Pirmā holandiešu kopiena Taizemē
Laurens Hoddenbagh / Shutterstock.com
Nīderlandei ir vēsturiska saikne ar Taizemi, kas aizsākās ar tirdzniecības attiecībām starp Holandes Austrumindijas uzņēmumu (VOC) un Siāmu.
Šim Nīderlandes tirdzniecības uzņēmumam bija tirdzniecības punkts Ajutajā, kas tika izveidots 1600. gadu sākumā un palika tur līdz birmiešu iebrukumam 1767. gadā. Tirdzniecības punkts bija svarīgs VOC kā daļa no citām Āzijas darbībām un arvien vairāk holandiešu. tika ievesti.
Holandiešu tirgotāji Ajutajā
Interesanti uzzināt, kā izskatījās šo holandiešu ikdiena un kā viņi izturējās pret siāmiešiem kopumā un konkrēti pret Ajuthajas galmu. A taju dāma, dr. Bhawan Ruangsilp, tagad profesors Chalulongkorn Universitātē, pirms gadiem tam veltīja pētījumu un uzrakstīja par to grāmatu ar nosaukumu “Nīderlandes tirgotāji Ajutajā” Dr. Bhawan daudzus gadus studēja vēsturi Tībingenā, Vācijā, un, tā kā viņa atradās šajā reģionā, pēc tam Leidenas Universitātē studēja holandiešu valodu. Viņai ir piešķirts goda doktora grāds par šīs vēstures studijām Ajutajā.
Studijas Leidenē
Šis pētījums Leidenā noteikti nebija viegls. Vispirms iemācieties valodu un pēc tam apgūstiet veco holandiešu valodu, kurā tika rakstītas GOS hronikas. Šīs hronikas attiecas uz tā saukto “dienas reģistru”, ko VOC vadība Ajutajā uzturēja par visām darbībām saistībā ar tirdzniecības un diplomātiskajām attiecībām ar Siāmas tiesu. Šie dokumenti tika nosūtīti augstākajai GOS vadībai Batavijā (tagad Džakarta), un tāpēc tie ir labi saglabājušies.
Tas ir labs zināšanu avots par šī perioda Siāmas vēsturi, jo Ajutajas krišanas laikā tika zaudēti daudzi dokumenti, hronikas utt. Turklāt tas ir jauks pārbaudes akmens labi saglabātiem tā laika dokumentiem, kuros vēsture bieži tika ierakstīta pēc valdošā monarha ieskatiem. Un, kā savā stāstā teica arī Jāzeps, ķēniņu tajā periodā netrūka.
Holandiešu kopiena
Holandiešu tirgotāji un citi Nīderlandes VOC darbinieki dzīvoja atsevišķā rajonā uz dienvidiem no Ajuthajas. Vienā brīdī šī rajona iedzīvotāju skaits bija pat pieaudzis līdz vairāk nekā 1400 holandiešu, un VOC arī pieprasīja, lai tie tiktu atbrīvoti no vietējās likumdošanas, ciktāl tāda jau pastāv. Šīs kopienas attieksme pret parastajiem siāmiešiem bija absolūti nožēlojama. Sākotnēji holandieši bija ziņkārīgi un aizrāvušies, bet pamazām par siāmiešiem sāka runāt ņirgājoties, it kā viņi būtu vergi. Nebija gandrīz nekādu sociālo kontaktu, un nebija daudz nīderlandiešu, kas centās iemācīties runāt valodā.
“Luk krueng” ģimenes
Bija kontakti ar siāmiešiem, bet šaubos, vai to var saukt par sociālo. Vārds laulības pārkāpšana vēl nebija izdomāts, un arī prostitūcija bija nezināms vārds. Augstākās tiesas amatpersonas, tostarp karalis, dzemdēja desmitiem bērnu no sievietēm, kuras nebija precējušās ar viņām, un nīderlandieši noteikti domāja, ka to, ko viņi var, varam darīt arī mēs. Tātad piedzima diezgan daudz “mestizo” (jauktu asiņu bērni), un vairākos gadījumos holandieši arī apprecējās ar šo vietējo dāmu un pēc tam rūpējās par visu ģimeni (tāpat kā to dara Faranga mūsdienās). Mestizos parasti bija labi; viņu divvalodība ļāva viņiem darboties kā tulkiem un/vai starpniekiem.
Kristi Popesku / Shutterstock.com
Tiesā
Diplomātiskās attiecības ar Siāmas galmu bija svarīgas labai tirdzniecībai. Secīgākie karaļi par tiem rietumu ārzemniekiem īpaši nerūpējās. Holandieši arī īsti nepatika, viņus uzskatīja par skopiem, pat skopiem, ar viņiem bija grūti taisīt biznesu. Vispirms aizbrauca portugāļi, tad francūži un angļi, atstājot holandiešus. Varētu domāt, ka viņi būs labā sarunu pozīcijā un varēs veikt darījumus par labākām cenām, taču tā nenotika.
Holandieši bija stīvi un absolūti neelastīgi un bieži pretojās (toreiz) valdošajai korupcijas praksei. Notika tirdzniecība un tika gūta peļņa, bet priekšroka uzņēmējdarbībai bieži tika dota ķīniešiem un mauriem (musulmaņiem). Karalis Narai bija izņēmums. Viņam bija liela interese par Rietumiem, un VOC tirgotāji viņam pasniedza daudzas dāvanas, piemēram, itāļu flīzes un celtniecības materiālus, holandiešu grāmatas un pulksteņus, strausus no Labās cerības raga utt.
Ajutajas krišana
GOS periodu Siāmā raksturo daudzas troņa maiņas, kuras bieži vien pavadīja tīrīšanas un daudz asinsizliešanas. Ir izstrādātas daudzas teorijas par iespējamo Ajutajas krišanu, VOC tajā vaino korupcijas skandālus, iekšējo naidu un skaudību, intrigas tiesā, kā rezultātā politika ārpus vārtiem tika atstāta novārtā. Kad tas bija vislielākais, Siāma varēja pulcēt tikai 15.000 XNUMX karavīru, tādējādi birmiešiem bija viegli ieņemt Ajuthajas pilsētu.
Visbeidzot
Pētījums par Dr. Bahwan iet daudz tālāk, nekā es to varētu aprakstīt. Taizemes zinātnieku veikto iepriekšējo pētījumu plašās analīzes, veco GOS hroniku rakšana un esošo Taizemes dokumentu interpretācija bija daļa no ļoti plašā pētījuma, ko viņa ir ievietojusi grāmatā. Šis stāsts ir tikai iespaids par pirmās holandiešu kopienas ikdienas dzīvi “smaidu zemē”.
Dārgais Gringo!
Jauki, ka vēsturei atkal tiek pievērsta kāda uzmanība.
Žēl, ka, manuprāt, tas iet roku rokā ar neobjektivitāti.
Vēstures tekstu interpretācija ir diezgan riskanta. Kopumā vērtēt pagātnes notikumus un attieksmi ar šodienas zināšanām ir nepareizi un neliecina par intelektuālo distanci.
Daži komentāri;
Valodas un morāles zināšanas ir neaizstājamas tirdzniecībā, tādas augstas amatpersonas kā Šotens un van der Velde runāja un rakstīja(!) Siāmas valodā un rūpīgi pētīja Siāmas sabiedrību.
Piemēram, vadības piesardzīgo rīcību tā sauktā “piknika incidenta” laikā 1636. gadā nevarēja izdarīt citādi, kā vien ar lielām morāles un paražu zināšanām.
Bija patiešām labi kontakti un sadarbība, VOC pat bija gatava palīdzēt karalim militāri pret Pattani valdniekiem. (Kas nogāja greizi visu veidu Siāmas karavīru neuzmanības dēļ.)
VOC tirdzniecība bieži izraisīja greizsirdību citos lielvaros, un ir ievērojams, ka šo neobjektīvo tēlu par pareizu uzskata pat holandieši.
Nevēloties atkāpties no rūpīgā darba Dr. Bhawan Ruangsilp, es uzskatu, ka iepriekš aprakstītais attēls ir jāpielāgo.
@Dik, paldies par atbildi. Jā, Taizemes vēsture, tāpat kā Nīderlandes vēsture, vienmēr ir interesanta. Man patīk lasīt par to, un šajā emuārā parādīsies vairāk stāstu par Siamu pagātnes formā.
Es neesmu vēsturnieks vai kas tamlīdzīgs, tikai pensionēts uzņēmējs. Es noteikti nestrīdos ar jums par mākslu interpretēt vecos dokumentus, ko Dr. Bhawan. Es uzrakstīju stāstu par holandiešu kopienu un apzināti izlaidu visas politiskās lietas. Man tas bija par pašas kopienas tēlu saistībā ar siāmiešiem. Dr Bhawan ir detalizēti apspriedusi politiku un troņa izmaiņas savā grāmatā, bet man tas bija pārāk sarežģīti.
Vēl daži komentāri par jūsu atbildi:
• Manā tekstā vārds "daudzi" ir kaut kur izlaists, bet par valodu vajadzēja teikt: "ne daudz holandiešu pūlējās, lai iemācītos runāt valodā". Pats par sevi saprotams, vismaz man, tirgojoties ar siāmiešiem, pietiekami daudz holandiešu, arī vadība, prata valodu.
• Jūs atzīmējat, ka tirdzniecībā svarīgas ir morāles zināšanas. Tas ir pareizi, pirmais teikums zem virsraksta Tiesā arī norāda uz to. Varbūt ne pārāk skaidri, bet es domāju, ka VOC tirgotāji darīja visu iespējamo, lai iepazītu galma morāli un paražas, lai tirdzniecība kļūtu vieglāka. Tas, ka jāiepazīst sava tirdzniecības partnera paražas un paražas, attiecas arī uz šo dienu. Kā uzņēmējs es varu jums daudz pastāstīt par to.
Starp citu, paturiet prātā, ka Dr. Bhawan pētīja GOS dokumentus, kas tika nosūtīti vadībai Džakartā. Viņa regulāri citē no dokumentiem, un varētu būt, pat iespējams, ka atsevišķu notikumu interpretācija tika formulēta citādi nekā oficiālajā ziņojumā. Citiem vārdiem sakot, un tas joprojām ir spēkā: cik bieži tas notiek, ka jūs mēģināt saprast klientu, padarīt to viņam pēc iespējas patīkamāku, lai jūs iegūtu to, ko vēlaties izdarīt, un, atvadoties no viņa, jūs apgriežaties un domā: “Kas tas par somu bija!
Dick, es beidzu stāstu, sakot, ka tas bija tikai mans iespaids par lielo holandiešu kopienu Ajutajā. Jūsu tiesības ir lūgt Dr. Bhawan ir jebkāda neobjektivitāte, bet tad iesaku vispirms izlasīt viņas grāmatu, par kuru viņa ieguva doktora grādu Leidenē. Tas joprojām ir pārdošanā!.
Dārgais Gringo!
Paldies par atbildi un padomu.
Interese par vēsturi palīdz mums labāk izprast mūsdienu problēmas.
Tas nebija mans nodoms, Dr. Lai Bhavanu par kaut ko apsūdzētu, es pārāk labi zinu, cik sarežģīts ir šis darbs. Un es pilnībā cienu viņas rūpīgos pētījumus par mazas Eiropas tautas grūti pieejamiem vēstures avotiem.
Mums ir grūti iedomāties, kā dzīvoja un domāja mūsu vecvecāki, nemaz nerunājot par mūsu ģimeni no septiņpadsmitā gadsimta. Vidējam cilvēkam uz klāja (pirms masta) jau bija ļoti liela iespēja neatgriezties no Āzijas dzīvam. Personāla trūkuma dēļ kuģoja daudzi skandināvi, vācieši un citi eiropieši. Ir zināms, ka austrumos angļi un holandieši (tikai personāls masta priekšā) viegli mainīja kuģus, kad tas viņiem bija piemērots. Iedomājieties valodas problēmas, izņemot tās, kas rodas uzņēmējā valstī.
Slimības un nāve bija ikdienas pavadoņi, īpaši zemāka ranga darbiniekiem, kuri nonāca bezvārda kapos. Padomājiet, piemēram, par kapu pieminekļiem (tikai augstākām kārtām) holandiešu baznīcā Malakā un apskatiet to īsos gadus.
dzīvības.
Iztēloties Siamu kā paradīzi septiņpadsmitajā gadsimtā, ir tālu no patiesības.
Tāpēc dažreiz mani (izņemot šo tēmu) traucē, cik viegli daži, labi paēduši un ar visām ērtībām aprīkoti, ir gatavi izteikt savu spriedumu par pagātnes neadekvātajām zināšanām. Vai vēl ļaunāk, pedantiskais datora pirksts no vieglā krēsla uz senčiem. Tas ir lēts un arī mazliet gļēvs.
Neesot šovinistiskiem, jāsecina, ka mūsdienu Āzijas politiskā un kultūras forma lielākoties nav iedomājama bez Nīderlandes ietekmes.
Vēl jo vairāk būt modram un uzmanīgiem ar secinājumiem.
Jauku svētdienu.
@Dirk, es tev pilnībā piekrītu.
Es tikai vēlos piebilst, ka es ļoti cienu GOS, kas patiešām bija ļoti svarīgi dažu valstu attīstībai.
Jauku svētdienu arī tev!
"Neesot šovinistiskiem, mums jāsecina, ka mūsdienu Āzijas politiskā un kultūras forma lielākoties nav iedomājama bez Nīderlandes ietekmes," jūs apgalvojat, taču vai varat sniegt tam dažas konkrētas norādes?
Un arī, atbildot uz Gringo, es domāju, ka ir godīgi arī atgādināt, cik daudz verdzības, nabadzības, bada, karu, apspiešanas un pat genocīda GOS un tās armija ir radījuši vietējiem iedzīvotājiem bijušajā Nīderlandes Austrumindijā.
Vēl viens papildinājums: pirmais VOC priekšnieks Ajutajā bija mans pilsētnieks Džeremiss van Vliets. Viņš noslēdza šādu apmaksātu laulību ar Taizemes tirgotāju, un tā bija ienesīga abiem. Viņiem bija arī divi bērni. Kad Van Vliets pameta Siamu, viņš gribēja atstāt sievu, bet paņemt līdzi savus bērnus. Tad karalis to pārtrauca. Van Vlietam bija jādodas vienam, un viņš visu mūžu cieta no savu bērnu zaudējuma.
Ak jā, tā dzimtā pilsēta. Tas ir Schiedam.
Cik interesants ieraksts, kā arī pamatotās atbildes uz to!
Attiecībā uz popularizēšanu Dr. Bhawan (Ruangsilp). Goda doktora grāds pats par sevi vienmēr ir attaisnojams.
Man nav sveša akadēmiskā pasaule. Personīgais redzējums neatsver objektivitāti, kas vispirms jāizstaro darbam. Kā pierādījumu tas, ka viņa mācās dīvainu "vecu" valodu, lai izjustu pareizos kontekstus. Jāpiebilst – tā saprata –, ka pētītie holandiešu teksti bija pašu GOS tirgotāju priekšstati. Tātad viņas darbs ir objektīvs ziņojums par subjektīvu lietu?
Tātad, paldies par visu šo ēdienu, tagad es dodos uz Google, kur pasūtīt viņas pēdējo darbu. Un citi Dika uzskaitītie nosaukumi. Paldies arī @ Thailandblog par šo aktivizētāju, pirmajās nedēļās man nebūs garlaicīgi, lol. Starp citu, kaut kas savādāks, nekā palīdzēt emuāru autoriem noskaidrot, kur Taizemē var iegādāties Zware van Nelle, GOS toreiz noteikti to organizēja labāk:~)
Man patika to lasīt, interesanti, kas tajā laikā notika,
Grāmatu iespējams pasūtīt arī holandiešu valodā.
Jauka informācija. Šeit ir vēl viena saite uz Ayutthaya vēsturi, tostarp GOS gabalu
http://www.chiangmai-chiangrai.com/glory-of-ayutthaya.html
Es dzīvoju Ajutajā un vienu reizi apmeklēju ūdens tirgu.
Ejā bija neliela telpa/telpa ar dažām kuģu gleznām ar Nīderlandes karogu un dažām ierāmētām vecām VOC monētām. Prieks redzēt un pārsteigt...
Interesanti, ka birmieši iekaroja Ajutaju. Vienmēr saka, ka Taizeme (arī kā Siāma?) nekad nav pazinusi svešu varu. Cik ilgi ilga Birmas okupācija un vai tā sniedzās ārpus Ajutijas? Kur es varu atrast šo informāciju? Man ir aizdomas, ka nav Dr Bahwan grāmatā.