Sarunā ar trim demokrātijas cīnītājiem
Saulainā oktobra rītā Tino Kuis un Robs V devās uz Amsterdamu uz īpašu tikšanos. Mums bija iespēja runāt ar trim cilvēkiem, kuri ir apņēmušies ievērot demokrātiju, vārda brīvību un Taizemes pilsoņu cilvēktiesības.
Trijotni satikām centrālajā stacijā, kur no Ķelnes ieradās taizemietis Somjots un Džunja. Amsterdama bija pēdējā pietura vairākās lielākajās Eiropas pilsētās, kur šīm abām tika atļauts uzsākt cīņu par labāku Taizemi. Nīderlandes Marijke viņiem pievienojās vairākās no šīm vietām.
Tino bija atvedis dāvanu Somiotam — žurnāla īpašo eksemplāru, kura galvenais redaktors bija Somjots. Somiots pavadīja cietumā gadus un kopš tā laika nebija redzējis savu žurnālu "Taksin Balss", ne arī tā pēcteci "Red Power". Izdevumā, ko Somiots saņēma kā dāvanu, ir aprakstīts viņa paša ieslodzījums. No prieka viņa acīs varējām redzēt, ka tas viņam nāk par labu. Somjots ir sirsnīgs cilvēks, lai gan pamanīja, ka aiz restēm pavadītie gadi viņā atstājuši lielu rētu. Džunja mums teica, ka Somjots pēc visa, kas ar viņu ir nodarīts, ne par ko nenolej ne asaru. Tomēr Somyot joprojām ir iekšēji pilnas pozitīvas enerģijas un cerības, tas pats attiecas uz Juju un Marijke. Aicinājums no sirds uz labāku pasauli, viņiem ir cīņa, kas jācīnās, un viņi nemīļo vārdus, uzdrošinās pateikt, kas ir nepareizi ar Taizemi aiz mīlestības pret šo valsti. 
Cīņa par nāciju, kurā parastie pilsoņi var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi saskaņā ar taisnīgu, godīgu, demokrātisku likuma varu.
Kas ir šie aktīvisti?
Somyot Pruksakasemsuk (สมยศ พฤกษาเกษมสุข) dzimis Bangkokā 1961. gadā, viņš ir Taizemes aktīvists, kurš strādā par darba tiesībām un cilvēktiesībām. Piemēram, viņš piedalījās Clean Cloths Campaign — starptautiskā aliansē, kas ir apņēmusies uzlabot darba tiesības apģērbu un apavu nozarē. Lai gan viņš nebija liels Taksina Šinavatras cienītājs, viņš kopā ar dažiem citiem nodibināja sarkano žurnālu "Taksin Balss". Taksins ir arī karaļa Taksina vārds, ķēniņš, kurš tiek augstu novērtēts parasto taizemiešu vidū. Taizemes parakstā bija teikts Taksins (ทักษิณ), bijušā premjerministra vārds. Kā šī žurnāla galvenais redaktors Somyot tika arestēts 2011. gadā un tika apsūdzēts par lèse majesté. Tas tāpēc, ka kā redaktors viņš bija atļāvis publicēt divus rakstus par izdomātu valstību. Pēc tiesas domām, varoni šajos gabalos varētu uzskatīt par atsauci uz karali Bhumibolu. Somjots atteicās atzīt savu vainu, kas nozīmētu viņa soda samazināšanu uz pusi. Viņam tika piespriests 11 gadu cietumsods, vēlāk samazināts līdz 7 gadiem. Viņš tika atbrīvots 2018. gada aprīlī un turpināja cīņu par demokrātiju. Abu rakstu autors nekad nav bijis notiesāts.
Junya Yimprasert (Tjanjaa Yimpraseurt), pazīstama arī kā Leka, dzimusi 1966. gadā ciematā 100 kilometrus ārpus Bangkokas. Junya arī cīnās par darba tiesībām, īpaši sieviešu tiesībām, un strādā visneaizsargātāko cilvēku labā Taizemē un ārpus tās. Pēc asiņainās demonstrāciju apspiešanas 2010. gadā viņa uzrakstīja ļoti kritisku rakstu par karali Bhumibolu. Rezultātā viņa bija spiesta pamest savu valsti. Viņai tika piešķirts politiskais patvērums Somijā, un no turienes viņa turpina strādāt Taizemes strādnieku un demokrātijas labā.
Visbeidzot mēs runājām ar Marijke Wit. Marijke ir medmāsa, Amnesty International locekle, un viņa ir arī apņēmusies ievērot cilvēktiesības un demokrātiju. Viņa protestējusi Taizemes konsulātā Amsterdamā un Londonā, kā arī rakstījusi vēstules Taizemes karalim un Nīderlandes vēstniecībai Bangkokā.
Mēs ieņēmām vietu terasē Amsterdamas centrā un, baudot uzkodas un dzērienus, uzdevām viņiem jautājumus par viņu cīņu un vīzijām par labāku Taizemi.
Dārgais Somiot, vai varat pastāstīt par savu cīņu?
Pēc 2006. gada septembra apvērsuma es pievienojos kustībai par demokrātiju un kļuvu par vienu no Sarkano kreklu līderiem. 2007. gada maijā es pametu amatu un nodibināju 24. jūnija Demokrātijas grupu. Grupa, kuras mērķis ir veicināt demokrātiskās vērtības un cīnīties pret visa veida diktatūru. 2010. gadā es biju politiskā žurnāla Voice of Taksin redaktors, kas deva balsi Taizemes sabiedrības bezbalsīgajiem cilvēkiem, apspiestajiem. Mēs pārstāvējām strādniekus, zemniekus un cilvēkus, kas cīnās par brīvību un demokrātiju. Prasības bija skaidras: pirmkārt, saprātīgas algas, ar kurām nodrošināt iztiku. Otrkārt, īstas demokrātijas radīšana, kurā cilvēkiem ir tiesības organizēties, protestēt, attīstīt politisko darbību un paust savas idejas. Vārda brīvība, tas ir mans žurnāls.
Ko tu darīsi tagad, kad esi brīvs?
Es turpinu cīnīties, es nebaidos atgriezties cietumā. Tas bija šausmīgs laiks, bet mums ir jācīnās par taisnību, saviem ideāliem. Centīšos atbrīvot citus politieslodzītos, mainīt likumus. Ka vardarbība pret Taizemes pilsoņiem beidzas. Ir pienācis laiks dažādiem premjerministriem saukt pie atbildības par savu rīcību. Ir jāizveido izmeklēšanas komisija, kas izskatīs visu iepriekšējo iesaistīto valdību rīcību, lai vajadzības gadījumā varētu uzsākt kriminālprocesu. Kopš 1973. gada nekad nav bijusi objektīva kriminālvajāšana pret tiem, kas ir atbildīgi par asinīm, kas izlija ielās. Mēs nevaram ļaut atbildīgajiem no tā atbrīvoties! Ja nepieciešams, izmantojot Hāgas Starptautisko krimināltiesu.
Ārvalstu iejaukšanās Taizemē, vai tā ir iespējama?
Mēs dzīvojam atvērtā pasaulē, mums ir jārūpējas vienam par otru, mēs neesam vieni uz šīs zemes. No kurienes Amsterdamā nāk rīsi? Apģērbs? Vai šīs lietas nāk no Nīderlandes vai, piemēram, no Bangladešas vai Taizemes? Ir diezgan daudz vīriešu ar sievu taizemi, kāpēc? Tā kā robežas pazūd, mēs visi esam pasaules pilsoņi, tāpēc mums visiem ir jārūpējas par to, kas notiek Taizemē. Un starp citu (Somjots sāk smaidīt un maina toni no nopietna uz sarkastisku), jūs, holandieši, esat izlaupījuši lielu daļu Āzijas, ir pienācis laiks atvainoties un mums kaut ko atdot...
**
Somyot un Junya turpina cīnīties par demokrātiju, cilvēktiesībām un cienīgu dzīvi parastajiem pilsoņiem. Yunja, piemēram, kartē sliktos darba apstākļus Taizemes viesstrādniekiem, cilvēkiem, kuriem atņem pases, lai viņus varētu ļaunprātīgi izmantot kā vergu. Šādi pārkāpumi notiek ne tikai ārzemēs, bet arī, piemēram, Zviedrijā un Somijā. Tagad, dzīvojot Eiropā, viņa izmanto vārda brīvību un tiesības piedalīties demonstrācijās, lai norādītu savas Taizemes pārstāvjus uz viņu neveiksmēm. Pats par sevi saprotams, ka šī kritika ne vienmēr ir apsveicama.
**
Yunja, vai tu nebaidies, ka nekad nevarēsi atgriezties Taizemē?
Es nepadodos šim pastardienas tēlam. Agrāk Taizemes trimdiniekiem, piemēram, Pridi, nebija tādu saziņas līdzekļu, kādus mēs zinām šodien. Taizemes trimdinieki ārzemēs ir atvēruši Taizemes sabiedrības acis. Un cīņa par demokrātiju notiek tik ilgi, vairāk nekā 80 gadus. Pridi nekad neredzēja, ka viņa Taizemes vīzija piepildās, bet mēs turpinām. Mana atgriešanās Taizemē nav prioritāte, vissvarīgākais ir nodot mūsu vēstījumu. Nepieciešamība pēc demokrātijas, cilvēktiesībām un vienlīdzības. Taizemē ir vajadzīga sacelšanās, tas man ir skaidrs, bet kā sasniegt mūsu ideālus, atkal neplūstot asinīm, tas ir jautājums.
Vai ir cilvēki, uz kuriem jūs uzlūkojat, varoņi?
Nē, es esmu pret varoņiem. Ir tik daudz cilvēku, kuri ir devuši savu ieguldījumu mūsu cīņā. Tik daudz, kas ir apņēmušies visādos veidos. Nav neviena varoņa. Ir pārāk viegli norādīt uz vienu varoni, ko mēs redzam Taizemes vēsturē un tautas pasakās. Elitei patīk izcelt vienu varoni un ignorēt kolektīvu, kur slēpjas patiesais spēks. Nē, viņi baidās no kolektīva spēka. Tāpēc mums nevajadzētu iecelt varoņus. Un tāpēc es uztraucos par to, vai ļautu tādu kā Tanatornu no Future Forward Party uzskatīt par varoni. Skaists, gudrs, jauns, harizmātisks vīrietis lieliski iekļaujas varoņa tēlā. Vai viņš ļaus sevi izmantot kā spēles figūru? Vai šim bagātajam jauneklim, kam trūkst sakņu ar parastajiem cilvēkiem, tiks panākts kompromiss? Viņš to jau ir izdarījis, vairs necīnoties par lèse-majesté likuma atcelšanu. Redzēsim, vai viņam ir vairāk drosmes nekā Taksinam, vai viņš patiešām apņemsies mainīties. Bet viņam vēl sevi jāpierāda, pretējā gadījumā mēs arī nevaram viņam uzticēties.
Kādas ir jūsu cerības uz gaidāmajām vēlēšanām?
Tās notiks un pirmais, kas pēc vēlēšanām vajadzīgs, ir referendums par konstitūcijas pārskatīšanu, jaunas konstitūcijas rakstīšanu, parlamenta atlaišanu un tad vēlēšanām. Tanathorns šajā jautājumā ir ļoti skaidrs, un es esmu viņam līdzās. Vēl būs vajadzīgi vismaz 5 gadi, lai uzrakstītu kārtīgu konstitūciju un ievēlētu parlamentu, kas tiešām pārstāv tautu.
Vai jūs domājat, ka tādas partijas kā Pheu Thai, Commoner Party un Future Forward var sadarboties?
ES ceru. Es domāju, ka Pheu Thai un Commoner Party (Pilsoniskā partija) var strādāt kopā, iespējams, Future Forward (Jaunā nākotnes partija), bet Demokrātu partija (Demokrātiskā partija) noteikti nevar. Bet Pheu Thai pastāv arī risks, Taksins ir tik pilns ar sevi un savām ekonomiskajām vīzijām. Yingluck arī saka: "ekonomika vispirms", taču viņa kļūdās. Tam vajadzētu būt “cilvēkiem pirmajā vietā”. Taizemei jākļūst par valsti, kurā varam uzticēties saviem politiķiem. Taksins vienmēr ir bijis korumpēts, tāpēc arī nevaram pilnībā uzticēties Pheu Thai.
Un vai mēs Nīderlandē varam kaut ko nozīmēt Taizemei?
Protams! Jūs varat rakstīt savam karalim, parlamentam un vēstniecībai un informēt viņus, protestēt pret to, kā lietas notiek Taizemē. Kā pazūd vai tiek iebiedēti cilvēki, kuri kritiski vērtē iedibināto kārtību. Vārds un kauns, nosauc šausmīgās lietas, kas notiek Taizemē. Es dažreiz jūtu vēlmi lidostā šeit, Eiropā, dalīt skrejlapas, aicinot tūristus izplatīt demokrātijas vārdu Taizemē. Izkāpiet ārpus savas komforta zonas, nebrauciet uz Taizemi tikai tāpēc, lai izbaudītu sauli, jūru un sievietes.
Bet ir tādi, kas saka, ka Āzijas valstis nevar tikt galā ar demokrātiju, kādu to pazīst Eiropa, ka tām ir vajadzīgs paternālistisks, spēcīgs līderis?
Nē, tas ir apvainojums cilvēcei. Es uzskatu, ka visi ļoti labi zina, kas ir brīvība. Ja jums rūp brīvība, jums jāsaprot, ka arī citiem cilvēkiem ir tāda vēlme. Tas ir mūsu cilvēka dabā. Cilvēki, kas apgalvo pretējo, ir rasisti. Taizemieši nav pērtiķi! Šo attaisnojumu, ka Taizeme vēl nav gatava demokrātijai, izmanto arī Taizemes elite, taču tas ir nekas cits kā attaisnojums, lai paliktu pie varas. Un doma, ka, ja neesi taizemietis, nevari runāt par Taizemi, ir pilnīgi traka. Viņi arī saka, lai es turiu savu muti, ka es nemīlu savu valsti. Smieklīgi! Mums jācīnās pretī, jāpretojas. Mēs dzīvojam globalizācijas pasaulē, kur mēs kā cilvēki esam kolektīvi atbildīgi viens par otra labklājību. Nevis dalot naudu vai pārtiku, bet atverot durvis, lai arī citi cilvēki varētu brīvi domāt un runāt.
**
Marijke Wit ir viena no tiem rietumniekiem, kas iejaucas Taizemes lietās. Kā Amnesty International loceklei un ar siltu sirdi par Taizemi viņai bija skaidrs, ka mums ir jāpauž domstarpības, lai nekad vairs nesagaidītu diktatoru Eiropas teritorijā.
**
Kā jūs cīnāties par Taizemes demokratizāciju?
Demonstrējot pret Prajutu viņa vizītes laikā Londonā, un es arī apmeklēju konferences par cilvēktiesībām un demokrātiju. Esmu rakstījis vēstules Taizemes konongam, Nīderlandes vēstniekam Taizemē un Eiropas Savienībai, lai pievērstu uzmanību cilvēktiesībām Taizemē. Es rakstu arī Amnesty International Amsterdamā un Londonā par Taizemes aktīvistiem. Es arī piedalījos par Taizemes brīvprātīgās medmāsas Waen atbrīvošanu, kura rūpējās par ievainotajiem protestētājiem 2010. gada ielu protestu laikā. Viņa ir galvenā lieciniece militārpersonu nāvējošajai vardarbībai pret civiliedzīvotājiem. 2015. gadā viņu arestēja armija un nevainīgi ieslodzīja, nesen viņa laimīgi tika atbrīvota.
Es daudz runāju ar taizemiešiem, kuri ir apņēmušies mainīties, daudz lasu par Taizemes politiku un esmu redzējis filmu “Demokrātija pēc nāves”. 2016. gada Taizemes filma, kas izgaismo Taizemes politiku, kas radās pēc 2006. gada septembra un 2014. gada maija apvērsumiem. Es iesaku cilvēkiem noskatīties šo filmu, to varat atrast pakalpojumā YouTube.
Tātad taizemiešiem demokrātijas trūkums nav atstāts?
Cilvēki zina, ka ekonomika samazinās, salīdzinot ar citām valstīm, ka pasliktinās arī veselības aprūpe. Demonstrācijas ir aizliegtas, un konstitūcija ir grozīta. Daudzi taizemieši ir noguruši no politikas, taču ir vērts cīnīties par demokrātiju. Pretējā gadījumā nodokļu nauda nonāks zemūdenēs vai dārgos pulksteņos un citos gadžetos vecākajiem militārpersonām, nevis ieguldīs naudu izglītībā, veselības aprūpē, vairāk darbavietu, labākos darba apstākļos un lielākās algās.
Militāristi ne tikai nodos savu varu, pat ne tagad, kad drīzumā notiks vēlēšanas. Taču pamazām šos būtiskos mērķus varam sasniegt kopā.
***
Ir skaidrs, ka vēl tāls ceļš ejams, līdz Taizeme saviem pilsoņiem piešķirs tās pašas tiesības, kuras mēs uzskatām par pašsaprotamām šeit Eiropā. Taču, pateicoties to cilvēku nevaldāmajiem centieniem, kuriem ir drosme darīt savu balsi, šī diena noteikti tuvojas. Tātad veltījums šiem trim sirsnīgajiem cilvēkiem. Bija prieks runāt ar viņiem mūsu brīvajā Nīderlandē.
Papildu informācija:
- Somiota vēstule no cietuma: www.thailandblog.nl/BACKGROUND/wet-op-majesteitsschennis-aanvechten/
- Emuārs par Vēnu un elli, ko viņa piedzīvoja: www.thailandblog.nl/BACKGROUND/waen-getuige-van-een-misdaad-en-zelf-vervolgd-uit-intimidatie/
Es novērtēju cilvēkus ar savu viedokli, kuri uzdrošinās izbāzt kaklu, neskatoties uz iespējamām tālejošām sekām. Vienīgā problēma politikā ir tā, ka nekad nav absolūtas patiesības. Arī domāt par pareizu vai nepareizu ir pārāk viegli, lai gan jums ātri rodas tāda tendence. Mūsu dabā ir iestāties par apspiestajiem cilvēkiem. Tomēr tas ne vienmēr ir labākais veids. Tāpat arī Arābu pavasara iznākums nav pozitīvs.
Tāpat starp rindiņām var lasīt, ka intervētāji ļoti ciena cilvēkus, kurus intervē, un tad diemžēl nav īsti kritisku jautājumu. Lūk, kā man sacēlās mati uz pakauša, kad izlasīju šo: Un starp citu (Somjots sāk smaidīt un maina toni no nopietna uz sarkastisku), jūs, holandieši, esat izlaupījuši lielu daļu Āzijas, ir pienācis laiks atvainoties un mums kaut ko atdot...
Tādā gadījumā es jautātu Somiotam: “Vai nav pienācis laiks arī jums (Taizemei) atvainoties par intensīvo sadarbību ar japāņiem Otrajā pasaules karā? Vai jūs nezināt, ka vismaz 3.000 holandiešu gāja bojā Taizemes teritorijā, kad viņiem bija jāveic piespiedu darbs uz Birmas dzelzceļa līnijas?
Un visbeidzot jautājums Tino un Robam V. Kad jūs gatavojaties intervēt kādu no pašreizējās valdības, jo žurnālistikā tā vienmēr ir pretēja?
Dārgais Pēter,
Pašreizējās valdības viedokļi katru dienu tiek publicēti visos Taizemes plašsaziņas līdzekļos. Žurnālisti, kas uzdod nepareizus jautājumus, tiek apdraudēti.
Vai thailandblog arī lūdz “uzklausīt abas puses”, kad tas publicē pašreizējā režīma paziņojumus? Nē? Kāpēc ne? Izdari to!
Un jā, Taizemei vajadzētu atvainoties par sadarbību ar japāņiem un par dažām citām nelielām problēmām, piemēram, cienījamā “Smaragda Budas” aplaupīšanu no Vjentjanas, Laosas.
Un jums ir taisnība: mums vajadzēja uzdot kritiskākus jautājumus…
Mēs neesam žurnālisti, tāpēc, protams, ar labākām intervēšanas prasmēm mēs varētu būt kritiskāki. Kas zina nākamreiz. Bet es šaubos, vai mēs varētu iekļūt sarunā ar kādu no kungiem ar svītrām uz pleca, vai tā būtu silta saruna...
Visu atzinību no Taizemes brīvības cīnītājiem, kuri, neskatoties uz represijām, uzdrošinās nosodīt ikdienas politisko praksi. Katru dienu mēs arī lasām šo emuāru par daudzajām neērtībām, kas attiecas uz Taizemi. Nīderlande vienmēr ir līdere attiecībā uz brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiju, tāpēc aicinājums būt kritiskam ir pamatots. Stāsta kontekstā iederas fakts, ka šajā kontekstā tiek izspēlēts sarkastisks joks un smīnēšana tiek veltīta Nīderlandei. Vai Nīderlande kādreiz ir atvainojusies, piemēram, Indonēzijas iedzīvotājiem par visu ekspluatāciju un izspiešanu? Nīderlande joprojām nespēj būt atklāta un godīga, kas vēlreiz kļuva skaidrs līdz ar Džopa Huetinga neseno nāvi. Tomēr manā vidusskolā mums vēl bija vēstures stundas, un es uzzināju, ka toreizējais kabinets jau 1850. gadā ziņoja, ka Java “izrādījās kā korķis, uz kura peldēja Nīderlandes ekonomika”, un tā jau daudzus gadus. Paliksim atbalstoši un nedosim Taizemei mācību. Tāda attieksme vairs neder.
Dārgais Rūd!
Problēma ir tā, ka valdības baidās no atvainošanās materiālajām sekām.
Es personīgi domāju, ka man un maniem tagad dzīvojošajiem tautiešiem nevar pārmest mūsu senču nodarīto. Tas nemaina faktu, ka mūsu un mūsu valdības atvainošanās ir pareiza. Tas nebūt nenozīmē, ka mēs un mūsu valdība esam atbildīgi par to, ko darīja mūsu senči un viņu valdības. Mūsu valdība darītu labi, ja atvainotos, piemēram, Indonēzijai un piedāvātu palīdzību, kas nāk par labu indonēziešu labklājībai.
Es ievēroju, ka Indonēzijai, gan pašreizējiem iedzīvotājiem, gan viņu valdībai nav ļaunuma pret Nīderlandi. Viņi arī vēlas labas attiecības ar Nīderlandi un sadarbību. Atkal un atkal nav vietas apsūdzībām. Vienkārša atvainošanās jau ir liels žests, un tā arī tiek uztverta kā tāda.
Manuprāt, attaisnošanās ir muļķības. Kad mēs par to runājam, pirmais jautājums ir, cik ilgi mēs atgriezīsimies? Romieši ir nodarījuši postu Eiropā. 80 gadu kara laikā spāņi mūsu valstī nogalināja tik daudz cilvēku. Vācieši var attaisnoties katru dienu un tā tālāk.
Mēs dzīvojam tagadnē. Toreiz tas bija pavisam cits laiks, ar citu izpratni.
Nīderlandei man nav jāattaisnojas, un arī citām valstīm Nīderlandei nav jāattaisnojas. Neskatieties atpakaļ.
Tāpēc tā bija sarkastiska piezīme, ja tā padomā, gandrīz visai pasaulei ir par ko atvainoties. Ja paskatās pietiekami tālu atpakaļ, ir kaut kas tāds, kur daži grupas dalībnieki ir izdarījuši kaut ko nepieņemamu un nosodāmu pēc mūsdienu standartiem. Būtu patīkams izbrauciens, ja visi pasaules līderi apsēstos, lai viens otram sirsnīgi atvainotos par to, kas dažkārt nogāja greizi pirms simtiem gadu vai pat ilgāk. Tas drīz pārvērstos par gaiļu kauju "jā, bet jums ir...". Lai gan man nav nekas pret to, ka tiek piedāvāta atvainošanās jebkuras necilvēcīgas darbības upuriem, kas joprojām ir dzīvi. Tomēr svarīgāk ir mācīties no pagātnes kļūdām, “nekad vairs”.
Labākais, ko mēs varam darīt, ir tur, kur tribunāla priekšā joprojām staigā cilvēki ar iespējamām asinīm uz rokām, lai varētu notikt taisnīgums, atkalapvienošanās un strādāt pie labākas nākotnes mums visiem. Tas viss, maigi izsakoties, ir vairāk nekā izaicinājums... bet bez ideāliem mēs nekur netiksim. Galvenais, strādāsim kopā, lai veidotu cienīgu nākotni.
Cienījamie Rob un Pīters!
Robs raksta:
"Labākais, ko mēs varam darīt, ir nogādāt cilvēkus tribunālā, kur joprojām atrodas cilvēki ar iespējamām asinīm uz rokām, lai varētu panākt taisnīgumu."
Arī mūsdienās cilvēki, kuriem ir asinis uz rokām, dzīvo no “mūsu” koloniālās dzīves. Noziegumi bieži tiek izdarīti valdības vārdā. Vai jums joprojām ir jāsauc pie atbildības tie cilvēki, kas ir pēdējās kājās? Tāpēc atvainošanās būtu valdības nopelns. Atvainošanās ir daļa no izlīguma. Man pašam ir Indonēzijas radinieki, kuriem bija jābēg no savas valsts Nīderlandes politikas seku dēļ koloniālajos gados un cīņas par brīvību pārejas periodā. Daudzu iemeslu dēļ es atbalstu atvainošanos kā daļu no izlīguma.
Un Pēter, es nerunāju par 80 gadu karu vai kādu citu karu no tālās pagātnes. Un, ja šī "atšķirīgā atziņa" ir iemesls neatvainoties par, iespējams, mūsu pašu vecvecāku salīdzinoši nesenajām darbībām, tad man tas šķiet nosodāmi.
No otras puses, atvainošanās nāk pēc grēku nožēlas. Bez grēku nožēlas atvainošanās neko nenozīmē.
Cienījamais Frans, kamēr iespējamais noziedznieks vēl ir dzīvs, kriminālvajāšana ir kārtībā. Pat ja praksē tas radītu simbolisku notiesāšanu, ja kāds tiktu atzīts par vainīgu un viņam atlicis dzīvot ne vairāk kā dažus mēnešus vai gadus.
Kas attiecas uz atvainošanos, tas pats, ja liecinieki joprojām ir blakus (vai viņu bērni), tad patiesa atvainošanās ir vietā. Pat ja vaina nav vienpusēja. Piemēram, Nīderlandei ir jāatvainojas par dažādiem nedarbiem “policijas” darbību laikā, bet Indonēzijā ir arī iedzīvotāji, kas izdarījuši necilvēcīgas lietas. viņiem tikpat labi piestāvētu atvainošanās. Tas, ka dažiem cilvēkiem vai iestādēm ir bēdīgi slavena attieksme “nekad neatvainoties”, protams, nedrīkst būt par attaisnojumu otrai pusei, lai tā vienkārši atstātu to mierā.
Ja pārejam uz honorāriem un tā tālāk, ūdens ātri kļūst ļoti duļķains vai pat lapseņu ligzda. Faktiski puses to var atrisināt tikai tad, ja tas notiek saprātīgā laikā pēc konstatētajiem noziegumiem. Es to atstāju starptautiskās pasaules arēnā, kas ir pareizais ceļš.
Dārgais Rob!
Jūsu rakstītais ir tikai daļēji patiess. Arī holandiešu “pretošanās” vācu okupācijas laikā veica darbības, kuras varētu saukt par noziegumiem. Bet es par to nedzirdu.
Svarīgi ir tas, kura pakļautībā tas notiek. Ja noziegumi tiek izdarīti Nīderlandes pakļautībā, Nīderlandes iestādei ir jāatvainojas par to. Tas neatbrīvo patieso vainīgo, bet pirmām kārtām atbildība gulstas uz varas iestādēm.
Indonēzijas brīvības cīnītājus nevar vainot. Viņi iestājās pret savas valsts okupāciju, tāpat kā Nīderlandes pretestība pret nacistu veikto Nīderlandes okupāciju un arī 80 gadus ilgā kara laikā pret spāņiem, ja atgriežamies mazliet tālāk.
Manu tēvu arestēja 40.-45.gadā un ievietoja darbā Vācijā, jo visiem vāciešiem bija jādodas uz fronti. Mammai bija jāizdomā, kā pabarot savus bērnus. Tas arī bija noziegums. Kurš par to bija atbildīgs. Pareizi, tie cilvēki tika sodīti, ciktāl viņus varēja noķert. Bet atbildīgs bija Hitlers.
Tāpēc Rob, Nīderlandes valdības atvainošanās ir pilnībā nošķirta no atsevišķu personu tiesāšanas.
Tāpēc es domāju, ka Nīderlandes valdībai ir jāatvainojas Indonēzijai. Esmu pārliecināts, ka, ja Nīderlandes valdība to būtu darījusi, mums būtu daudz labākas attiecības ar Indonēziju nekā tagad.
Vēl tikai viens komentārs. Kāpēc Indonēzijas valdībai būtu jāatvainojas? “Policijas pasākumu” laikā nebija nevienas Indonēzijas iestādes, kas būtu atbildīga par personu pārkāpumiem. Viņi bija brīvības cīnītāji, tāpat kā pretošanās Nīderlandē.
Interesants raksts un liels atzinība par to, bet vai Tino un Robs joprojām jūtas droši, ceļojot uz Taizemi? Hunta noteikti nenovērtēs šādu publicitātes veidu.
Taizemes vienkāršo cilvēku vidū valda bailes.
Tāpēc te visi klusē.
Un tas nenotiek tikai valdības līmenī.
Manā tiešā tuvumā vietējās augstākās amatpersonas suņi ir nokoduši dažas jaunas cūkas.
Cūku īpašnieks nekādu kompensāciju nav saņēmis.
Pēc dažām nedēļām kāds ciema iedzīvotājs bija sakodis arī vienu no suņiem uz slimnīcu utt., šeit atkal tas pats stāsts.
Cilvēki vienkārši baidās spert soļus pret augstākiem tēliem atriebības dēļ.
Es ceru, ka jaunieši, kas kļūst arvien pārliecinošāki, var nodrošināt, ka tas var mainīties.
Jaunākā jauniešu vidū populāra taizemiešu grupas jaunākā protesta repa dziesma Reps pret diktatūru jau parāda, kā jaunieši domā.
Cita starpā jau tagad redzu, ka jaunieši, kas skraida apkārt ar saviem zupu mopēdiem, vairs nebaidās no policijas.
Jans Beute.
Nedaudz maz reakciju, bet ceru, ka liela daļa lasītāju ir ņēmuši vērā skaņdarbu un, kas zina, lika aizdomāties.
Cienījamais Rob, ka reakcijas ir maz, es domāju, ka tas ir saistīts arī ar sava veida bailēm.
Cilvēki vēlas dzīvot šeit Taizemē mierā, tāpēc neradot problēmas.
Daudzi jau ir priecīgi, kad katru gadu pagarina vīzu uz vēl vienu gadu.
Un Lielais brālis tevi vēro, noteikti attiecas arī tepat Taizemē.
Bet tādi blogeri kā es, kas dzīvo laukos starp, teiksim, parastiem taizemiešiem, zina, kā cilvēki domā par lietām šeit.
Jans Beute.
Dārgais Jan, es esmu optimists, bet šajā gadījumā es domāju, ka tā ir tikai daļa no izskaidrojuma. Baidos, ka ir arī daudz lasītāju, kuri domā "kamēr man ir slapjš un sauss". Biju gaidījis reakciju no nometnes “mēs šeit esam viesi”.
Dārgais Rob!
Mani īpaši interesē politiskās, ekonomiskās un sociālās attiecības Taizemē, un es cenšos veicināt Taizemes taisnīgumu un demokrātiju. Es lasu šāda veida rakstus ar lielu interesi.
Bet... Es nezinu, cik paranoiski ir pašreizējie valdnieki un cik daudz resursu viņi vēlas tērēt šai paranojai, tāpēc es pašcenzēju. Es nevēlos riskēt ar uzturēšanās atļaujas iespēju, pārāk atklāti izturoties pret pašreizējo valdību un valsts vadītāju. Ievēroju, ka moderators cenzē arī kritiskos komentārus. Manuprāt, ir diezgan īpaši, ka šis ziņojums tika publicēts.