Ūdens apsaimniekošana Taizemē, 1. daļa: Vēsture

Februāra sākumā šajā emuārā bija stāsts "Nīderlande palīdz Taizemei ​​ar plānu pret plūdiem”, kurā tika teikts, ka Taizemes valdība ir lūgusi Nīderlandi palīdzēt ūdens apsaimniekošanas problēmu risināšanā.

Taizeme Nīderlandi uzskata par pasaulē vadošo ekspertu aizsprostu, aizsprostu un plūdu novēršanas pasākumu jomā. Nīderlandes tehniķu un Taizemes amatpersonu komanda veiktu kopīgus pētījumus provincēs gar Taizemes līča piekrasti.

Diezgan dažus gadus strādāju sūkņu nozarē, kur cita starpā biju atbildīgs par eksportu uz Taizemi. Daļēji tāpēc, ka es pats tagad dzīvoju Taizemē, mani interesē šī tēma un tāpēc esmu sācis meklēt vairāk informācija par šo neseno pētījumu.

Nīderlandes dalību misijā organizēja Nīderlandes ūdens platforma (NWP), valsts un privātā tīkla organizācija, kas darbojas kā neatkarīgs koordinācijas un informācijas punkts Nīderlandes ūdens sektoram. Mērķis ir sniegt ieguldījumu starptautisko ūdens problēmu risināšanā un nostiprināt Nīderlandes pozīcijas starptautiskajā ūdens tirgū. NWP piedalās daudzas vadošās Nīderlandes organizācijas ar starptautiskām un sociālajām ambīcijām ūdens jomā: valdības, zināšanu institūti, bizness sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Viņi pastiprina viens otru, koordinējot darbības un darbojoties spēcīgās aliansēs. Tas būtiski uzlabo konkurences pozīcijas ārvalstīs.

No šīs organizācijas esmu saņēmusi plašu informāciju par Taizemi, kuru publicēšu 3 daļās šajā blogā. 1. daļa būs par Nīderlandes un Taizemes sadarbības vēsturi šajā jomā. 2. daļa ir 2008. gada tirgus pētījuma kopsavilkums, kuru, tāpat kā 1. daļu, ar nosaukumu “Taizemes ūdens sektors” veica Alekss van der Vols no Nīderlandes vēstniecības Bangkokā. Visbeidzot, 3. daļa ir īss nesenā misijas ziņojuma tulkojums angļu valodā. Šis misijas ziņojums tika apspriests plašākā lokā Hāgā šā mēneša sākumā, un, ja būs iemesls to darīt, par to tiks ziņots šajā emuārā.

1. daļa: Vēsture

Gan Taizemē, gan Nīderlandē liela daļa iedzīvotāju dzīvo lielu upju deltās. Holandieši tradicionāli bija pazīstami kā ūdenssaimniecības eksperti, būvējot aizsprostus, būvējot polderus un ūdens novadīšanas sistēmas. Tas Taizemē nav palicis nepamanīts un 19. gadsimta beigās piesaistīja Siāmas karaļa uzmanību.

Nīderlandes un Taizemes sadarbība šajā jomā aizsākās jau 1897. gadā, kad karalis Čulalongkorns veica savu pirmo ceļojums ražots Eiropā, viesojoties arī Nīderlandē. Šī brauciena rezultāts bija tāds, ka karalis bija nolēmis, ka apūdeņošanas projekti Siāmā būtu jāvada holandiešiem. Viņš noraidīja ierosinājumus pieņemt darbā britu inženierus ar pieredzi Ēģiptē un Indijā. Karalis Javas apmeklējuma laikā 1896. gadā jau bija iepazinies ar holandiešu inženieru veiktajiem apūdeņošanas darbiem, kas, iespējams, bija izšķiroši, pieņemot lēmumu uzticēt Siāmas apūdeņošanas projektus holandiešiem.

1902. gadā inženieris Homans van der Heide ieradās Bangkokā un tika pasniegts Taizemes lauksaimniecības ministram. Chaophraya Thevet. Van der Heide sāka pētīt Siāmas ģeogrāfiju un klimatu, kā arī 1906. gadā publicēja svarīgu rakstu par Taizemes ekonomikas vēsturi. Tiklīdz viņš ieguva laivu, viņš sāka pētīt Siāmas centrālā līdzenuma ūdens apsaimniekošanu un hidroloģiju. 1903. gadā van der Heide sniedza ziņojumu “Apūdeņošana un drenāža Menamas ielejas lejasdaļā”. Šis ziņojums ietvēra milzīgu ieguldījumu 12 gadu periodā, kas nodrošinātu pietiekamu centrālā līdzenuma ūdens kontroli, lai novērstu rīsu ražas neveiksmi. Varētu pat novākt ražu divas reizes gadā un dažas platības apstrādāt pirmo reizi. Kamēr viņa plāns tika apsvērts, tika izveidots Karaliskā Irregācijas departaments ar Van der Heide kungu par tās vadītāju. Kopš tā laika viņš ir iniciējis vairākus projektus, no kuriem lielākā daļa tiek izmantoti arī šodien. Diemžēl attiecības starp Van der Heide un lauksaimniecības ministru nebija optimālas, un galu galā Van der Heide tika lūgts atstāt Taizemi.

Ar to Nīderlandes un Taizemes sadarbība ūdens jomā nebeidzās. Jaunāks 1995. gada plūdu kontroles plāns, ko izstrādājuši Nedeco un Royal Haskoning. Provinces ūdenssaimniecības pārvalde ir iecēlusi Hakoningu, lai izveidotu Puketas ūdens apsaimniekošanas ģenerālplānu. Daudzi Taizemes studenti ir sekojuši ar ūdeni saistītām studijām Nīderlandē tādās organizācijās kā Delftas Hidrolīzes institūts.

Taču vairāki Nīderlandes starptautiskie uzņēmumi Taizemē ir izrādījuši arī ar ūdeni saistītas iniciatīvas. Piemēram, Foremost uzcēla lielāko un modernāko notekūdeņu rūpnīcu Samut Prakhan, lai garantētu, ka notekūdeņi pēc attīrīšanas tiek novadīti “tīri”. Shell ir plaša programma, lai uzturētu labā stāvoklī gruntsūdeņus, ko piesārņojusi naftas ieguve Sirikit naftas atradnē. Heineken veica liela mēroga pētījumu, lai iegūtu gruntsūdeņus, nekaitējot videi. Unilever uzsāka programmu “Cleaning the Chaopraya” saskaņā ar “Labas ūdens pārvaldības” politiku.

2. daļa sekos pēc dažām dienām ar situācijas skici no 2008. gada ūdens apsaimniekošanas Taizemē.