Starp valdību un Taizemes Banku neklājas labi

Lietas nesanāk starp Yingluck valdību un Bank of Taizeme. Valdība ir vērsta pret bankas ierobežojošo procentu likmju politiku, kas ir starptautiski novērtēta. Stingri regulējot procentu likmes, banka kontrolē inflāciju.

Valdība un jaunais priekšsēdētājs vēlas atlaist bremzes, lai stimulētu ekonomiku. Inflācijas līdzekļus vajadzētu aizstāt ar valūtas līdzekļiem. Tāpat izskanējis ierosinājums daļu no ārējām rezervēm izmantot investīcijām infrastruktūras darbos ārvalstīs.

Attiecības ir sašķeltas jau ilgu laiku. Šā gada sākumā valdība pārskaitīja centrālajai bankai parādu 1,14 triljonu batu apmērā, lai radītu vietu savā budžetā. Šis parāds ir 1997. gada finanšu krīzes palieka. Acīmredzot banka par to nebija apmierināta. Arī jauna priekšsēdētāja iecelšana nav noritējusi gludi.

BoT vadītājs Prasarns Trairatvorakuls intervijā laikrakstam Bangkok Post pievēršas bankas monetārajai politikai. Tādiem cilvēkiem, kas nav apmācīti ekonomiski, kā es, tas ir grūts un ne vienmēr saprotams jautājums. Bet es domāju, ka tas ir pietiekami svarīgi, lai pievērstu tam uzmanību. Zemāk ir daži fragmenti.

Par piemērotāko politiku

Mūsu monetārās politikas mērķis ir ļaut valsts ekonomikai pēc iespējas vairāk augt bez pārmērīga inflācijas vai finanšu sektora nesabalansētības riska. […]

Mēs izmantojam procentu likmju, valūtas kursu un finanšu iestāžu uzraudzības politikas kombināciju. Ietvars, ar kuru mēs kontrolējam inflāciju, pēdējo 10 gadu laikā ir nodrošinājis finanšu kopienas locekļiem caurskatāmību un publiskās komunikācijas veidus par ekonomiku.

Par priekšlikumu par kritēriju izmantot valūtas kursu

To izmanto Singapūras Monetārā iestāde. Teorētiski tas ir praktiski valstij ar lielu starptautisko tirdzniecību uz iekšzemes kopproduktu. Taču tā nav taisnība, ka valūtas kursa izmantošanā inflācijas kontrolei nav nekādu kļūdu. […]

Mūsu gadījumā jūs varat uzminēt, kāda būs eksportētāju reakcija, ja ļausim batam pieaugt, lai ierobežotu inflāciju. No otras puses, mums ir ierobežoti resursi, lai novirzītu batu līdz vēlamajam līmenim, kad batam ir tendence samazināties.

Taizemes ekonomika nevar kontrolēt inflāciju, jo tā ir maza un atvērta. Faktiski lielu daļu ekonomikas izaugsmes nodrošina iekšējais pieprasījums. Jaunzēlandei, kas ir pirmā valsts, kas ieviesusi inflācijas regulējumu, arī ir maza un atvērta ekonomika, taču tai ir izdevies ierobežot inflāciju, ko lielā mērā nosaka vietējā ekonomika. […]

Taizemes politikas likme (dienas likme) ir viena no zemākajām reģionā. Privāto komercbanku izaugsme ir nemainīgi augsta [gada pirmajā pusē 16 procenti] un plaša. Tas pierāda, ka mūsu monetārā politika nav šķērslis. […]

Iekšzemes izdevumi pēdējo 12 mēnešu laikā ir strauji pieauguši. Ja mēs izjauksim ekonomiku, būs blaknes. Šādu traucējumu radīto problēmu novēršana būs ārkārtīgi dārga. 1997. gadā [finanšu krīzes gadā] cenu mehānisms cieta neveiksmi, izraisot aizdevumu ieplūšanu ekonomikas nozarēs, kuras tām nekad nebūtu vajadzējis saņemt.

[Politikas likme, manuprāt, ir procenti, ko centrālā banka iekasē no citām bankām, kad tās no tās aizņemas naudu. Es ceru, ka tulkojums "dienas likme" ir pareizs. Labojums: Polises likme ir procenti, ko bankas iekasē, aizņemoties naudu viena no otras. Summu nosaka Taizemes Bankas Monetārās politikas komiteja. Banku procentu likmes ir atkarīgas no politikas likmes līmeņa.]

Par ārvalstu valūtu

Pašreizējā inflācijas politika joprojām ir valstij vispiemērotākā politika. Ideālā gadījumā mēs nemaz nevēlamies ietekmēt valūtas sistēmu. Vienīgais iemesls, kāpēc mēs to darām, ir lielu satricinājumu slāpēšana. Dažos gadījumos mēs varam darīt ļoti maz. […]

Mūsu ārējās rezerves kopš 2011. gada ir tik tikko palielinājušās. Taizemes uzņēmumu ārvalstu tiešo investīciju pieaugums ir bijis fenomenāls.

Nominālās ārējās rezerves ir stabilas aptuveni 170 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopš gada sākuma ir noslēgti mijmaiņas līgumi 20 miljardu ASV dolāru vērtībā. Mums vispār nav vēlēšanās iejaukties tirgū.

Par ārējo rezervju ieguldīšanu infrastruktūras projektos

Maldīgs ir priekšstats, ka centrālā banka ir bagāta, jo mums ir daudz ārējo rezervju. Šīs rezerves ir nauda, ​​ko privātais sektors nopelna no eksporta. Viņi maina nopelnīto dolāru pret centrālās bankas bātu un tērē to savām rūpnīcām vai jauninājumiem. […]

Centrālās bankas uzdevums ir turēt ārvalstu valūtu rezervju veidā turpmākai izmantošanai. Centrālajai bankai jānodrošina pietiekams dolāru piedāvājums, lai apmierinātu vajadzību.

(Avots: Bangkok Post, 23. gada 2012. augusts)