Laipni lūdzam Thailandblog.nl
Ar 275.000 XNUMX apmeklējumu mēnesī Thailandblog ir lielākā Taizemes kopiena Nīderlandē un Beļģijā.
Pierakstieties mūsu bezmaksas e-pasta biļetenam un esiet informēts!
Biļetens
Valodas iestatījums
Novērtējiet Taizemes batu
Sponsorējam
Jaunākie komentāri
- Rudolf: Kas ir tie cilvēki, kas brauc ar HSL uz Šanhaju? Tāda ir bagātā elite. Kāds labums parastajiem taizemiešiem no šī ļoti dārgā projekta?
- RonnyLatYa: Lai pieteiktos pagarinājumam uz vienu gadu Taizemē, digitālās zināšanas nav nepieciešamas jebkurā laikā. Tas bija tur arī pirms 30 gadiem
- Willem: Pataja
- Ēriks Kuipers: Līven, es to nelasu, bet zinu: man nav jāpasniedz tev kafija ar Buismana mini karoti. Mums tā bija
- Rudolf: Ciematā vienmēr cenšos mācīt cilvēkiem, ka viņu uzvedība nosaka arī suņa uzvedību. Tautai ir sv
- Johannes: Brīnišķīgi atpazīstams un humoristisks. Tagad garšīgs stāsts par mūsdienu baristu trikiem un trikiem
- bert: Šim vilcienam vienmēr ir daudz vairāk pieturu nekā lidmašīnai. Piemēram, Koratam nav lidostas ar operatīvu pasažieru lidojumu
- Robs V.: Tik maz? Man liekas, ka viņš ieliek par daudz! Īstam HSL no Bangkokas līdz nākamajam būtu jāskrien vismaz 300-400 km
- H. Revorts: ….Acorn kafijas blūzs…..
- Huubs Adanks: Cienījamais Ērik Donkava kungs, jūsu teksta otrā daļa man ir abakadabra, un tāpēc es izmantoju vīzu aģentūru
- bobs mersijs: Kur tu dzīvo
- Willem: Gērts paldies par piedāvājumu, tikmēr esmu runājis ar kādu, kurš man palīdzēs. Ja neizdosies, sazināšos ar jums
- Ēriks Kuipers: Jūs runājat par lieliem attālumiem, simtiem vai tūkstošiem km, tāpēc nobraukt 100-200 km ar furgonu vai autobusu/auto nevajadzētu būt problēmai
- Bērts Metīss: "kur cilvēki ir laimīgi, ja viņiem ir darbs ar 600 batiem mēnesī." ... tu domā dienā?
- Hanss Udons: Skaisti uzrakstīts! Bet man jāatzīmē, ka par garšu var diskutēt. Es noteikti esmu kafijas dzērājs. Bija līdz tam
Sponsorējam
Atkal Bangkoka
Menu
Ierašanās Bangkokas lidostā
ieraksti
Priekšmeti
- fons
- Activiteiten
- Reklāmraksts
- darba kārtība
- Nodokļu jautājums
- Beļģijas jautājums
- Apskates objekti
- Dīvaini
- Budisms
- Grāmatu apskati
- Sleja
- Koronakrīze
- kultūra
- Dienasgrāmata
- Iepazīšanās
- Nedēļa no
- Lieta
- Nirt
- Ekonomiku
- Diena dzīvē......
- Salas
- Eten en drinken
- Pasākumi un festivāli
- Balonu festivāls
- Bo Sang lietussargu festivāls
- Bifeļu sacīkstes
- Čhīanmai ziedu festivāls
- Ķīniešu Jaunais gads
- Full Moon Party
- Ziemassvētki
- Lotosa svētki – Rub Bua
- Lojs Krathongs
- Naga Fireball festivāls
- Jaungada sagaidīšana
- Phi ta khon
- Phuket veģetārie svētki
- Raķešu festivāls – Bun Bang Fai
- Songkran - taju Jaunais gads
- Uguņošanas festivāls Pataja
- Izceļotāji un pensionāri
- AOW
- Automašīnu apdrošināšana
- Banku darbība
- Nodoklis Nīderlandē
- Taizemes nodoklis
- Beļģijas vēstniecība
- Beļģijas nodokļu iestādes
- Dzīvības pierādījums
- DigiD
- Emigrēt
- Lai īrētu māju
- Pērciet māju
- in memoriam
- Ienākumu deklarācija
- King s
- Dzīvošanas izmaksas
- Nīderlandes vēstniecība
- Nīderlandes valdība
- Holandes asociācija
- Jaunumi
- Aiziet
- Pase
- Pensija
- Vadītāja apliecība
- Izplatījumi
- Vēlēšanas
- Apdrošināšana kopumā
- vīza
- Strādā
- Hopital
- Veselības apdrošināšana
- Flora un fauna
- Nedēļas foto
- Sīkrīki
- Nauda un finanses
- Vēsture
- Veselība
- Labdarības organizācijas
- Viesnīcas
- Skatoties uz mājām
- Isaan
- Khans Pēteris
- Koh Mook
- Karalis Bhumibols
- Dzīvo Taizemē
- Lasītāju iesniegšana
- Lasītāja zvans
- Lasītāju padomi
- Lasītāja jautājums
- Sabiedrība
- tirgus laukums
- Medicīnas tūrisms
- Milieu
- Nakts dzīve
- Ziņas no Nīderlandes un Beļģijas
- Ziņas no Taizemes
- Uzņēmēji un uzņēmumi
- Izglītība
- Pētniecība
- Atklājiet Taizemi
- Opinie
- Ievērojams
- Lai aicinātu uz darbību
- Plūdi 2011
- Plūdi 2012
- Plūdi 2013
- Plūdi 2014
- Pārziemot
- Politika
- Balsošana
- Ceļojumu stāsti
- Ceļot
- Attiecības
- iepirkšanās
- Sociālie tīkli
- Spa un labsajūta
- Sports
- Stedens
- Nedēļas paziņojums
- Pludmales
- Taal
- Pārdod
- TEV procedūra
- Taizeme kopumā
- Taizeme ar bērniem
- taju padomi
- Taizemes masāža
- Tūrisms
- Iet ārā
- Valūta - Taizemes bats
- No redaktoriem
- Nekustamais īpašums
- Satiksme un transports
- Īsa vīza
- Ilgtermiņa vīza
- Jautājums par vīzu
- Aviobiļetes
- Nedēļas jautājums
- Laikapstākļi un klimats
Sponsorējam
Atruna tulkojumi
Thailandblog izmanto mašīntulkojumus vairākās valodās. Tulkotās informācijas izmantošana ir jūsu pašu risks. Mēs neesam atbildīgi par kļūdām tulkojumos.
Lasiet mūsu visu šeit atruna.
Autortiesības
© Autortiesības Thailandblog 2024. Visas tiesības paturētas. Ja nav norādīts citādi, visas tiesības uz informāciju (tekstu, attēlu, skaņu, video utt.), ko atrodat šajā vietnē, pieder Thailandblog.nl un tā autoriem (emuāru autoriem).
Šīs informācijas pilnīga vai daļēja pārņemšana, izvietošana citās vietnēs, reproducēšana jebkādā citā veidā un/vai komerciāla izmantošana nav atļauta, ja vien Thailandblog nav piešķīris skaidru rakstisku atļauju.
Saites un atsauces uz lapām šajā vietnē ir atļautas.
Sākumlapa » Izceļotāji un pensionāri » Lielākā daļa holandiešu emigrantu galu galā vēlas atgriezties
Lielākā daļa holandiešu emigrantu galu galā vēlas atgriezties
Vairāk nekā divas trešdaļas Nīderlandes emigrantu ārvalstīs galu galā vēlas atgriezties mājās, liecina Intelligence Group pētījumi.
Aptaujas rezultāti, kuros piedalījās 35.000 XNUMX emigrantu no dažādām valstīm, tiek publicēti iknedēļas žurnālā Intermediair.
Emigranti no Nīderlandes galvenokārt dodas uz ārzemēm, lai gūtu pieredzi un iepazītos ar citām kultūrām. Viņi bieži aizbrauc ar domu atgriezties vēlāk. Liela atšķirība ar, piemēram, beļģiem un frančiem. Viņi atrodas ārzemēs ekonomiskās krīzes dēļ bez nodoma atgriezties. Nav skaidrs, kāpēc holandieši par to domā savādāk nekā beļģi un franči.
Valstis, kuras visbiežāk aizbrauca uz atgriešanos dzimtenē, ir Austrālija (84 procenti), Brazīlija (74 procenti), Nīderlande (62 procenti) un Ķīna (61 procents).
Apmēram 90 procenti izraēliešu, beļģu un grieķu nevēlas atgriezties savā dzimtenē. Baltkrievijai 95 procenti emigrantu nevēlas atgriezties, kas skaidrojams ar politiskajiem apstākļiem šajā valstī.
Holandieši bieži atgriežas Nīderlandes sociālās kultūras dēļ.
Tam, ka emigrants aizbrauc “ar domu atgriezties vēlāk”, vajadzētu būt (gandrīz) 100%, pretējā gadījumā tu neesi emigrants, bet gan emigrants. Galu galā emigrants aizbrauc ar domu īslaicīgi apmesties citur (darbs, mācības utt.). Emigrants aizbrauc ar domu, ka tas ir pastāvīgi. Tagad cilvēki pie tā var atgriezties vēlāk un izdarīt citu izvēli, lai emigrants neatgrieztos un emigrants tomēr nolemtu sakravāt koferus.
Tātad, ko viņi tagad ir pārbaudījuši? Joprojām par cilvēkiem, kuri aizbrauca kā emigranti un vēlāk pārdomāja vai…?
Lai iegūtu labu attēlu, jautājiet cilvēkiem, kuri pārceļas uz ārzemēm, vai tas ir pastāvīgs vai īslaicīgs mērķis. Un tad uzdodiet šo jautājumu vēlreiz pēc dažiem gadiem un vēlreiz pēc daudziem gadiem. Žēl, ka Nīderlandes Statistikas birojs neveic detalizētu uzskaiti par to, kas dodas prom, kamēr mums joprojām ir nepieciešamie skaitļi par ieceļotājiem (dzimšanas valsts, pilsonība(-es), izcelsmes grupa, valsts, no kuras viņi ielidoja utt.) .
Es neticu šim stāstam, sociālās apdrošināšanas birojā Taizemē, kur holandiešu valoda
emigrantiem ir jāpiesakās valsts pensijas maksātājam SVB, lai apliecinātu dzīvību, man teica, ka Čonburi, provincē, par kuru viņi pārbauda.
300 nīderlandiešu 65+ kuri dzīvo Taizemē.
Pēdējos 4 gados, kad viņi pildīja savu uzraudzības uzdevumu SVB, viņi
tikai 2 reizes piedzīvoju, ka kāds atgriezās Nīderlandē.
Parasti par veselības problēmām. Jo tas, protams, attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem
biroja meitenēm bieži nākas atvadīties no kādām holandietēm
emigranti. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, viņiem ir tie tēviņi un viņu Taizemes mātīte
Neaizmirstiet, kas katru gadu ieradās ziņot par sevi.
Kad es atkal tur dodos kopā ar savu sievu, es bieži saņemu ziņojumu par to
emigrants, kurš ir ļoti laimīgs un pēc labas dzīves ir pagājis.
KURŠ ATGRIEZAS UZ NĪDERLANDI?
Pat vēl ne kastē.
Dž. Džordans
@ Cor, emigrants ir kāds, kurš strādā ārzemēs (īstermiņa uzturēšanās). Nejaukt ar emigrantiem vai pensionados (ilgtermiņa uzturēšanās).
Es domāju, ka tas ir piemērots Taizemes emigrantu apraksts
http://nl.wikipedia.org/wiki/Expatriates_in_Thailand
Labs apraksts, bet, ja tu kā pensionārs plāno mirt Taizemē un tāpēc, pametot Nīderlandi, pieņemsi “vienvirziena ceļojumu” (pārvietošanos), tad esi migrants (imigrants no Taizemes un emigrants no Nīderlandes ). Ja pēc aiziešanas pensijā dodaties uz Taizemi, lai tur dzīvotu īslaicīgi, uz ilgāku vai īsāku laiku, jūs esat emigrants. Atšķirība starp tiem šajā rakstā nav aplūkota, iespējams, tāpēc, ka “emigrants” ir ērtāk nekā teikt, ka esat migrants? Jautājums arī par to, cik reāli ir pensionāram (65-67 un vecākam) īslaicīgi uzturēties Taizemē ilgāku laiku (15-20 gadi). Vai nedomājat, ka kāds 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā drīzumā atgriezīsies Nīderlandē?
Arī no vikipēdijas
“Emigranti un imigranti
Robežlīnija starp emigrantu un imigrantu ir izplūdusi. Imigranti kaut kur dodas, lai apmestos uz pastāvīgu dzīvi, savukārt emigrants sevi uztver kā svešas valsts pagaidu iemītnieku un tiek uztverts kā tāds. Tomēr ir iespējams, ka emigrants nolemj pastāvīgi apmesties citā valstī vai migrants nolemj atgriezties.
Bieži vien var atšķirt sākotnējo motīvu no mentalitātes un uzvedības. Imigranti aizbrauc ar motīvu pastāvīgi apmesties uz dzīvi ārzemēs, savukārt emigranta aizbraukšana ir īslaicīga.
Piekrītiet, un fiziski jūs varat saukt sevi par imigrantu, bet oficiāli jūs esat imigrants tikai tad, ja jums ir šāds statuss administratīvi, un tas ir tas, kas Taizemē trūkst lielākajai daļai cilvēku, jo viņi šeit dzīvo saskaņā ar neimigrantu statusu.
Protams, ir ļoti labi, ja jūs runājat (vai rakstāt) par kaut ko, lai vispirms izveidotu nepieciešamās definīcijas.
Emigranti (vai Vikipēdijā kā ekspariāti) ir cilvēki, kuri ir “atraduši savu māju” (vai vienkārši dzīvojuši) valstī, kas nav viņu pilsonības valsts. Tas var būt uz īsāku laika periodu (parasti norīkots darbam) vai uz ilgāku laiku (neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav pensijā).
Tagad kāds var pārcelties no valsts un, jo īpaši, arī atgriezties savas valstspiederības valstī. Lai tad (joprojām) teiktu: tas nebija emigrants, vai teikt (joprojām), ka nebija emigrants, bet emigrants ir ļoti neveikls, kad neatgriezies.
Es gribētu ieteikt: ikviens, kurš dzīvo valstī, kamēr viņam (vai viņai) nav šīs valsts pilsonības, bet ir citas valsts pilsonība, ir emigrants. Jūs esat emigrants, tiklīdz iegūstat pilsonību savā “jaunajā” valstī. Ja vēlaties būt legāls emigrants, kurš dzīvo tur (nenoteiktu laiku) Taizemē, jums nav Taizemes pases, taču jums ir cita pase, kurā ir iespiests vīzas “Ne-emigrants” zīmogs šajā citā (piemēram, Nīderlandes) pasē. , vai jebkura pagarināma vīza, izņemot tūristu vīzu.
khun,
Jums ir taisnība, bet, runājot par Taizemes situāciju, kad visi šeit dzīvojošie saņem tikai "pagaidu uzturēšanos" un katru gadu ir jāatjauno vīza, jūs nevarat
runā par īstu emigrāciju. Varbūt mazliet tālu, bet tomēr.
JJ
Taizemē jums ir atļauts uzturēties (lielākajai daļai no tiem) katru gadu, atjaunojot un ziņojot ik pēc 90 dienām. Man ir 68 gadi, un es nedomāju par atgriešanos Beļģijā. Es neko nevaru atrast. Man skaitās tikai pensija. Esmu strādājis pārāk ilgi un par gadiem, kad esmu nostrādājis pārāk daudz, nesaņemu pensiju, bet vienmēr esmu varējis samaksāt.
Es Taizemē nemaksāju nodokļus. Dzīve šeit ir lēta. Lielāko daļu laika spīd saule, un man šeit nav jāsilda sešus mēnešus. Beļģijā tevi apzog valsts. Pērn nozagti 6% uzkrājumu (no 15 līdz 21%) un tagad atkal naudas pietrūkst un PVN, iespējams, celsies. Briselē ir legāli zagļi.
Kāpēc atgriezties tajā valstī?
Daudziem beļģiem un holandiešiem ir taizemiete vai draudzene. Šiem arī ir sava loma. Vai viņi paliek Eiropā vai vēlas atgriezties savā dzimtenē? Es domāju, ka tas arī ietekmē to, vai vēlaties palikt Taizemē vai atgriezties un palikt.
Es nonāku pie sava pirmā punkta, vai var palikt, ja ar imigrantu kaut kas noiet greizi, virsnieka lēmums var mainīt visu nākotni.
Daniel
Ekspatriāts (saīsināti – expat) ir persona, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo valstī un kultūrā, kas atšķiras no šīs personas audzināšanas valsts un kultūras. Vārds cēlies no latīņu vārdiem ex ("ārpus") un patria ("valsts, tēvzeme").
emigrants
emigrants n (m.) Izruna: [emiˈxrɑnt] Locījumi: -en (daudzskaitlī) emigrantu lietvārds. (v.) Izruna: [emiˈxrɑntə] Locījumi: -n, -s (daudzskaitlī) kāds, kurš atstāj savu valsti, lai dzīvotu citā valstī
Atrasts uz http://www.woorden.org/woord/emigrant
expat
emigrants n. (m./f.) Izruna: ['ɛkspɛt] Locījumi: expat|s (daudzskaitlī) kāds, kurš ilgu laiku dzīvo ārzemēs kā daudznacionāla uzņēmuma darbinieks Piemērs: `Expat ir angļu vārda expatriate saīsinājums.` …
Atrasts uz http://www.woorden.org/woord/expat
Tas parāda, ka patiešām pastāv atšķirība starp angļu valodā runājošo emigrantu izpratni un holandiešu valodu.
Taizemē izplatītais vārds expat ir angļu valodas versija, ko es baidos.
Tātad uz laiku vai pastāvīgi dzīvojot……….
Nu es esmu aprīkots ar Nīderlandes pasi (un citu pasi). Tomēr es nevēlos atgriezties Nīderlandē, ja vien — un tad tikai uz divām nedēļām — neizdarītu labu savam labam taizemiešu draugam, parādot viņu tur. Viņš laikam par to ir runājis, bet varbūt nepareizi (?) no manis informēts, viņam to (vairs) nevajag. Starp citu, man var būt viegli sarunāties, jo man vairs nav ģimenes Nīderlandē. Bet ir daudz vairāk un dažādu, tāpēc man tur nav jāiet.
Godīgi sakot, man nav vēlmes šeit detalizēti izšļākt savu žulti un noteikti nedarvot visus holandiešus ar vienu un to pašu otu, jo man patīk to saglabāt pozitīvi. Tā es esmu dabiski nosliece, bet tieši tāpēc es nevēlos, lai mani pārbaudītu līdz dienai, kad es mirstu (ne tikai meteoroloģiskajā) sliktajā klimatā Nīderlandē. Man prieks ir par erudīciju, civilizāciju, palikšanu netraucētam, cik man vajag, ideju apmaiņu (tagad bieži pa e-pastu) utt., vienkārši būt domājošam cilvēkam, brīvam no iebildumiem. . Es nevaru būt brīvs ar aizņemtiem cilvēkiem, zinošiem cilvēkiem un cilvēkiem, kas rada problēmas un satraucas par neko svarīgu vai vērtīgu, kā tas ir ierasts Nīderlandē. Nīderlandē jāmeklē civilizācija un draudzīgs kontakts, kas tur kļuvis retums, tepat Taizemē vienkārši uz ielas sastopaties ar pretimnākošiem cilvēkiem. Tātad es atgriežos Nīderlandē uz ilgāku laiku – noteikti nē – vai uz īsu laiku? Tātad nē, varbūt ar minēto izņēmumu. Tie, kas (joprojām) ir un vēlas mani satikt klātienē, nāciet šeit. Un daži no viņiem patiešām to dara.
Svarīgi ir tas, vai emigrants bieži atgriežas savā pilsonības valstī (saukta arī par viņa izcelsmes valsti) vai arī viņš turpina dzīvot tieši Taizemē.
Tas, ko esmu pamanījis atkal un atkal, man par pārsteigumu, ir tas, ka cilvēki, kuri ir pārcēlušies uz izmitināšanu Taizemē, bieži ceļo uz augšu un uz leju vismaz reizi gadā, īpaši uz Nīderlandi vai jebkuru izcelsmes valsti, taču šķiet, ka galvenokārt Holandieši ir bēdīgi slaveni ceļotāji, kas ceļo uz augšu un uz leju. Bieži vien viņi nomaina ūdens auksto ziemīgo Nīderlandi pret saulaino Taizemes augsto sezonu. Daži pat dod priekšroku parasti ļaunajiem aprīļa laikapstākļiem Nīderlandē, nevis nedaudz (pārāk) siltajiem aprīļa laikapstākļiem Taizemē, lai gan joprojām ir brīnišķīgi peldēties Taizemes piekrastē jūrā, kas pilna ar pareizas temperatūras vannas ūdeni; Ja jūs nedzīvojat Taizemes piekrastē, dodieties atvaļinājumā ar taizemiešiem piejūras kūrortā aprīlī - viņu brīvdienu mēnesī; vismaz tas ir ieteicams, ja neesat ksenofobs, tāpēc jums ir viegli kontaktēties ar tādiem cilvēkiem kā taizemieši, kuri tādi nav.
Sarunas, kuras ir tik viegli risināmas ar taizemiešiem, piemēram, pludmalē – tas ir kaut kas, ko jūs darāt Nīderlandē –, bieži notiek apmēram šādi: “No kurienes tu nāc?”. Nākamais jautājums ir, cik ilgi es te esmu. Un tad: kad es atkal atgriezīšos (tikai augšup un lejup vai pastāvīgi). Nu, vismaz principā ne. Kāpēc? “Kur es redzu tik smaidošas sejas kā jūsējā? Ne tur, bet šeit! Kas, protams, ir smieklu jautājums. Es reiz smiltīs uzzīmēju emocijzīmi. Viens ar mutes kaktiņiem uz leju ("tas ir falangs"), otrs ar stūriem uz augšu ("tas esi tu").
.
Bet, protams, var strīdēties cik gribi, kāds psihomātiski saistīts ar to, no kurienes viņš nāk, var atrunāt ausis, bet ne viņa jūtas no sirds. Lielākā daļa holandiešu nemaz nevēlas pamest Nīderlandi un tāpēc arī nevēlas. Un tad ir šaubītāji: tie, kuri vienlaikus ir pa pusei emigranti un pa pusei vietējie holandieši.
Cilvēki bieži vien ir saistīti ar savu nepatiku. Mātes un meitas, kuras savā starpā dzīvo mīlestības un naida attiecībās. Vīrs/znots var dabūt izcilu darbu citur, bet attiecīgā sieva/mātes meita nevēlas aiziet, jo ir pieķeršanās savai nepatikai pret māti. Tam ir spēcīgi piemēri.
.
Un jā, jūs varētu gaidīt. Tagad tiks veikta izmeklēšana. Tiek izstrādātas anketas un apkopotās atbildes tiek statistiski apstrādātas. Faktiski tā ir emigranta psihes izmeklēšana (kurš bieži var vai nemeklē eksotisku sievieti; bijušais ir atgriezies pie mātes).
.
Psihologi cenšas būt zinātnieki. Labs mēģinājums. Bet vai attiecīgais pētījums arī rada daudz zinātnes, ir baismīgs jautājums. Jebkurā gadījumā ne tikai viens neliels pētījums var dot daudz zinātnes. Ja provizoriski tiek konstatēts, ka daudzi emigranti tomēr atgriezīsies uz visiem laikiem, tas varētu pārliecināt šaubīgos (galu galā atgriezties) vai arī, ja izrādīsies, ka pastāvīga atgriešanās ir reta, tas varētu arī palīdzēt šaubīgajiem pieņemt lēmumu (bet tad vienkārši tik un tā palikt Taizemē). Jo jā, cilvēki parasti neizlemj paši, bet mēdz izvēlēties lielāko grupu, kurai tad pievienojas.
Domāju, ka ne vienmēr ir iespējams atgriezties Nīderlandē. kad skatos, piemēram, “indonēziešu” holandiešu vēsturi, bieži nākas saskarties ar problēmām, kas rodas ar vecumu. jo valoda kļūst par problēmu. viņi bieži maz vai slikti runā holandiešu valodā, tāpēc, ja jūs nonākat pansionātā vai pansionātā, tā ir problēma. cilvēki kļūst pilnīgi atsvešināti no savas vides, jo viņi nevar likt sevi saprast vai saprast neko. man šķiet, ka šādā situācijā tu kļūsti ļoti vientuļš.
To, ka tā nav nezināma problēma, liecina fakts, ka Nīderlandē ir īpaši aprūpes nami “Indonēzijas” veciem cilvēkiem.
pat ja jūs turpināt dzīvot kopā ar savu partneri, tādā gadījumā tas šķiet ļoti grūti valodas dēļ.