Integrācijas politika tiek krasi pārveidota. Mērķis ir, lai jaunpienācēji nekavējoties sāktu strādāt un tikmēr apgūtu valodu. Pašvaldības izstrādās individuālu integrācijas plānu visiem cilvēkiem, kas integrējas. Tiks atcelta arī kredītu sistēma, ar kuru jaunpienācēji joprojām iegādājas integrācijas kursu. Ministrs Kūlmēs šodien to raksta vēstulē Pārstāvju palātai par saviem plāniem attiecībā uz jaunu integrācijas sistēmu.
Ministra plānos integrācijas kursos darba metode būs atšķirīga no pašreizējās. Pašvaldības nodarbības iegādāsies. Šim nolūkam viņi izmanto naudu, kas pašlaik vēl tiek izmaksāta kā aizdevums cilvēkiem, kas integrējas. Sava personīgā integrācijas un līdzdalības plāna (PIP) ietvaros jaunpienācēji pēc tam saņem pašvaldības piedāvājumu integrācijas programmai. Tādā veidā, cik vien iespējams, tiek novērsta pakalpojumu sniedzēju ļaunprātīga izmantošana un krāpšana. Jaunpienācēju pienākums ir izpildīt pilsoniskās integrācijas pienākumu trīs gadu laikā un tādējādi nokārtot eksāmenu.
Koolmees vēlas, lai statusa īpašnieki sāktu integrāciju jau no pirmā brīža. Pašvaldības aktivizēs un virzīs viņus tajā. Tas nozīmē, ka pirmajā periodā pašvaldības no sociālā nodrošinājuma pabalstiem maksās par tādām lietām kā īre un izmaksas par apdrošināšanu. Šī atbalsta ilgums katram indivīdam ir atšķirīgs un tiek ierakstīts PIP. Pretstatā šiem papildu norādījumiem cilvēkiem, kas integrējas un nepieliek pietiekamas pūles, biežāk un ātrāk nekā pašreizējā sistēmā tiek piemērotas sankcijas, piemēram, naudas sods.
Jaunajā integrācijas sistēmā cilvēkiem, kas integrējas, tiek izvirzītas augstākas valodas prasības. Šobrīd nepieciešamais līmenis ir A2. Tas būs B1, jo tas palielina iespēju iegūt darbu. Ne visi jaunpienācēji spēs sasniegt šo līmeni. Tāpēc mācību līmenis un mācību ceļš ir noteikts PIP. Visa mērķis ir arī palīdzēt jaunpienācējiem ar zemāku valodas līmeni pēc iespējas ātrāk kļūt patstāvīgiem. Šeit galvenais ir darbs.
Plānots, ka jaunā integrācijas sistēma sāks darboties 2020. gadā. Pēdējo mēnešu laikā ministrs savus plānus par jauno integrācijas sistēmu izstrādājis ciešā sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm. Piemēram, notika sarunas ar aptuveni 100 ekspertiem no pašvaldībām, Refugee Work Nīderlandes, zinātniekiem, darba devējiem un citām ministrijām.
Izvērtējumi un pētījumi liecina, ka pašreizējā integrācijas sistēma ir pārāk sarežģīta un neefektīva. Koolmees vēlas, lai jaunajā sistēmā liela uzmanība tiktu pievērsta uzraudzībai un novērtēšanai. Tādā veidā vajadzības gadījumā var ātri veikt pielāgojumus.
Zie ok:
https://nos.nl/artikel/2239449-nieuwkomers-krijgen-persoonlijk-inburgeringsplan-taalniveau-omhoog.html
Paaugstinājums līdz B1 līmenim - 3 gadu laikā pēc ierašanās - ir diezgan kaut kas, man ir radies iespaids, ka tas daudziem ir pārāk tāls tilts... Runāt holandiešu valodā, kā to prot lielākā daļa holandiešu, ir labs mērķis, bet A2 robežās. 3 gadi daudziem imigrantiem ir diezgan liels sasniegums. Mani nepārsteigtu, ka praksē lielas grupas atkal nonāk pie A2. Patīkami, ka pašvaldība tagad negaida integratoru ielikt standarta klasē ar A2 skolēniem un skaidrojumu, kā darbojas bankomāts un mēs te meitenes neapgraizām... It kā lielākā daļa imigrantu būtu izvilkti no apakšas. roka vai no atpalikušiem cilvēkiem.aiz klavieres un viņiem nav tādu ambīciju kā labas B1 valodas zināšanas un jauks darbs. Mēs redzēsim…
Valdības vēstule:
"Pēdējās desmitgadēs dažādi redzējumi par integrāciju un izpratnes veicināšana par to, kā jaunpienācēji var vislabāk un ātrāk kļūt par pilnvērtīgu Nīderlandes sabiedrības daļu, ir izraisījuši daudzas politikas izmaiņas. Neskatoties uz visām šīm izmaiņām, vēl nav atrasta sistēma, kurā integratori adekvāti, ātri un lielā skaitā sasniegtu vēlamo galamērķi. (…) Pat pēc sistēmas pielāgošanas joprojām ir izaicinājums sasniegt vēlamos galarezultātus. Turpmākajos gados tiks uzraudzītas un nepieciešamības gadījumā pielāgotas komponentes ar mazāku praktisko pieredzi, lai pakāpeniski nostiprinātu sistēmu.
(...)
Lai to panāktu, es koncentrējos uz vairākām līnijām, kas ir novatoriskas salīdzinājumā ar iepriekšējām sistēmām:
– Nīderlandes diploms bez lieka laika zuduma ir labākā starta pozīcija darba tirgū. Tāpēc jaunie imigranti pēc iespējas ātrāk tiek novirzīti uz Nīderlandes profesionālās apmācības kursu.
– Mācību maršrutu intensifikācija. Lai lielākā daļa integrējošos dažu gadu laikā sasniegtu valodas līmeni B1, vislabāk ir, ja valodas apguve tiek apvienota ar (brīvprātīgo) darbu.
– Vairs nav izņēmumu, kuru pamatā ir uzskatāmi piepūli. Ikviens mācās saimniekot sabiedrībā.
(...)
Uzlabojumi ir vērsti uz visām personām, uz kurām attiecas integrācijas prasība: vīrietis vai sieviete, kam ir patvēruma vai cita veida uzturēšanās atļauja.
(...)
Viens no galvenajiem koalīcijas līguma punktiem ir integrācijas eksāmenam nepieciešamā valodas līmeņa paaugstināšana no A2 uz B1. Tādējādi B1 kļūst par standarta valodas līmeni. Tas ir valodas līmenis, kas nepieciešams, lai darba tirgū ieņemtu labāko iespējamo starta pozīciju. Tomēr tā ir realitāte, ka ne visi spēj sasniegt šo valodas līmeni. (..) Šim nolūkam šobrīd tiek apsvērti trīs dažādi mācību maršruti.
Trīs mācību maršruti
B1 maršruts (1. maršruts):
Standarts ir tāds, ka tie, uz kuriem attiecas integrācijas prasība, ievēro maršrutu, kas ved uz B1 eksāmenu. Tikai ar objektīvu pārbaudi var konstatēt, ka integrējošie, kuri nevar nokārtot šo līmeni, var kārtot eksāmenus zemākā līmenī. (…)
Izglītības maršruts (2. maršruts)
Labāk jāizmanto imigrantu izglītības potenciāls, jo tas ir ārkārtīgi nepieciešams ilgtspējīgai darba tirgus perspektīvai. Apmēram 30% no tiem, kam nepieciešama integrācija, ir jaunāki par 30 gadiem, un viņiem priekšā ir ļoti aktīva dzīve. (..)
Z maršruts (neatkarīgs no valodas) (3. maršruts)
Lielākajai daļai cilvēku, kuri tagad saņem atbrīvojumu, arī A2 eksāmens ir nepieejams. Piemēram, cilvēki ar ierobežotām spējām mācīties vai cilvēki, kuri neprot lasīt savu valodu. (…)
V. Eksāmenu sistēma
“Līdz ar 2013. gada Pilsoniskās integrācijas likuma ieviešanu ir mainījusies eksaminācijas sistēma. No šī brīža valodas komponenti tika pārbaudīti atsevišķi un 2015. gadā tika pievienota eksāmena komponente ONA. Kas attiecas uz ONA, pievienotā vērtība ir integrējošās personas sagatavošanai darba tirgum, taču, kā liecina likuma izvērtējums, veids, kādā ONA šobrīd tiek pārbaudīts, ir neefektīvs. ONA savā pašreizējā formā ir ļoti teorētiska un prasa zināmu valodas zināšanu līmeni, kas daudziem integratoriem sākumā vēl nav (…)
Pašreizējais integrācijas eksāmens sastāv no septiņām daļām:
1) runas prasmes, 2) klausīšanās prasmes, 3) rakstīšanas prasmes,
4) lasītprasme, 5) Nīderlandes sabiedrības zināšanas (KNM),
6) Orientēšanās uz Nīderlandes darba tirgu (ONA) un
7) dalības paziņojums.
Līdzdalības paziņojums jau ir decentralizēts pašvaldību pārziņā. Uz ONA attiecas, ka (kā jau tika paziņots) tam tiks sniegta arī decentralizēta, uz praksi orientēta interpretācija, kas optimāli veicina integratora darbu.
(...) "
Avots: https://www.tweedekamer.nl/kamerstukken/brieven_regering/detail?id=2018Z12976&did=2018D37329
Pilnīgi piekrītu tev Rob. Daudziem jaunpienācējiem A2 līmenis nav viegls, nemaz nerunājot par B1. Vēlme ir domu tēvs, un šajā gadījumā vēlme paplašināt valodas zināšanas praktiski nedarbosies. Kā atzīmē Rori, daudzi nīderlandieši jau tagad nespēj sasniegt B1 līmeni, un es arī varu iedomāties, ka tas Janbeutei sagādās, tā sakot, šķeļošas galvassāpes. To esmu saņēmis arī agrāk, arī no amatpersonām, kurām bija jāīsteno integrācijas likums, bet kuras acīmredzot nākušas no citas planētas. Ministrs Koolmees, ministrs, kurš iepazīstinās ar jauno integrācijas plānu, nesen bija kopā ar Jineku. Viņam un pārējiem klātesošajiem tika uzdoti vairāki jautājumi no kārtējā integrācijas eksāmena, kas bija pārāk dīvaini vārdiem un uz kuriem nevarēja sniegt pareizo atbildi. Jautājumi un video, kurus, ja man jautājat, ir izdomājuši vājprātīgie. Harijam Romijnam ir jēga, Nīderlande izmisīgi alkst pēc profesionāļiem, bet tūkstošiem un tūkstošiem jaunpienācēju ir spiesti apgūt ļoti dārgus kursus. Kursi ar daudz nejēdzīgu mācību materiālu, ko neviens nevēlas un kas neko nesniedz faktiskajam pamatam, kuram ir paredzēta integrācija. Tas ir liels bizness, kas ietver lielu naudu.
To visu lasot, man sāp šķeļošas galvassāpes.
Kā tiem vjetnamiešu laivu cilvēkiem no XNUMX. gadu sākuma izdevās klusi integrēties Nīderlandes sabiedrībā?
Es joprojām atceros no tā laika, es dzīvoju Stīnveikā, un netālu atradās uzņemšanas centrs vecā mācību skolā netālu no Gelderingenas ciema Stīnveikkervoldā.
Daudzi drīz devās strādāt uz Zvolle uz Scania kravas automašīnu rūpnīcu un, visticamāk, viņiem nebūs Nīderlandes profesionālā diploma.
Taču, kā parasti, Nīderlandes valdībai un ar to saistītajiem ierēdņiem ir jāizdomā kaut kas jauns, kas, iespējams, neizdosies.
Jo kā jau rakstīju iepriekš, integrāciju nemācās no kursa, bet tā nāk no sirds.
Jans Beute.
Es pazīstu holandiešus no atsevišķām Nīderlandes provincēm, kuri pat nespēj nokārtot B2.
Tātad šī ir vēl viena papildu bremze ārzemniekiem, ja vien jūs neiebraucat pa Vidusjūras maršrutu, Turciju vai MSF.
Es neko daudz nesaprotu no šīs "integrācijas".
Kāpēc lai kāds, kurš izcili prot, piemēram, metināt, vispirms uz sabiedrības rēķina jāmācās Klomperian, kur pieteikties sociālajai palīdzībai, kamēr šī pati valsts šņukst par šāda veida prasmīgiem strādniekiem. Tas pats attiecas uz automehāniķiem, celtniekiem, elektriķiem utt."Manā" garāžā sīrietis vienas stundas laikā visu saprata, arī elektroniskās regulēšanas iekārtas, varēja kaut ko iemācīt holandiešu kolēģiem!Sīrijas medicīnas speciālists, kurš mums bija pēc nelaimes tur būtu noskūpstījis rokas, ja viņš taisītu mūs operēt, bet NL viņam vēl neļauj ģipsi likt, jo viņam nav pat Nīderlandes pirmās palīdzības diploma.
Cik daudziem ārzemniekiem Taizemē ir izcils darbs, ja viņi nesaprot vairāk nekā 50 taju valodas vārdus?
https://www.medischcontact.nl/nieuws/laatste-nieuws/artikel/syrische-arts-zoekt-ervaringsplaats.htm
https://www.medischcontact.nl/nieuws/laatste-nieuws/artikel/syrische-artsen-willen-snel-weer-aan-het-werk.htm
https://www.ad.nl/binnenland/deze-syrische-vluchtelingen-zijn-helemaal-ingeburgerd~a2bfa28a/
Pilnīgi piekrītu. Ir emigranti, kuri ienīst Taizemes birokrātiju, taču arī Nīderlande var kaut ko darīt lietas labā. Dažreiz par citiem punktiem, dažreiz par tiem pašiem punktiem, piemēram, par darba atļaujām.
Ir kāds maltietis draugs, kurš dzīvo Maltā un cilvēkiem tur nav grūti. Sekas: daudzi ārzemnieki (kurus aizliegtu Nīderlandē vai uzskatītu par ekonomiskajiem bēgļiem, ja tas nav sliktāk) dodas ceļā uz jaunu nākotni Maltā bez kursa, kas stāsta, ko atnest saimniecei dzimšanas dienas ballītē. Noteikti nav prioritāte.
Pirms kāda laika pati veicu integrācijas testu (tiešsaistē) un nokārtoju izcili.
Tāpēc manai taizemiešu sievai nav tiesību uz to, kad viņa ierodas Holandē
ja pareizi saprotu vai izlasīju.