Wan di, wan mai di (23. daļa)

Autors: Kriss de Būrs
Ievietots Dzīvo Taizemē
Tags:
25 septembris 2016

Dzīvokļa ēku, kurā dzīvo Kriss, pārvalda vecāka sieviete. Viņš viņu sauc par vecmāmiņu, jo viņa ir gan statusā, gan vecumā. Vecmāmiņai ir divas meitas (Daow un Mong), no kurām Mong ir ēkas īpašniece uz papīra.


Lammas dzīve ir pilna ar kāpumiem un kritumiem. Viņam ir jauka sieva un ļoti sabiedriski noskaņots dēls, taču dzīvē viņam ir bijušas arī dažas neveiksmes. Un dažas "problēmas" viņam joprojām ir. 

Lamms ir vecs manas sievas kolēģis. Viņš strādāja par šoferi vienā no būvfirmas sliežu ceļiem, kur mana sieva tur. Starp citu, taizemes būvniecības žargonā vilkšanas līnija tiek saukta (vai tam nav holandiešu valodas vārda?) par 'make-hole', un tieši to dara draglains.

Zarnu kustība

Pirms vairākiem gadiem Lamam, kurš toreiz svēra aptuveni 65 mārciņas, attīstījās hemoroīdi. Un ne jau tās mazās, bet ļoti lielas un arī ārējās. Viņam bieži nācās būt prom no darba, jo, neraugoties uz īpašiem spilveniem un polsterētiem tualetes sēdekļiem, viņš vairs nevarēja sēdēt savā vadītāja sēdeklī draglainā. Viņš arī sāka ēst mazāk, jo baidījās no sāpēm zarnu kustības laikā. Man arī ir teikts, ka rīsi pārstāj ēst, tāpēc rīsu ēšana nav tik laba zarnu kustībai. (Vai Phraits to zina?)

Manuprāt, tagad Lamm sver apmēram 50 mārciņas. Vispirms viņš izmēģināja taizemiešu mājas, dārza un virtuves līdzekļus pret hemoroīdiem, taču nekas nepalīdzēja. Slimnīcas ārsts vēlējās tos ķirurģiski izņemt, taču nevarēja garantēt, ka viņi neatgriezīsies. Pēc tam Lamm nolēma neveikt operāciju.

Tagad arī mana mamma gadu desmitiem slimo ar hemoroīdiem (kopš mana jaunākā brāļa piedzimšanas), tāpēc zvanīju viņai, vai nevar atsūtīt kādu smērīti. Ar savas sievas starpniecību es pēc iespējas labāk aprakstīju Lamm (un parādīju to datorā), kā Nīderlandē mājās ārstē hemoroīdus.

Mamma teica, ka, protams, Sperti ir nopērkami aptiekā, bet viņai ir līdzeklis, ko var dabūt tikai ar ārsta recepti. Viņa man pateica vārdu, bet neatkarīgi no tā, ko es meklēju internetā, šīs zāles Taizemē netika pārdotas parastajā aptiekā. Tā nu uz Bangkoku pakā nosūtīju četras tūbiņas ar Sperti.

Cits darbs

Tomēr bija jādara vairāk. Mana sieva bija samazinājusi viņam algu par dienām, kad viņš nestrādāja, bet Lams arvien vairāk palika prom no darba. Lamms to pārāk labi saprata. Paralēli draglaina vadītāja darbam vakaros un brīvdienās taisīja somas. Pareizāk sakot: piegādātājs viņam piegādāja visas somu daļas (audumu, rāvējslēdzējus), un viņš tās sašuva.

Tomēr tas bija neregulārs darbs. Un, ja bija darbs, to bija daudz un tas bija jāpaveic ierobežotā laikā. Lamm saņem 50 satang par maisu. Somas tika un tiek eksportētas uz Ķīnu, kur tās tiek pārdotas par 300 līdz 400 batiem.

Līdz šim viņš krāja naudu no somām un iztika no algas, taču lēnām nācās izmantot savus uzkrājumus, jo mēneša alga vairs nebija pietiekama. Par laimi, viņš pats izdomāja risinājumu. Viņš atkāptos no amata un pārceltos uz savas sievas dzimteni Lopburos.

Ar saviem ietaupījumiem viņš varētu uzcelt jaunu māju, pārņemt savākšanu no būvfirmas un varbūt iegādāties papildus zemi, lai papildus izmantotu vīramātes zemes gabalus, varētu nodarboties ar lauksaimniecību.

Un varbūt vēl palika pāri nauda lietotai lauksaimniecības tehnikai. Viņam bija nepieciešams savācējs, lai savāktu preces no somām Bangkokā un piegādātu somas klientam, kad tās bija gatavas.

Tāpēc viņš ierodas Bangkokā ar zināmu regularitāti un vienmēr atved kādu pārtiku no saimniecības: vistas, olas, banānus vai citus augļus. Gadu gaitā esam viņam un viņa ģimenei nodrošinājuši manu veco datoru un printeri, manu veco velosipēdu, dažas dārza mēbeles un nelielu kredītu. Nesen bijām pie viņa ciemos Lopburos.

Un tagad

Jaunā māja tagad ir gatava, un blakus Lammam kopā ar viņiem dzīvo viņa sieva un dēls, vīramāte. Viņa dzīvoja salīdzinoši lielā, bet nedaudz nobružātā koka mājā. Lielajā viesistabā gar sienu novietotas trīs smagas šujmašīnas, ja nepieciešams sašūt somas. Arī Lammas māsa palīdz, kad ir maisu darbs.

Sperti dara savu darbu, bet Lamm nav pilnībā atbrīvojies no hemoroīdiem. Arī tāpēc, ka viņš Sperti lieto mērenībā, jo vēlas ar to ekonomēt. Arī kāds viņa draugs viņam ir uzdāvinājis Laosas rāceņu (nedaudz atgādina mazu seleriju), no kuras pagatavot kādu tēju. Šķiet, ka tas arī palīdz.

Šī bumbuļa dzinums tagad aug podiņā pie manām ārdurvīm. Mana sieva to gribēja, lai gan nevienam no mums nav problēmu ar zarnu kustību. Ma pen rai.

Lammas dēls pēc skolas palīdz saimniecībā ne tikai ar darbu, bet arī visus savus ietaupījumus atdevis tēvam par ieguldījumiem saimniecības iekārtās. Viņš mācās vidusskolā un viņam ir vecs mobilais tālrunis.

Lai situāciju padarītu vēl ļaunāku, pirms dažām nedēļām Lammam pēdā iekoda milzu simtkājis. Šis bija paslēpies vienā no saviem zābakiem, ar kuriem viņš strādā uz zemes cukurniedrēs. Lams bija aizmirsis apgriezt zābakus otrādi.

Es nerunāju par šiem zvēriem, kuri var iekost ļoti ļauni. Kodieni pēc tam šausmīgi sāpēja, man ir teikts. Taizemiešiem ir svēta cieņa pret to. Internetā esmu redzējis, ka šie simtkājaini spēj aprīt pat veselas peles. Pirmajās nedēļās Lamm nevēlējās neko darīt lietas labā, taču tas turpināja tik ļoti sāpināt, ka galu galā viņš atkal nokļuva slimnīcā. Neveiksme.

Kriss de Būrs

3 atbildes uz “Wan di, wan mai di (23. daļa)”

  1. Johan saka uz augšu

    Taizemieši ir diezgan (hmm) māņticīgi. Paņemt zāles no rietumiem jau viņiem ir grūti. Pirmajā brīvdienā man Taizemē es ātri saņēmu skrējienu biksēs. Mēs bijām uz Koh Samui, un par laimi mūsu grupā bija vairāki taizemieši. Tātad, kad man atkal sākās krampji, mēs patvērāmies no lietus pie aptiekas (tādu Taizemē ir daudz), kāds taizemietis redzēja, ka man atkal klājas grūti. Tā nu mēs iegājām, nopirkām tabletes, iedzērām tās ar ūdeni un pēc 30 minūtēm mani piegādāja! Es domāju, ka tas noteikti ir zirgu līdzeklis, bet izrādās, ka jūs to varat vienkārši iegādāties šeit, Kruidvatā, tādā pašā devā.(2mg loperamīda) padoms ikvienam, kurš var ciest no tā.
    Bet tie simtkāji un citi dzīvnieki ir bīstami. Tāpēc es to piedzīvoju, bet man nebija iekost. Vakarā sēdējām zem jumta, lai vērotu tuvojošos vētru, dzēstas gaismas, lai netiktu pilnībā izsūkti no odiem. Tikko uznāca stiprs vējš un duša, un es uzvilku džemperi (Taizemē jā). Tad kaut kas uzkrita manam sēklim, es vairāk vai mazāk apzinājos būtnes, veikli, bez īpašas kustības novilku džemperi, un pēc izmeklēšanas uz manas mauvas bija stingrs simtkājis. Paskatījos to vēlāk, un spilgtās krāsas norāda uz vienu no indīgākajām sugām. Kodums ir nāvējošs, ja jums ir alerģija (līdzīgi kā dažām alerģijām pret lapsenēm vai bitēm). Tomēr sakodiens acīmredzot ir ļoti sāpīgs, slimnīcā var pavadīt nedēļas.

  2. john saka uz augšu

    Loperamīds pret caureju ir tikai plaši pazīstams un arī pārdošanai visur pasaulē.
    Arī Nīderlandē, kas ir grūts medikamentu ziņā.
    Piemērots visiem, kas to ir apguvuši un, iespējams, arī lielākajai daļai, kas to ir apguvuši vienkārši pirmā izvēle un ļoti efektīva. Loperamīds ir parastais nosaukums. Imodium ir zīmols daudzās valstīs.

  3. Džī Gēdhārts saka uz augšu

    Arī mani vienreiz iekodis simtkājis un varu teikt, ka tas ir ļoti sāpīgi, uzreiz sāku izsūkt kodumu un par laimi nekādus bojājumus vairs nepiedzīvoju.


Atstājiet savu komentāru

Thailandblog.nl izmanto sīkfailus

Mūsu vietne vislabāk darbojas, pateicoties sīkdatnēm. Tādā veidā mēs varam atcerēties jūsu iestatījumus, sniegt jums personisku piedāvājumu un jūs palīdzat mums uzlabot vietnes kvalitāti. Lasīt vairāk

Jā, es vēlos labu vietni