Vai Taizemes valsts Bangkoku lutina par daudz?
"Tā ir ekonomika, stulbi," reiz teica Bils Klintons. Esmu pārliecināts, ka arī pašreizējais politiskais konflikts, iespējams, visvairāk ir saistīts ar ekonomiku, īpaši attiecībā uz bagātības sadalījumu pa visu valsti.
Ienākumu nevienlīdzība Taizemē ir viena no augstākajām pasaulē. Turklāt šī ienākumu nevienlīdzība ir cieši saistīta reģionāli. Vai būtu pieņemami, ja Groningenas province būtu 4 reizes nabadzīgāka par Dienvidholandes provinci? ES tā nedomāju. Taizemē kaut kas ir jādara lietas labā.
Suthep atbalstītāji sūdzas, ka pārāk daudz valdības naudas (“mūsu grūti nopelnītās naudas”) nonāk attālākajos reģionos. Attālākie reģioni sūdzas, ka "Bangkoka" tos atstāj novārtā. Kuram taisnība? Apskatīsim sekojošo valdības izdevumu diagrammu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un nacionālo kopproduktu ("IKP").
- De Rode kolonnās norādīts, cik lielu ieguldījumu tajā devis minētais reģions iekšzemes kopprodukts.
- De zaļa kolonnas parāda, cik procentu no populācija dzīvo katrā reģionā
- De gele Visbeidzot, kolonnas parāda, cik procentu no valsts izdevumi uz šo reģionu.
(“Centrālais” reģions ietver provinces uz ziemeļiem no Bangkokas (piemēram, Ajutaja), bet arī uz dienvidaustrumiem (piemēram, Čonburi un Rajonga) un dienvidrietumiem no Bangkokas.
Visspilgtākais ir tas Bangkoka Tā saņem 72 procentus no valsts izdevumiem, kamēr tajā dzīvo tikai 17 procenti Taizemes iedzīvotāju. Tagad katra galvaspilsēta saņems vairāk naudas uz vienu iedzīvotāju, taču tā ir ļoti liela summa. Bangkoka saņem vairāk nekā 4 reizes vairāk valsts naudas uz vienu iedzīvotāju, nekā tai "pienākas", ja paskatās uz iedzīvotāju skaitu.
Kāda starpība īpaši ar Isaan, kurā dzīvo 34 procenti Taizemes iedzīvotāju, bet kuram no valsts groza atļauts paņemt tikai 6 procentus. Isan iedzīvotājs saņem 5 reizes mazāk nekā valsts kase, uz kuru viņam ir “tiesības” uz vienu iedzīvotāju. Uz vienu iedzīvotāju saņem viens cilvēks no Bangkokas 20 māl tik pat no kases, cik Īzāna iedzīvotājs!
Pārējās provinces ir pa vidu.
Ir tie, kas saka, ka ir godīgi, ja Bangkoka rada vislielākos nodokļu ieņēmumus, viņiem arī vajadzētu proporcionāli gūt vislielāko labumu. Es domāju, ka tas ir neveiksmīgs arguments. Dienvidholandes iedzīvotāji maksā vidēji vairāk nodokļu nekā Lutjebroek iedzīvotāji; vai tad mums vajadzētu nojaukt Lutjebroek vispārējās iekārtas, piemēram, skolas un infrastruktūru?
Tagad milzīgajai atšķirībai starp Bangkoku un Īzānu nevajadzētu mūs pārsteigt. Īzāns vienmēr ir bijis Taizemes pabērns, spārnu reģions, kuram Bangkoka vēl nesen ir pievērsusi maz uzmanības. Tas arī izskaidro daudzās sacelšanās pret Bangkoku no Isan. Tātad jauna zem saules ir maz.
Ja Taizeme pieņems likteni līdz Taizemiešiem tad politiķiem būs jādara sekojošais. Nodokļi ir jāceļ, tie tagad ir tikai 16 procenti no nacionālā kopprodukta, kam jāiet uz 25 līdz 30 procentiem. Nedaudz jāpalielina PVN, akcīzes un ienākuma nodoklis; un pirmām kārtām vajadzētu ieviest nodokli par bagātību un kapitāla pieaugumu, kā arī vides nodokli, lai nosauktu tikai dažus. Taizeme kā valsts ar vidējiem ienākumiem ir tam gatava. Tad ir jābūt bagātības pārdalei. Tas ir iespējams ar saprātīgu vecuma nodrošinājumu, invalīdiem paredzētām iespējām un ienākumu atbalstu nabadzīgākajiem.
Skaidrs apgalvojums un stāsts, kam varu tikai no visas sirds piekrist. Diemžēl, redzot, ka tas tiek īstenots praksē, tas nenotiks drīz... Protams, jūs neapzināsit šādas izmaiņas vienas nakts laikā, jūs tās ieviešat lēnām, bet es arī neredzu, ka tas notiks tuvākajā laikā. Būtu brīnišķīgi, ja pēc politiskajām reformām šajā virzienā tiktu sperti nelieli soļi, lai cilvēku intereses liktu pirmajā vietā. Tad paiet vēl daži gadi…
Jā un tad mums tajā bildē arī ir jāmaksā nodoklis no mūsu pasaules ienākumiem, galu galā mēs dzīvojam Taizemē un pēc dereģistrācijas NL utt., mēs tur vairs nemaksājam nodokli. Vai arī es to redzu nepareizi?
Esmu ar mieru maksāt nodokļus TH, bet tad arī gribu tiesības
A: pilnvērtīga pilsonība, tai skaitā caur piem
1- imigrācijas gada abonementa atcelšana,
2 — 3 mēnešu adreses pārbaudes idem,
3. vīzu politikas ieviešana cita starpā ilgstošai uzturēšanās gadījumiem,
4- tostarp pašvaldību aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības,
5- dalība sabiedrības līdzdalības procedūrās, plus
B: pilnīga, atklāta un vienlīdzīga līdzdalība sabiedrībā, tai skaitā
6- brīvi iegūt darba atļauju,
7 - tieša piekļuve brīvprātīgajam darbam,
8- uzņēmējdarbības tiesības,
9- tiešs atbrīvojums no pienākuma katru reizi saskarties ar vairāk nekā trīskāršo biļešu apmaksas sistēmu,
lai nosauktu tikai dažus. Ja nē, tad bez nodokļa! Es varu uzturēties tikai vienu gadu, man ir jāpierāda, ka es atbilstu ikgadējā pagarinājuma nosacījumiem, un es jau maksāju par šo ikgadējo pagarinājumu. Lai TH vispirms apskauj Farangu, tad tikai pacieš kā tūrists un pacieš kā pensionārs. Ja es tiešām kļūšu par valsts iedzīvotāju, tad tas būs cits stāsts!
(pilnīgi aizmirsts, un visbeidzot:) 10- zemes īpašumtiesības, pērkot nekustamo īpašumu.
Šādu “ilgtermiņa vīzu” sauc par uzturēšanās atļauju. Taizemē šī ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja (kas var kalpot arī kā ceļš uz taizemiešu naturalizāciju). Es pieņemu, ka esat pazīstams ar abiem, taču diemžēl abus nav viegli iegūt. Par pārējo es tev piekrītu, ja tev uzliek pienākumus, tad pretī ir jābūt tiesībām un otrādi. Galu galā dzīve ir došana un ņemšana (un, cerams, izbaudi un daudz smejies kopā ar citiem).
Uzturēšanās atļauja ir pakļauta arī ierobežojumiem:
1- gadā var pieteikties tikai 100 personas
2- neprecēti cilvēki ir izslēgti
3- ir gatavi 200 tūkstoši
4- RP neatbrīvo jūs no 3 mēnešu adreses pārbaudes
Šis ir mans pirmais komentārs, ko ievietoju šeit emuārā. Domāju, ka pozīcija balstās uz tipisku PVDA/SP/GL izejas punktu, proti, veidojamu sabiedrību. Šis princips neattiecas uz ekonomiku. Nauda pielīp naudai. Līdz šim nevienai pasaules valstij nav izdevies šo noteikumu pārkāpt. Lieli uzņēmumi un privātpersonas, kurām ir daudz naudas, cenšas palikt pēc iespējas tuvāk, baidoties, ka viņi var palaist garām kādu tendenci un zaudēt naudu. Naudas pārdale darbojas tāpat kā mūsu Nīderlandes attīstības palīdzība, tā nedarbojas.
Taizemes valdībai vispirms vajadzētu standartizēt izglītību lauksaimniecības jomās, lai uzņēmumiem nākotnē būtu labi kvalificēti darbinieki. Nākamais solis ir modernas infrastruktūras izveide visā valstī. Ja tas tiek darīts, stimuli var palīdzēt. Un jā, tas aizņem veselu paaudzi, tātad 20 gadus.
Pilnīgi piekrītu Paulam. Izglītība lauksaimniecības jomās ir patiešām slikta
skaitļošana
Izsaku komplimentus par Tino Kuis kunga skaidro situācijas skaidrojumu. Pilnīgi piekrītu.
Cienījamā Tīna,
Varat arī interpretēt diagrammas atšķirīgi.
Man tiešām likās, ka lielais maksātājs/zaudētājs ir Centrālais reģions. Un ne Isans.
Centrālais reģions iegulda četras reizes vairāk, proti, 44%, bet saņem tikai 7%.
Isaan iemaksa tikai 11% un saņem gandrīz tikpat: 6%.
Tiekšanās pēc ienākumu vienlīdzības un bagātības sadales galvenokārt ir politisks jautājums. TH varētu daudz darīt ar attiecīgu likumdošanu, piemēram, lai palielinātu lauksaimnieku ienākumus. Bet redziet, kā viņi to izjauc. Nekādas likumdošanas, kas to veicinātu, bet visādi pasākumi, lai pasliktinātu zemnieku slikto stāvokli. Augsti attīstītajās valstīs, piemēram, Nīderlandē, ienākumu sadale, pieņemot politiskos lēmumus, nenotiek. Nīderlandes kaimiņvalstīs 2013. gadā pat tika runāts par minimālās algas ieviešanu (Vācijā) vai tās līmeni (Beļģijā). Kā tam vajadzētu darboties TH? Ne tikai Isaan negūst labumu no NKP, skatiet Centra ieguldījumu: 44% iemaksa pret 7% ieņēmumiem. Īsāk sakot, domāju, ka apgalvojums varētu būt stiprāks: BKK ne tikai lutina, BKK tiek dota pilna labvēlība!
Vēl īsāk: Taizeme ir Bangkokas province
Es ticu grafikiem, bet skaidrojums un secinājumi absolūti nē. Man tam ir vairāki, manuprāt, labi iemesli:
1. Kā pētnieks es zinu, cik grūti (pat tādā valstī kā Nīderlande ar diezgan caurspīdīgiem valdības izdevumiem) ir aprēķināt valsts izdevumus konkrētam reģionam. Pats mēģināju to izdarīt Drentes provincē, un tas bija diezgan liels darbs;
2. pēc pieredzes zina, ka liela daļa grāmatvedības valsts iestādēs Taizemē joprojām notiek ar pildspalvu un papīru nevis ar grāmatvedības pakām un datoru. Es domāju, ka skaitļos ir lielas kļūdu robežas;
3. Ja skaitļi patiešām būtu pareizi, rīsu subsīdijas no pagātnes Thaksina, Abhisit un Yingluck valdībām nebūtu radījušas nekādas atšķirības ziemeļos un ziemeļaustrumos. Tas nozīmē, ka premjerministre Yingluck savā runā pagājušajā nedēļā meloja. Barība pretkorupcijas komisijai;
4. skaitļi ir oficiāli skaitļi, kamēr daļa naudas nonāk privāti vai korupcijas ceļā. Esmu gandrīz pārliecināts, ka tas radītu atšķirīgu priekšstatu par naudas summu, ko ziemeļi un ziemeļaustrumi ir ieguvuši;
5. nav definēts termins valdības izdevumi, ne arī KĀ nav noteikts, kurš reģions gūst labumu no valdības izdevumiem. Es nevaru izvairīties no iespaida, ka īpaša (vai varbūt tikai) uzmanība ir pievērsta tam, kas maksā rēķinu un kur šī iestāde atrodas. Daži jautājumi, kas man ienāk prātā, lasot rakstu:
– vai viss Ārlietu ministrijas (no kuras tiek apmaksātas Taizemes vēstniecības ārvalstīs) budžets tiek atvēlēts Bangkokai, jo tur atrodas ministrija?
– tāpat par šīs valsts ūdenssaimniecības ministriju, Satiksmes ministriju (visi dzelzceļa izdevumi tikai Bangkokas labā?), Aizsardzības ministrijai, valsts izdevumiem lidostām, tūrismam, slimnīcu aprūpei, izglītībai (tablešu izmaksas attiecināt uz Bangkoku, jo tur ir ministrija?);
– vai visas universitāšu izmaksas (ēkas, algas) Bangkokā segs Bangkoka, kamēr tur mācās arī daudzi studenti ārpus Bangkokas?
Īsāk sakot: “kā melot ar statistiku”………………..
Ļaujiet man arī spēlēt metodiķi sociālajās zinātnēs.
Protams, datos ir apšaubāmas detaļas.
Jautājums, ko jūs uzdodat, bet neatbildat, atšķirībā no angļu valodas mājiena, ir šāds: vai jūsu iebildumi ir tik smagnēji un pamatoti, ka izkropļo attēlu un ir pretrunā ar secinājumu?
Ja tā, tad vēlos redzēt tavu tēlu un secinājumu pamatotu šajā blogā.
Dārgais Kriss!
Es domāju tāpat un gribēju uzrakstīt tādu pašu darbu kā tu.
Vispirms es meklēju publikāciju, no kuras Tino ieguva informāciju:
http://www-wds.worldbank.org/external/default/WDSContentServer/WDSP/IB/2012/06/20/000333038_20120620014639/Rendered/PDF/674860ESW0P1180019006020120RB0EDITS.pdf
Šajā ziņojumā ir plaši aplūkota LAO (Vietējās administrācijas organizācijas) darbība. Es vēl nevaru izlasīt ziņojumu pilnībā un tāpēc pagaidām esmu apturējis savu spriedumu šajā jautājumā.
@Dārgais Alekss Tevi apkalpos un zvani šeit.
No turienes patiešām nāk grafiks, dārgais Eugenio. Apskatiet arī ļoti atšķirīgos izdevumus izglītībai un veselības aprūpei starp Bangkoku un Isanu (un pārējiem reģioniem).
Turklāt Taizemē diez vai ir izlīdzinoša nodokļu sistēma. Tikai 16 procentus valsts ieņēmumu veido ienākuma nodokļi. Tāpēc nodokļu slogs salīdzinoši vairāk gulstas uz zemākiem ienākumiem. Skatīt:
....nodokļi ir ne tikai zemi, bet arī var
arī nedaudz palielina nevienlīdzību ar
vairāk nospiežot nabagus
nekā bagātie..... Pasuks Phongpaichit, Austrumāzijas forums, okt.-decembris 2011. gads
Cienījamā Tīna,
Ja šis ziņojums pareizi atspoguļo situāciju Taizemē. Kam šobrīd sliecos ticēt. Tad arī varam sev pajautāt, vai Bangkokas milzīgo "koloniālo" priekšrocību dēļ pagātnē šī pilsēta nav izaugusi pārāk liela, salīdzinot ar pilsētām pārējā valstī. Reģionāli vienlīdzīgākas Taizemes funkcionēšanas gadījumā tādā pilsētā kā Khon Kaen, piemēram, būtu daudz vairāk iedzīvotāju un tai būtu daudz svarīgāka loma.
(Bet tā ir tēma iespējamai turpmākai diskusijai)
Izlasīju @Tino Kuis ierakstu kā norādi, kā pret dažādiem reģioniem izturas pabērniski jeb kā Brabantā saka: tie karājas pie sētas durvīm. Jebkurā gadījumā: tiklīdz jūs izbraucat no BKK, jūs redzēsiet, ka jums tuvojas nabadzība un atpalicība, lai kuru virzienu jūs izvēlētos. Diagrammas var nenorādīt pareizo realitāti, taču tās apstiprina ikdienas ainu.
labākais Soi
JA, JA tas tā būtu: kāpēc tad politiskajām partijām ārpus Bangkokas ir tādas problēmas, mainot vēlēšanu sistēmu, kurā 375 no 500 parlamentāriešiem tiek ievēlēti, pamatojoties uz viņu reģionu? Vai reģioniem tādējādi būtu daudz lielāka ietekme uz parlamentu (un valsts izdevumiem) nekā sistēmā, kurā tiktu piemērota sistēma viens cilvēks-viena balss ar vienādiem kandidātu sarakstiem visā valstī?
Kāpēc bijušais premjerministrs no reģiona ārpus Bangkokas un nelielas koalīcijas partijas biedrs reiz teica: nelīdzvaldība mirst? Viņa valdīšanas laikā viņa vēlēšanu apgabalā tika uzceltas divas jaunas slimnīcas un futbola stadions...
Cienījamais Kriss, man nav zināms, cik lielā mērā ir/bija plāni pilnībā proporcionālai pārstāvniecībai saskaņā ar sistēmu, kādu mēs zinām NL. Taču sistēma viens cilvēks, viens balss ir iespējama arī vēlēšanu apgabalu sistēmā, un arī tai ir varianti, skatiet situāciju, piemēram, Beļģijā, Francijā vai ASV. Reģionālais vairākums uzreiz nenozīmē parlamenta vairākumu. Turklāt man ir stingra doma, ka varētu vienkārši būt, ka TH “reģionālie” parlamentārieši drīzāk klausās pūļa vadoni pēc principa: kam maizi ēd,…. Man jautājums ir par to, vai proporcionālā pārstāvība patiešām ir vēlama? Viens cilvēks, vairāk balsu: es arī esmu dzirdējis šo variantu. Es domāju par demokrātiem.
Nevajadzētu skatīties uz iedzīvotāju skaitu, bet gan uz reģiona ieguldījumu IKP, un tad, kā jau minēts, centrālais reģions ir visnelabvēlīgākajā situācijā.
Un, ja redzat, kāds ir reģiona ieguldījums IKP uz vienu iedzīvotāju, ziemeļaustrumiem pat ir liela priekšrocība.
Bet mans dārgais Henrij, ja jūs esat Isaanas iedzīvotājs, kurā dzīvo 34% Taizemes iedzīvotāju, un jūs saņemat tikai 6% NKP piešķīrumu, kamēr jūs ieguldāt 11% no šī NKP, vai esat neobjektīvs? Vai arī jūs esat nolemts progresīvai nabadzībai?