Ar vārda brīvību Taizemē neklājas labi

Autors: Lodewijk Lagemaat
Ievietots fons
Tags: ,
20 aprīlis 2017

Starptautiska uzmanība nepārtraukti tiek pievērsta vārda brīvībai. Cilvēktiesību organizācija "Freedom House" veic starptautiskus apsekojumus par vārda brīvību, saskaņā ar kuru Taizemi nevar klasificēt kā brīvu ar militāru konstitūciju.

Šā gada 2. februārī publicētie “Freedom House” novērojumi sniedza ieskatu par brīvībām pasaulē. Organizācija trešo gadu pēc kārtas Taizemi atzina par "nav brīvu", pamatojot to ar valdības nespēju izturēt kritiku. Bija gadījumi, kad cilvēki tika iesūdzēti tiesā, jo viņi bija publiski izteikuši kritiku.

Freedom House pirms 2014. gada apvērsuma Taizemi klasificēja kā daļēji brīvu. Tomēr šī aina mainījās 2014. gadā, kad varu pārņēma militārpersonas. Tādu pašu kvalifikāciju 2006. gadā Taizemei ​​piešķīra toreiz veiktais valsts apvērsums.Viens no pašreizējās valdības izmantotajiem instrumentiem ir plaši pazīstamais 44. pants, kas aizliedz demokrātisku iejaukšanos. Nav pieļaujami arī protesti pret noteiktiem pasākumiem.

15 atbildes uz “Runas brīvība Taizemē neveicas”

  1. Robs V. saka uz augšu

    Tja, geen verassing, junta’s hebben het doorgaans niet echt op met vrijheid van meningsuiting en promoten van democratie. Zo is onlangs een gedenkplaat verwijderd ter herinnering aan de eerste grondwet (1932 door toedoen van de geprezen Pridi) verwijderd. Kritiek hierop is ook bestraft, zo is Ex-parlementslid Watana Muangsook met de Computer Crime act om de oren geslagen omdat hij het lef had hierover kritiek te hebben op Facebook…

    Man tas sāp, cilvēki nesaņem to, ko ir pelnījuši.

    Avoti:
    Paldies Tino Kuisam, kurš par šo rakstīja citur un
    http://www.khaosodenglish.com/featured/2017/04/14/1932-revolution-plaque-removed/

    • Robs V. saka uz augšu

      Vai kā ar šo: Srisuwan Janya, daudzus gadus iestājies par caurskatāmību, kurš pagātnē ir vērsies cita starpā pret bijušajiem premjerministriem Abhisit Vejjajiva un Yingluck Shinawatra. Ielīmēts un vēlāk atbrīvots, jo viņam ir drosme pajautāt, kas stāv aiz monumentālās plāksnes noņemšanas. Iepriekš nosūtīts uz pāraudzināšanas nometni, jo iedomājies, ka tavs viedoklis ir kritisks. Tad tu apdraudi valsts vienotību...

      ---
      Un līdz otrdienai viņš nekad nebija atkāpies no aktuālām problēmām, lai gan iepriekš divas reizes tika pieaicināts uz “attieksmes pielāgošanas” sesijām.

      Taču šajā ļoti retajā reizē Srisuvans otrdien izgāja no militārās bāzes pēc tam, kad piekrita nespiest tālāk, lai noskaidrotu, kas ir aiz valsts pārtapšanas demokrātijā simbola noņemšanas.

      "Viņi lūdza sadarbību. Viņi teica, ka jautājums, kuru es centos aizdedzināt, kļūst par politisku," viņš teica. "Ja es to virzīšu uz priekšu, kāda ļaunprātīga grupa to varētu izmantot, lai izraisītu konfliktu, un tas nenovestu pie izlīguma."

      Srisuvans skaidri norādīja, ka vēlas tikai aizsargāt vēsturi, nevis iniciēt kādu politisku kustību.
      ----
      Avots: http://www.khaosodenglish.com/news/2017/04/19/meet-thailands-super-gadfly-srisuwan-janya/

  2. Lauva saka uz augšu

    Manuprāt, katrai pasaules valstij ir sava misija, kas jāizpilda

    jūs to bieži atrodat nosaukumā vai simbolikā, ko izmanto cilvēki, piemēram, karogā.

    nederland = laag-land, de mensen moeten omlaag, meer aarden.
    thailand = vrij land, de mensen moeten meer vrij worden

    Dat gebeurt meestal door een tegenkracht, dus in dit geval : onvrij

  3. Viljams van Doorns saka uz augšu

    Nekad nav bijis militārs režīms, kas būtu atvērts demokrātijai. Tagad demokrātijas iejaukšanās patvaļa nav viss. Šis laiks ir demokrātijas krīzes laikmets. Man nav iespaidu, ka tad, kad Taizeme vēl (formāli) bija demokrātija, Taizeme patiesībā bija valsts, kas labi zināja, kas patiesībā ir demokrātija. Tomēr mūsdienās Taizemes vadīšanas veids ir svēts, salīdzinot ar to, kā tas ir kaimiņos esošajā Mjanmā (Birmā); viens militārais režīms nav otrs. Nu, un viena demokrātija nav cita demokrātija.

  4. Hendriks S. saka uz augšu

    To noteikti nav viegli attaisnot, bet reizēm domāju, kas būtu noticis, ja armija nebūtu sarīkojusi apvērsumu?

    Dzelteni un sarkani krekli, pilsoņu karš, valsts salauzta un nevaldāma.....?

    Viens dažreiz kaitē otram, šajā gadījumā ierobežojot brīvību, lai saglabātu mieru.

    Kas notiek ar šo varu turklāt, es paturu prātā, bet gan par to, kāda ir Taizeme tagad, nekā tā tika nogremdēta pilsoņu karā.

    Mvg, Hendriks S.

  5. Kampenas miesnieku veikals saka uz augšu

    Atvērtu durvju notriekšana. Jautājums, protams, ir, ko es varu vai man vajadzētu darīt lietas labā. Vai pārtraukt apmeklēt valsti? Man ir taizemiešu sieva. Tāpēc es turpinu apmeklēt valsti un neiesaistījos šādās lietās. Galu galā, pirms jūs to zināt, jums vairs nav atļauts.

  6. Jacques saka uz augšu

    De beste stuurlui staan aan wal is een spreekwoord die genoegzaam bekend is en in mijn optiek ook hier weer van toepassing. Het is geen makkelijke taak om Thailand in al zijn verscheidenheid te runnen. De zogenaamde democratisch gekozen regeringen in het verleden en de legerleiding doen hun best op eigen wijze, maar het is toch nooit goed wat ze ook doen. Er blijven altijd voor- en tegenstanders en dat zal nooit veranderen. Kijk eens naar Turkije hoe het daar aan toe gaat. Ook zo’n democratisch land of toch niet zeg het maar. Inderdaad is er het nodige aan kritiek dat kan worden geuit op deze regering, maar ook nog meer op de voorgaande in mijn optiek. We hebben geen last meer van grote groepen Thai (de rood en geelhemden om maar eens wat te noemen), die elkaar naar het leven staan en die beelden staan mij nog op het netvlies. Hopelijk nooit meer. Of de Thaise bevolking geschikt is om te leven onder een volledige westerse democratie, ik waag het te betwijfelen.

    • Robs V. saka uz augšu

      Taizemieši taču nav no citas planētas, vai ne? Taizemiešiem ir zināmi arī laiki, kad bija daudz vietas kritikai un diskusijai par sabiedrību. Lieliska augsne, kurā var attīstīties demokrātija. Skatiet, piemēram:
      https://www.thailandblog.nl/achtergrond/beeldend-uitgedaagd/

      Tas, ka, piemēram, taizemieši mūsdienās netiek mudināti uzdot jautājumus vai dot gāzi (un līdz ar to arī mudina diskusijas un “piekrītu nepiekrist”), veicina demokrātijas pamatu ar kritiskiem pilsoņiem, protams, apjomu.sadaliet kaklu.

      Šī valdība nospiež kritiku līdz zemei, šajā blogā un citos medijos regulāri lasāms, ka kritiski noskaņotie pilsoņi tiek vajāti, iebiedēti, jāstājas (militārās) tiesas priekšā vai tiek nosūtīti uz pāraudzināšanas nometnēm.

      Ik krijg dan toch de wrange smaak van praktijken zoals o.a. de Soviet Unie die kenden. Thsiland heeft ook al een lange lijst van jacht op zogenaamde ‘staatsgevaarlijke’ ‘communisten’ (sympitanten) zoals Jit Phumisak, Puey Ungpakorn, Pridi Banomyong, Sanguan Tularaksa enzovoort.

      Man jādomā arī par Martina Niemellera paziņojumu:

      ----
      Kad nacisti arestēja komunistus, es klusēju;
      Es taču nebiju komunists.
      Kad viņi ieslodzīja sociāldemokrātus, es klusēju;
      Es taču nebiju sociāldemokrāts.
      Kad viņi ieradās pēc arodbiedrības biedriem, es neprotestēju;
      Galu galā es nebiju arodbiedrības biedrs.
      Kad viņi ebrejus slēdza, es neprotestēju;
      Galu galā es nebiju ebrejs.
      Kad viņi ieradās pēc manis
      vairs nebija kam protestēt.
      ---

      Taizemei ​​nav vajadzīgas un ir vajadzīgas kritiskas balsis. It īpaši, ja tā vēlas attaisnot savu nosaukumu (taju = bezmaksas).

      • Jacques saka uz augšu

        Dārgais Rob, jūs esat paudis savu viedokli, un principā es jums piekrītu no holandiešu viedokļa. Labāk lai atkal vada demokrātiski ievēlēta valdība un lai armija pilda savu aizsardzības uzdevumu. Tas vēl nav nonācis, bet cerams, ka pārskatāmā nākotnē tas notiks. Taizemietis nav no citas planētas, bet jūs nevarat salīdzināt vidējo taizemiešu ieradumu un attieksmes ziņā ar vidējo holandieti. Domāšana nenotiek vienā līmenī. Vidējais taju iedzīvotājs ir saņēmis mazāk izglītības un audzināts savādāk, un viņu maz interesē jebkas un viss. Ar daudziem taizemiešiem nevar sarunāties par dažādām tēmām, jo ​​viņus tas neinteresē. Viņu pašu šaurais loks un ģimene ir tas, kas ir svarīgs un kas viņus aizņem. Pamatjautājums ir, kā izdzīvot. Īstermiņa domāšana ir tas, kas daudzus aizrauj. Tāpēc man paliek jautājums, vai šī tauta ir gatava pilnīgai Rietumu demokrātijai. Es joprojām esmu skeptisks par to, lai gan galu galā es būtu par to. Bet tas nav par mani. Savas dzīves pēdējos gados esmu tam pielāgojies pēc gadiem ilgas cīņas pret netaisnību Nīderlandē.

        • Robs V. saka uz augšu

          Bedankt voor je toelichting beste Jacques. Ik geloof in universele waarden dus dat ook de Thai met democratie en discussies om kunnen gaan mits men dan gaat aanmoedigen ipv ontmoedigen. Onder andere onderwijshervormingen kummen hier in bijdragen. Het alle kleine radartjes die verandering en debat aanwakkeren juich ik toe.

  7. zemnieks kriss saka uz augšu

    Nav 1 demokrātijas formas un nav 1 vārda brīvības formas. Abi ir globālā krīzē. DEMOKRĀTIJA šķiet vai izrādās nestrādā, kad mazs vai lielāks vairākums vairāk vai mazāk uzspiež savu gribu lielajam mazākumam: BREXIT, prezidenta vēlēšanas ASV, Taizemes “demokrātiski ievēlētas” valdības. Un, ja tauta tomēr nobalso par kādu noteiktu punktu, atbildīgie politiķi neklausās (skat. Ukrainas referendumu). Lai gan ziņās mazāk, manuprāt, tas pats attiecas uz vārda brīvību. Tādās valstīs kā Nīderlande jūs varat teikt un rakstīt gandrīz jebko. Vai tas viss ir labi (apvainojumi, apmelojumi, naida kūdīšana, rasistiski un diskriminējoši paziņojumi), es dažkārt aizdomājos. Taizemē nav atļauts daudz ko teikt vai rakstīt. Pat ja esat kritisks savā draugu lokā vai darbā, jums vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, lai izteiktu šīs sūdzības visefektīvākajā veidā. Kultūras jūtīgums tad ir prasība. Un mana pieredze ir tāda, ka cilvēki labāk ieklausās tevī, kad tu ne tikai kritizē notiekošo, bet arī izdomā alternatīvas.
    Esmu pārsūtījis Taizemes valdībai savu neseno ziņojumu par nāves gadījumiem brīvdienās. Un savā iknedēļas runā tautai pagājušajā nedēļā Prajuts izteica vairākas piezīmes, kas ir gandrīz burtiski no mana ziņojuma, bez attiecinājuma. Man nekādu problēmu. Man tas ir par saturu, nevis par punktu gūšanu personīgi. Daudzi taizemieši no tā varētu kaut ko mācīties.

    • Tino Kuis saka uz augšu

      Es kaut ko nesaprotu, dārgais Kris. Vai varat paskaidrot, kāpēc jūs saucat stingro vārda brīvības apspiešanu Taizemē par "vārda brīvības veidu"? Man tas vairāk šķiet kā apspiešanas veids.
      Un to, ka ļoti maza minoritāte uzspiež taizemiešiem savu gribu, jūs to arī saucat par "demokrātijas formu"?

      • chris saka uz augšu

        1. Esmu pārliecināts, ka cilvēki, arī taizemieši, netiks apklusināti. Oficiālā vārda brīvības interpretācija patiešām atšķiras no tā, ko taizemieši raksta un apspriež sociālajos medijos. Tiek veidota jauna sociāldemokrātiska politiskā partija. Iniciatori patiešām apspriež saturu, lai ko valdība domātu par politiskajām sapulcēm, taču jaunā partija neizaicina Prayut rīkoties.
        2. Es joprojām esmu no tiem laikiem, kad katoļu arodbiedrības ierēdnis Mertensa kungs teica, ka Nīderlandi patiesībā pārvalda 200 cilvēki. Tie kļuva par spārnotiem vārdiem: Mertensa 200 un pat tika izdots buklets ar viņu vārdiem. Tagad mums ir Forbes saraksts ar bagātākajiem iedzīvotājiem katrā valstī. Jūs man neteiksiet, ka uzskatāt, ka valdība vada valsti, vai ne? Ne Nīderlandē, ne Taizemē, nekur. No malas tā vairāk vai mazāk izskatās pēc demokrātijas, bieži (Taizemē to arī sajauc ar ) demokrātiski ievēlēta valdība. Ja šī valdība šīs valsts problēmas risināja vairāk nekā pēdējās ievēlētās valdības, man vajadzētu ļaut tām palikt savā vietā. Bet tas tā nav.

  8. NikoB saka uz augšu

    Demokrātija ir vairākuma diktatūra, kas dabiski rada spriedzi.
    Ja dažkārt ļoti mazajam vairākumam nemaz nav acu par mazākuma, dažreiz ļoti lielā, mazākuma vajadzībām, jūs esat nokļuvis nepatikšanās.
    NikoB

    • Viljams van Doorns saka uz augšu

      Tajā laikā es kļuvu par D66 biedru un pirms kļūšanas par biedru es pētīju D66 principus. Viņu principu paziņojumā uzsvars tika likts uz Niko B ieguldījumu: demokrātijai nevajadzētu būt vairākuma diktatūrai. Tāpēc es neatbalstu domu, ka, kamēr tā ir vai tiek uzskatīta par demokrātiju, tā ir laba. Varētu teikt, ka būt demokrātiskam ir nepieciešams, bet ar to nepietiek.


Atstājiet savu komentāru

Thailandblog.nl izmanto sīkfailus

Mūsu vietne vislabāk darbojas, pateicoties sīkdatnēm. Tādā veidā mēs varam atcerēties jūsu iestatījumus, sniegt jums personisku piedāvājumu un jūs palīdzat mums uzlabot vietnes kvalitāti. Lasīt vairāk

Jā, es vēlos labu vietni