Atmiņas par brīvdienām

Bieži no daudziem skaistiem ceļojumiem esi aizmirsis daudzas lietas, bet dažas mazas jaukas detaļas paliks atmiņā uz ilgu laiku.

Ar lielu prieku atceros neskaitāmas skaistas valstis, kuras esmu apmeklējis gadu gaitā. Gribētu nekavējoties atgriezties. Viena fantastiski skaista sala, par kuru es daudz domāju, ir Koh Lanta, kas atrodas Taizemes dienvidos, kur pirms 28 gadiem no akūta sirds apstāšanās nomira mana mīļā sieva. Padomājiet par to bieži, un es nekad neaizmirsīšu daudzu salinieku mīļos mierinošos vārdus. Nedz arī fantastiskā sadarbība ar dāmu no Nīderlandes vēstniecības Bangkokā, kura tolaik man daudz ko sakārtoja.

Par laimi, pēc kāda laika es satiku kādu burvīgu dāmu, kura arī bija zaudējusi savu partneri. Mēs jau esam pārbagāti nosvinējuši savas 25 gadus ilgās LAT attiecības un kopā esam veikuši neskaitāmus ceļojumus apkārt pasaulei. Protams, daudzas reizes arī uz Taizemi, bet skaistā Koh Lantas sala, uz kuru aizsākās manas nepatīkamākās un arī pateicīgākās atmiņas, līdz šim ir bijusi aizliegta teritorija.

Vienā no maniem pirmajiem braucieniem uz Taizemi pēc sievas zaudēšanas man ausīs skanēja mūzika no 'Full Gospel Church', un es lēnām gāju augšā pa kāpnēm, lai to aplūkotu tuvāk. Mana interese nepalika nepamanīta, un viens no Tā Kunga kalpiem aicināja šo neticīgo ienākt. Man iekrita jauka vieta starp divām Taizemes dāmām un tur es ik pa brīdim saņēmu no viņām dažus paskaidrojumus angļu valodā par dziesmām un sprediķi. Izbaudīja mīlestības pilnās izpausmes un dziedāšanu. Īsā starpbrīdī nolēmu pagriezt muguru Debesu pasaulei, piecēlos kājās un īsā runā pateicos visiem par skaisto stundu, ko varēju piedzīvot. Blakus sēdošā dāma pēc katra teikuma tulkoja manus vārdus un beigās Džozefs saņēma pērkonu aplausus. Pat kā nereliģiozs cilvēks joprojām to atceros ar siltu sajūtu.

Viens no pirmajiem braucieniem ar manu “Jauno draudzeni”, kā es viņu ķircinot saucu – viņa ir ne mazāk kā divus gadus jaunāka par mani – dodas uz Borneo. Ir marta sākums, kad mēs no Nīderlandes kopā ierodamies Bangkokā, manā pastāvīgajā tramplīnā uz Āziju. Pēc vienpadsmit stundu lidojuma vienmēr ir laipna pauze, lai tur paliktu trīs dienas pirms ceļojuma turpināšanas. No Bangkokas lidojam uz Kualalumpuru un pēc nelielas pauzes turpat skaistajā lidostā no turienes pēc plāna lidojam uz Kota Kinabalu jeb KK kā iedzīvotāji sauc savu pilsētu Borneo salā.

Mana "Jaunā drauga" mati gadu gaitā ir kļuvuši sniegbalti. Gaidot mūsu izlidošanu divu stundu lidojumam, mums tuvojas jauna ķīniešu dāma. Viņa nedaudz pārvalda angļu valodu un mammas vārdā nāk man pastāstīt, ka mana draudzene ar viņas dzīvīgi skaistajām zilajām acīm, skaistiem baltajiem matiem un muti ir ļoti skaista. Diemžēl par mani nav teikts neviens vārds.

Manas draudzenes brīvdienas, protams, nevarēja noiet greizi.

Tas ir stāsts, kas noticis pirms daudziem gadiem, bet joprojām ir spilgts mūsu atmiņā un tiek regulāri apspriests.

Šī gada sākumā, tātad pavisam nesen, mēs ceļojam no Bangkokas uz Hošiminu, lai pakāpeniski sekotu skaistajai piekrastei ar Hanoju kā galamērķi. Mēs baudām jūru un sauli un, protams, ēdienu daudzos jaukos un izcilos restorānos. Kādu vakaru, kad baudām jaukas vakariņas Danangā jaukā restorānā, pie mums pienāk jauns vīrietis un jauna dāma no dienesta, lai pateiktu mums: "Jūs esat skaists pāris." Tas, vai mēs patiešām esam tik skaisti, ir apšaubāmi. Jaunais pāris, iespējams, vēlas izrādīt cieņu pret šo divu joprojām vitālo, ļoti ietilpīgo astoņdesmito gadu vecumu, kuri joprojām ceļo vieni.

Negribam noliegt, ka pēc šī komentāra abi bijām ļoti glaimoti un pēkšņi jutāmies daudzus gadus jaunāki.

Pēc mēneša Vjetnamā mēs lidojam no Hanojas atpakaļ uz Bangkoku, lai svinētu Pataijā un pēc tam atgrieztos De Lage Landen.

Mēs paliekam vēl nedēļu Amber viesnīcā, kas atrodas Moo 9 blakus labi zināmajai Soi Buakhao.

Vakaros mēs regulāri dzeram naktscepures Beer Hubb, kur augšstāvā ir mājīgi un klusi. Mūsu draudzīgā viesmīle runā dažus vārdus holandiski. Viņai bija draugs, kurš nāca no Groningenas, taču mēs dzirdam, ka tā ir pagātne.

Katru vakaru, kad ejam tur iedzert dienas pēdējo dzērienu, viņa laipni gaida, kad mēs aizvedīsim uz jauku sēdekli un piekopsim dažus vārdus holandiešu valodā, ko viņa joprojām zina. Ir mūsu atvaļinājuma pēdējā nakts, un mana draudzene vēlas izmazgāt un izžāvēt savus baltos matus, kas, kā zinu no pieredzes, aizņem diezgan ilgu laiku. Es iesaku man doties uz Beer Hubb un gaidīt viņu tur. Kad es ierados, "mūsu viesmīle" izmisusi pienāk pie manis un glītā holandiešu valodā jautā: "Kur ir Oma?"

Būs skaidrs, ka dažreiz lietoju vārdu 'vecmāmiņa' no skapja.