Ārzemju skolotājs Taizemē...
Pirms kāda laika emuāra komentētājs rakstīja: "Kā ārzemju skolotājs Taizemē kāds Taizemē var atļauties maz vai neko." Kā pasniedzējs Bangkokas universitātē es jūtos uzrunāts, jo komentārs ir acīmredzami nepareizs.
Izskan ierosinājums, ka neko nevari atļauties, JO esi ārzemnieks un strādā šeit, šajā gadījumā par skolotāju. Man ir aizdomas, ka rakstnieks netieši domā, ka tas attiecas uz jebkuru ārzemnieku, kas strādā jebkurā organizācijā Taizemē. Un arī tas ir acīmredzami nepareizi.
Ļaujiet man aprobežoties ar akadēmisko vidi Taizemē, jo par to es zinu visvairāk; gan pašu, gan citu ārzemju (ne vienmēr Nīderlandes vai Beļģijas) kolēģu pieredzi. Kļūda argumentācijā ir tāda, ka jūsu hierarhiskais amats Taizemes organizācijā (skolotājs ar a partneris prāvests akadēmiskajiem priekšmetiem un vienu augstāk prāvests) lielā mērā nosaka, ko jūs varat vai nevarat darīt, teikt vai rakstīt.
Taizemē jums ir valsts un privātas universitātes. Turklāt augstskolu ietvaros jums var būt un var nebūt t.s starptautiski koledža. Šī ir fakultāte, kurā visa izglītība notiek angļu valodā, kur mācās ne tikai Taizemes studenti, bet arī ārvalstu studenti. Augstskolas, kurās VISAS izglītības aktivitātes notiek angļu valodā, ir saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem un tajās (obligāti) nav starptautiskas koledžas.
Ir svarīgi aplūkot šo “starptautisko koledžu” korporatīvo kultūru. Lielāko daļu no tiem vada vadības komanda, kurā ir tikai taju pilsoņi (valsts augstskolās tas nav iespējams, jo ārzemniekiem nav atļauts ieņemt vadošus amatus; to regulē likums). Šie taizemieši dabiski runā angliski, un daži ir guvuši pedagoģēšanas pieredzi ārzemēs. (piemēram, doktora grāds Amerikā).
Atkarībā no pašreizējās vadības komandas uzskatiem un Starptautiskās koledžas pozīcijas visā universitātē (vai tā ir liela fakultāte vai nē; ar starptautisku prestižu jā vai nē), korporatīvā kultūra pārsvarā ir taizemiešu vai starptautiskāka. Pēdējais noteikti attiecas uz gadījumiem, kad dekāns ir ārzemnieks, kā tas ir dažās privātajās augstskolās.
Uzdrošinos apgalvot, ka iekšējai korporatīvajai kultūrai kļūstot internacionālākai, ārzemju skolotājs var atļauties lielāku brīvību savā darbībā, protams, ievērojot Taizemes izglītības jomas noteikumus.
Ar starptautiskāku korporatīvo kultūru es domāju tādus elementus kā atvērta komunikācija ar darbiniekiem un studentiem, pieeja studentiem kā jauniem pieaugušajiem (un ne jau bērniem); regulāras konsultāciju struktūras un ziņošana par tām; vienlīdzīga attieksme pret personām (personāls, studenti).
Salīdzinoši mazā “starptautiskajā koledžā” valsts universitātē, kurā es strādāju, korporatīvā kultūra joprojām ir stipri taizemiska. Tāpēc tam vajadzētu nozīmēt, ka ārvalstu skolotāji var atļauties maz vai nemaz. Dažreiz tā šķiet, bet šķietamība maldina.
Korporatīvajā kultūrā, kas ir vairāk taju krāsas, nav tik svarīgi, ko jūs darāt (katrs ārzemju un taizemiešu skolotājs pamatā dara vienu un to pašu darbu), bet gan tas, ar ko jūs pavadāt kopā, ar ko esat precējies, kas ir jūsu draugi vai , īsumā: kurā (Taizemes) tīklā jūs strādājat? Jo svarīgāks šis tīkls, jo vairāk jūs varat atļauties lietas darbā. Tā kā tas viss var izklausīties nedaudz akadēmiski, es mēģināšu to precizēt ar piemēru.
Man ir trīs ārzemju kolēģi: ajarn (universitātes pasniedzēju uzrunas termiņš) Žans Mišels un ajarn Ferdinands ir franču un ajarn Endrjū ir anglis. Žans Mišels 30 gadus ir precējies ar taizemieti, kura ir dekāns universitātē ārpus Bangkokas. Ferdinands jau 15 gadus ir precējies ar taizemieti, kura vēl nesen bija Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta vadītāja. Tagad viņa ir iecelta par Taizemes vēstnieci kādā Rietumeiropas valstī, un tāpēc viņi pārceļas. Endrjū ir precējies ar taizemieti no Isaan, kura vada divus mazus veikalus šeit, Bangkokā.
Kas notiek tagad, ja katrs no trim ārzemju kolēģiem dara kaut ko tādu, ko Taizemes kultūrā labāk nedarīt, piemēram, atklātāk kritizē vadības lēmumu. Gadījumā, ja Žanam Mišelam rodas problēmas, viņa sieva zvana (kuram nav formāli sakara ar lietu; starptautiskā korporatīvajā kultūrā varētu teikt: ar ko jūs iesaistāties?) ar manas fakultātes dekānu un jautājums tiek apspriests un nokārtots savā starpā.
Ferdinanda gadījumā notiek tas pats, tikai ar to atšķirību, ka Ferdinanda sieva uzstāj uz lietas pareizu nokārtošanu; protams viņa sieva tā domā asfalts Ferdinandam taisnība. Ja tas nenotiks, viņa sieva draud piezvanīt augstskolas prezidentei (un TĀPĒC manam dekānam ir LIELA problēma). Adžarnam Endrjū prāvests saka, ka viņam turpmāk kritiskie komentāri jāpatur pie sevis. Varbūt nākamgad viņa darba līgums bez plašākiem paskaidrojumiem netiks pagarināts.
Vai ārzemju skolotājs var atļauties maz vai neko, jo viņš ir ārzemnieks? Nē. Taizemes universitātes organizācijā starptautiskā korporatīvā kultūrā ārvalstu pasniedzējs var atļauties arvien vairāk, protams, ievērojot Taizemes likumdošanu. Taizemes korporatīvajā kultūrā tas daudz vairāk ir atkarīgs no ārzemju pasniedzēja tīkla, nevis no viņa kā ārzemnieka stāvokļa per se.
Tas nebūs pārsteidzoši praksē manas fakultātes dekāns nerīkojas Žana Mišela un Ferdinanda lietā (jo viņa varētu saņemt kaitinošus, pretrunīgus tālruņa zvanus) un rīkojas pret Ajarn Andrew. Dzīvei, pat universitātē, ir jābūtsanook' palikt…..
Kriss de Būrs
Kriss de Būrs strādā par mārketinga un menedžmenta pasniedzēju Silpakornas Universitātē kopš 2008. gada.
Kris, Nīderlandē viss būtu savādāk. Pēc gadiem, strādājot biznesa izglītībā, es arī nonācu pie secinājuma, ka kaut kāda līmeņa tīkls deva jums vairāk vietas jūsu darbībā.
Es domāju, ka Taizemē, kā arī Rietumu valstīs atšķirība nav tik liela, iespējams, veids un kas.
Taizeme ir veidota uz hierarhijas lielākā mērā nekā mūsējā, taču principi ir vienādi.
Diemžēl ne vienmēr runa ir par to, ko jūs veicat vai varat veikt, bet ietvari nosaka robežas, un tas dažkārt grauj labklājību un optimālu funkcionēšanu. Tāpēc dažkārt nākas piekāpties un rīkoties doto iespēju robežās. Svarīgs faktors ir arī neliela veiksme, kur nonākat. Tāpēc Sanook ir spēcīga personīgā labklājības pieredze, kas izpaužas situācijā, kurā var uzplaukt atzinība un personīgā attīstība.
Skaidrs skaidrojums par to, kā Bangkokas universitātes līmenī notiek lietas. Tas, kā lietas notiek “provincēs”, diez vai būs salīdzināms ar to attiecībā uz zemākajiem izglītības līmeņiem. Tur "vara" joprojām ir ierobežota ar vietējo hierarhiju.
Tādā ziņā es saprotu emuāra komentētāju, un jūsu konts arī parāda, ka (piemēram) Endrjū bija ļoti liela problēma.
Šāds atradums te tikai izraisa riebumu, kas attiecas arī uz mani salīdzinošās situācijās
tā būtu.
Šis stāsts vēlreiz apliecina, ka jūsu sociālā pozīcija ir atkarīga no jūsu partnera sociālā statusa. Tas izpaužas veikalos, viesnīcās un uz ielas.
Es arī pati strādāju izglītības jomā un varu apliecināt, ka jūsu partnera statuss ir nozīmīgs: manā skolā dziļajos dienvidos Īzānas sievietes tiek diskriminētas. Man nevajadzētu parādīties skolā ar partneri, kurš ir no turienes. Bet atcerieties, ka mūs vienmēr uzskata par viesiem. Tātad zināmā mērā ir jāpielāgojas vietējai kultūrai.
Kā skolotājam jums ir arī publiska, reprezentatīva funkcija. Nelielā, ļoti konservatīvā islāma pilsētiņā, piemēram, Narathivatā, jūs noteikti nevarat — pat privātajā laikā — staigāt pa ielu piedzēries ar Isana bārmeni rokās. Nepaies ilgs laiks, kad students vai kolēģis jūs ieraudzīs, un tad jūs varēsiet atvadīties no līguma. Ja jūs savā skolā zaudējat cieņu starp cilvēkiem, jūsu skolotāja loma ir beigusies.