibinātājs Ignāts no Lojolas par savu zīmoga zīmi izvēlējās burtus IHS. Šobrīd lietotie šo burtu skaidrojumi ir Isem Habemus Socium (Mums ir Jēzus kā pavadonis) Tas bija bagāts, ja ne pārāk turīgs ordenis un tāpēc burti IHS tika tulkoti arī kā Iesuitae Habent Satis (jezuītiem pietiek) vai kā Iesuitae Hominum Seductorres (jezuīti ir vīriešu pavedinātāji)
IHS ir saīsinājums latīņu burtiem no grieķu valodas pareizrakstības Jēzus, tikai šis vārds bez papildu runas. Līkojuma dēļ tekstos sastopami arī IHM (akuzatīvs) un IHV (ģenitīvs, datīvs). Grieķu-latīņu pārveide ir diezgan sarežģīta, jo viduslaikos tikai daļēji "modernizētās" transliterācijas dēļ IHS izcelsme vairs nebija skaidri atpazīstama, tāpēc starp puslaikiem radās visādi nejēdzīgi "skaidrojumi". un nezinošs, piemēram, 'Iesus Hominum Salvator (Jēzus Cilvēka Glābējs).
Sjēnas franciskānis Bernardīns (1380-1444) jau bija plaši izplatījis rakstību “IHS”. Jezuītu ordenis, kas tika dibināts tikai 1534. gadā, galvenokārt bija iedvesmots no Jēzus parauga, tāpēc arī viņu nosaukums. Viņu līdzdibinātājs Ignatius Lojola (1491-1556) neapšaubāmi zināja patieso IHS izcelsmi. Tātad šī simbolika viņam un viņa sekotājiem bija acīmredzama. Rezultātā IHS kļuva tipisks jezuītiem.
Jezuītu ordenis savā valdījumā (pienākumu sarakstā) ierakstīja “nabadzību” un tādējādi ir tā sauktā “nabadzīgā kārtība”. Nevis biedriem, bet ordenim varētu būt īpašums. Bija daudz tā saukto “bagāto ordeņu”, kuru locekļiem varēja būt personīga manta. Tomēr visi jezuīti bija pilntiesīgi priesteri, kuri tādējādi bija daudz augstāk izglītoti nekā vairuma citu ordeņu mūki. Tas pats par sevi nozīmē intensīvākus kontaktus augstākajās klasēs. Turklāt, tā kā jezuīti sniedza labu izglītību arī savā reģionā, kas bija viņu vissvarīgākā darbība blakus misionāra darbam (un pirmajās dienās slimnieku aprūpei), daudzi turīgie bija mācījušies jezuītu koledžā. Šīs "labākās aprindas" regulāri sniedza ordenim ievērojamu atbalstu, tāpēc nav pārsteidzoši, ka tas kļuva bagātāks par citiem nabadzīgo ordeņiem. Bet bagātība attiecībā pret biedru skaitu bieži vien bija daudz augstāka bagāto ordeņu vidū.
Tas kļuva par ļoti strīdīgu kārtību, jo ap katoļu baznīcu notika ilgstoša cīņa par varu: Rietumeiropas katoļu laicīgie valdnieki pret pāvestu, kurš varēja paļauties uz jezuītiem. Pēc tam ļaunie runātāji apzināti ļaunprātīgi izmantoja iepriekš minēto neatpazīstamo IHS izcelsmi, lai diskreditētu un izsmietu ordeni, kā iepriekš minēts Džozefs Jongens. 1773. gadā pāvests bija spiests atsaukt savu galveno atbalstu, taču ārpus Rietumeiropas šī pāvesta kārtība tika ignorēta un kārtība turpināja pastāvēt; pēc Francijas revolūcijas to oficiāli no jauna dibināja pāvests (1814).
Jezuītu/IHS asociācijas dēļ IHS gandrīz nebija izmantots ārpus tām, taču pašreizējā pāvesta Franciska ģerbonī ir IHS. Man ir aizdomas, ka viņš atsaucas uz Bernardīnu no Sjēnas.
Labojums: Mana pēdējā frāze bija balstīta uz viņa izvēlēto pāvesta vārdu, ko varētu sagaidīt no franciskāņa. Tomēr viņš bija pievienojies jezuītu ordenim 1958. gadā, padarot viņu par pirmo jezuītu, kas kļuvis par pāvestu.
Cienījamais Džef, “Apmelotāji pēc tam apzināti ļaunprātīgi izmantoja bijušo neatpazīstamo IHS izcelsmi, lai diskreditētu un izsmietu kārtību, kā iepriekš minēts Džozefs Jongens”, jūs burtiski rakstāt. Pat ateists neņirgājas un nevēlas nevienu aizvainot, ko tu man dari.
Pašreizējais pāvests ir jezuīts
Es nezinu labāk par to, ka IHS ir In Hoc Signo (šajā zīmē) saīsinājums.
Es reiz skolā uzzināju, ka IHS patiešām nozīmē IeHSus, bet arī ichthus, zivis sengrieķu valodā un Kristus simbolu pirmajos gadsimtos.
Interesentiem jāizlasa, kas rakstīts zvērestā, ko jezuīti nodod pirms stāšanās par biedru un iestāšanās.
Internetā ir jezuītu zvērests. Izbaudi lasīšanu.