Satversmes tiesa un Korupcijas komisija atspēko
Miera un kārtības pārvaldes centra (Capo) paziņojums vērsties pie karaļa maz ticamā gadījumā, ja ministru kabinetam nāksies atkāpties, Satversmes tiesai un Nacionālajai korupcijas apkarošanas komisijai ir radusies liela ietekme. Capo cenšas iejaukties abu neatkarīgo institūciju darbā, tas izpelnījies kritiku.
Tiesa vakar izdeva paziņojumu, kas ir pretrunā Capo (struktūra, kas ir atbildīga par ārkārtas likuma izpildi, kas attiecas uz Bangkoku) apsūdzībām, ka Thawil lieta ir ārpus tās robežām (sk. Sarkano kreklu rallijs pārtraukts; Kapo cer uz karaļa iejaukšanos). Capo spekulē par nākotni un no slēptiem draudiem, raksta Tiesa. Maz ticamā gadījumā, ja Capo rīcība traucēs Tiesas darbam, tā apsvērs iespēju uzsākt tiesvedību pret centru.
Trešdien Tiesa lems, vai Jinglukai tiks piešķirts divu nedēļu pagarinājums, lai sagatavotos viņas aizstāvībai. Tiesa izvērtē, vai viņa ir pārkāpusi konstitūciju, pārceļot toreizējo Nacionālās drošības padomes ģenerālsekretāru Tavilu Pliensri. Netieši viņa būtu palīdzējusi savam svaiņam valsts policijas priekšnieka amatā. Ja viņa tiks atzīta par vainīgu, viņai būs jāatkāpjas un, iespējams, arī kabinetam vai dažiem kabineta locekļiem.
Arī Nacionālā pretkorupcijas komisija (NACC) nosoda Capo paziņojumu. NACC izmeklē Yingluck lomu Nacionālās rīsu politikas komitejas priekšsēdētāja amatā. Viņa, iespējams, nespēja novērst korupciju rīsu hipotēku sistēmā. Šajā procedūrā Senāts izlemj, vai Jinglukai būtu jāatkāpjas, ja NACC viņu atzīs par vainīgu. Viņai nekavējoties jāpārtrauc darbs.
Arī vēlēšanu padomes priekšsēdētājam Supačajam Somčarūnam ir maz labu vārdu Kapo. Viņš saka, ka Kapo nav pilnvaru likt vēlēšanu padomei sasteigt jaunu vēlēšanu izsludināšanu.
Opozīcijas līderis Abhisits lūdz Jingluku apsvērt Capo izformēšanu, jo tas pienācīgi nepilda savus pienākumus.
Premjerministre Jingluka saka, ka valsts nevirzās uz politisku vakuumu, ja tiesa piespiedīs viņu atkāpties. Viņas vietā var būt premjerministra vietnieks.
(Avots: Bangkok Post, 19. gada 2014. aprīlī)
Fotoattēlu mājas lapa: Capo tikšanās ar augstākajām amatpersonām. Priekšā pa kreisi, daļēji ierāmēts, Capo izpilddirektors Chalerm Yubamrung.
Fona informācija
Bangkok Post sagaida haotisku aprīļa mēnesi
Premjerministrs Yingluck mēģina nopelnīt laiku rīsu lietā
Valdība aiztur elpu: vai šodien priekškars krīt?
Pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma Taizemē pieaug spriedze
Pheu Thai: Nebūs neitrāla premjerministra un kabinets nekustēsies
Izruna Suthep ir nepareiza; valdība vēlas, lai armija reaģētu
Izmaiņas var notikt tikai brīvās vēlēšanās, pēdējās sabotēja Suteps un viņa demokrātiskā partija, kas jādara vispirms. Tātad nekāda kupena pret izvēlēto sēdošo Premjeru.
Pārmaiņas no feodālas vai oligarhiskas struktūras uz demokrātijas formu nenotiek caur vēlēšanām nevienā pasaules valstī, bet gan caur revolūciju: iedzīvotāju sacelšanos pret valdošo eliti, kurai nav nekā kopīga ar valsts likteni. iedzīvotāju…..
Kriss, tas ir diezgan drosmīgs paziņojums. Apskatīsim to valstu sarakstu, kurās demokrātija pēc gadu desmitiem ilgas militārās, oligarhiskās diktatūras vēlēšanu rezultātā ir ieguvusi stabilu pamatu:
- Čili
– Argentīna
– Bolīvija
- Ekvadora
– Paragvaja
– Urugvaja
- Kolumbija
- Brazīlija
– Peru
Īsāk sakot, faktiski viss Dienvidamerikas kontinents tagad ir demokrātisks, bez revolūcijas.
Atpakaļ pie rasēšanas dēļa, Kriss 😉
Cienījamais Kor
Tas nav tik drosmīgs paziņojums, ja jūs to nesakropļojat, kā jūs to darāt. Es nerunāju par valstīm, kurās demokrātija ir iesakņojusies PĒC gadu desmitiem ilgas apspiešanas. Es runāju par VIA vēlēšanu represiju atcelšanu vai izzušanu. Pirmkārt, nosacījumi patiesi brīvām vēlēšanām ir “jāizcīna” elitei, neatkarīgi no tā, vai tie ir civiliedzīvotāji vai militārpersonas. Dienvidamerika ir pilna ar šo cīņu. Es domāju, ka tam vispirms vajadzētu notikt arī Taizemē. Vēlēšanas feodālās vai oligarhu varas apstākļos neko neatrisina.
Cienījamais Kriss, tad labāk izlaist vārdu “revolūcija”, jo “revolūcija ir politiskās sistēmas radikālas izmaiņas vardarbīgā veidā”. Un tas tā nebija nevienā no Latīņamerikas valstīm. Nikaragvā 1979. gadā notika Sandinistu revolūcija, kad tika gāzts diktators Somoza. Diemžēl šodien Nikaragva joprojām ir otra nabadzīgākā valsts (pēc Haiti) rietumu puslodē, tāpēc visi sandinistu mērķi ir nožēlojami izgāzušies. Tur joprojām ir ļoti maza turīgā elite, tikai viņus tagad sauc par sandinistiem.
http://nl.wikipedia.org/wiki/Revolutie
Revolūcijai nav jābūt vardarbīgai.
Moderators: lūdzu, bez tēmas diskusijām par Dienvidameriku.
Vēsturē ir daudz piemēru, kad tautas sacelšanās ir novedusi pie rezultātiem.
Piemēram, franču revolūcija ar savu Trias Politica, kuras rezultātā demokrātija tiešām varētu funkcionēt. Amerikas revolūcija bija šīs franču jaunās domāšanas rezultāts.
http://nl.wikipedia.org/wiki/Trias_politica
Nīderlandē, pakļaujoties sacelšanās spiedienam Eiropā, kas draudēja izplatīties uz mūsu valsti, tika izstrādāta 1848. gada konstitūcija.
Pēc Krievijas revolūcijas Nīderlandes elite 1917. gadā nezināja, cik ātri tai jābūt, lai ieviestu vispārējās vēlēšanu tiesības un sieviešu vēlēšanu tiesības.
Pašlaik Taizeme, tāpat kā daudzas Dienvidamerikas valstis, neatbilst (Trias Politica) standartiem, kādiem būtu jāatbilst demokrātijai.