Princis Narisara Nuwattiwongse, ministrs, ģenerālis, admirālis, akadēmiķis un tēlotājmākslas veicinātājs
Narisara Nuwattiwongse (foto: Wikipedia)
Prinči... Jūs to nevarat palaist garām Taizemes bagātajā un brīžiem vētrainajā vēsturē. Ne visi no viņiem izrādījās sakāmvārdu pasaku prinči uz tikpat sakāmvārdiem baltajiem ziloņiem, taču dažiem no viņiem izdevās atstāt savas pēdas tautā.
Ņemiet, piemēram, princi Narisaru Nuwattiwongse. Viņš dzimis Bangkokā 28. gada 1863. aprīlī karaļa Mongkuta un Phannarai, princeses Ča Sirivondas, vienas no monarha dzīvesbiedrēm, ģimenē. Dinastijas rangā viņam bija 62 gadie karaļa dēls un līdz ar to ne īsts, kā, piemēram, viņa pusbrālis Čulalongkorns, kuram bija lemts veikt lielus darbus. Tomēr jaunais princis izrādījās gaišs puisis un, pateicoties saviem Rietumu skolotājiem, ieguva plašu zinātnisko izglītību. Īpaši māksla šī vārda visplašākajā nozīmē viņu aizrāva jau agrā bērnībā, un viņam nebija svešs zīmētāja un gleznotāja talants.
Iespējams, šīs plašās intereses dēļ viņam 17 gadu vecumā tika uzdots uzraudzīt Wat Phra Kaew, Smaragda Budas tempļa, galvenā tempļa Lielās pils, vērienīgo atjaunošanu. Uzdevumu viņš ar dedzību izpildīja, jo pēc šī darba pabeigšanas oficiāli tika iecelts par ne visai mazsvarīgā Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko darbu un telpiskās plānošanas departamenta direktoru. Sekos daudzi lieli pasūtījumi. Piemēram, 1899. gadā viņš uzzīmēja iespaidīgā un ļoti skaistā Wat Benchamabophit Dusitvanaram plānus, ko tautā dēvē arī par Marmora templi bieži izmantotā itāļu marmora dēļ. Šis templis, kurā vēlāk tika apglabāti līdz mūsdienām cienītā karaļa Čulalongkorna pelni, kopš 2005. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Viņam bija arī izšķiroša loma pilsētplānošanā. Piemēram, 1891. gadā viņš bija atbildīgs par Yaowarat Road un septiņu citu ielu būvniecību Sampheng rajonā.
Wat Benchamabophit
Princis Narisara Nuwattiwongse bija daudzpusīgs šī vārda plašākajā nozīmē. Papildus iepriekšminētajiem darbiem viņš ieņēma citus vadošus amatus. Piemēram, no 1892. līdz 1894. gadam viņš bija finanšu ministrs un bija cieši iesaistīts administratīvajās un fiskālajās reformās, kuras viņa pusbrālis Čulalanongkorns strauji īstenoja savos centienos modernizēt Siāmu. 1894. gadā viņš pameta Valsts kases departamentu, lai kļūtu par kara sekretāru. Viņš bija ne tikai kājnieku ģenerālis, bet arī admirālis un no 1898. gada apvienoja šīs divas funkcijas ar Siāmas flotes komandiera amatiem. Arī šeit viņam bija jāmodernizē lietas, jo Siāmas jūras spēki bija nopietni zaudējuši seju tā sauktā Paknamas incidenta laikā īsajā Francijas un Siāmas karā 1893. gadā, kurā franču karakuģi ne tikai bloķēja Chao Phraya, bet arī bez pārāk lielām problēmām bija pārkāpis Siāmas jūras spēku aizsardzību. It kā ar to vēl nepietiktu, viņš bija arī Taizemes bruņoto spēku štāba priekšnieks no 1894. līdz 1899. gadam, padarot viņu par karaļvalsts augstākā ranga karavīru...
Neskatoties uz visu ieroču klabināšanu un zobenu vilkšanu, māksla un kultūra bija un palika viņa lielā aizraušanās. Viņa galvenās rūpes bija radīt "Nacionālo Siāmas mākslu", kurai vajadzēja kalpot kā līdzeklim, lai mūsdienu Siāmai piešķirtu savu kultūras identitāti. Uzdevums, kas nebija drošs, jo līdz tam Siāma drīzāk bija daļēji autonomu un bieži vien feodāli organizētu karaļvalstu un valstu savārstījums, ko no sirds kontrolēja centrālā vara... Prinča iecerētā “vienotības kultūra” bija ne tikai mērķis bija atšķirt Siamu no kaimiņvalstīm, kuras kolonizēja Rietumu lielvaras, bet arī veido cementu, kas turēja nāciju kopā. Tāpēc viņam bija galvenā loma šajā stāstā, tostarp kā valdības ieceltais mākslas padomnieks slavenajā Taizemes Karaliskajā institūtā. Viņam ne tikai izdevās izglābt no aizmirstības vecos mākslas amatus, bet arī spēcīgi stimulēt tos un sadarbojoties galvenokārt ar itāļu māksliniekiem un arhitektiem, lai radītu pavisam jaunu "nacionālās mākslas koncepciju". Turklāt viņš kā neviens cits saprata, ka ar skaņu mākslas izglītību šis jēdziens stāv vai krita, un viņš pielika papildu pūles, lai arī tai piešķirtu formu. Piemēram, viņš bija Phra Phromichit mentors, kurš nodibināja arhitektūras kursu Silpakornas universitātē. Vēl viens viņa roku "palicējs" ir dažādie logotipi, ko viņš izstrādājis "jaunā stila" ministrijām un departamentiem, no kuriem daudzi tiek izmantoti arī šodien.
Wat Phra Kaew
Droši vien nepārsteigs, ka princis bija arī autors un pat komponēja virkni mūzikas skaņdarbu... Gandrīz jau sāktu prātot, vai labais un šķietami daudztalantīgais vīrietis kādreiz kaut nedaudz atpūšas. Ikviens, kurš domāja, ka varētu pavadīt savas pēdējās dienas mierā un klusumā, arī ir pakļauts nepatikšanām. Pēc 24. gada 1932. jūnija miermīlīgā apvērsuma absolūtā monarhija tika atcelta un viņa brāļadēls karalis Prajadhipoks faktiski tika atstāts malā. Tāpēc pēdējais izvēlējās pazust uz Angliju, kur viņš ilgu laiku tika oficiāli ārstēts slikta acu stāvokļa dēļ. Šajā nemierīgajā periodā princis Narisara Nuwattiwongse atkal izvirzījās priekšplānā. Viņš nomainīja savu brāļadēlu karalistes reģenta amatā no 1932. līdz 1935. gadam. Pēc Prajadhipoka galīgās atteikšanās no troņa 1935. gadā un 9 gadus vecās Anandas Mahidolas izvēles par jauno karali, viņš noraidīja lūgumu turpināt reģenta pienākumus sava augstā vecuma dēļ.
Viņš nomira 10. gada 1947. martā Bangkokā pēc ilga mūža kalpošanā nācijai, kas kopš tā laika tika pārdēvēta par Taizemi.