Khun Chang Khun Phaen, slavenākais taju literatūras eposs

Gandrīz katrs taizemietis zina traģisko stāstu par klasisko mīlas trīsstūri starp Khun Chang, Khun Phaen un jauko Vantongu.

Daudzi var deklamēt tā daļas. No tā ir izveidotas lugas, vairākas filmas, televīzijas seriāli, kā arī adaptācijas grāmatās un multfilmās. Dziesmas un sakāmvārdi ir par to, un Suphanburi un Phichit daudzas ielas ir nosauktas šī stāsta varoņu vārdā. Vārds Phaen piesaista Taizeme tas pats, kas pie mums Romeo vai Kazanova, liels mīļākais vai sievišķotājs, ja vēlaties.

fons

Iespējams, stāsta saknes meklējamas patiesā notikumā 17. gadsimtā. Pēc tam tas tika nodots mutiski un nepārtraukti paplašināts ar jauniem sižetiem un detaļām. Ceļojošās teātra kompānijas izpildīja stāsta daļas; visur Taizemē viņi varēja paļauties uz entuziasma pilnu publiku. Tikai 19. gadsimta vidū stāsts tika pierakstīts galmā, misionārs Semjuels Smits to iespieda 1872. gadā, savukārt prinča Damronga Rajanubhaba izdevums ir vislabāk zināms.

Grāmatu lieliski pārtulkojuši angļu valodā pazīstamais pāris Kriss Beikers un Pasuks Pongpaičits ar nosaukumu "Pasaka par Khun Chang Khun Phaen, Siāmas lieliskā tautas eposa par mīlestību, karu un traģēdiju", un to izdevis Silkworm Books (2010). ) . Iesietais izdevums maksā 1500 batus, bet nesen parādījās izdevums mīkstajos vākos, ko es vēl neesmu redzējis. Grāmatā ir iekļautas plašas apgaismojošas piezīmes un daudzi skaisti zīmējumi, kas kopā sniedz pilnīgu priekšstatu par visiem tā laika Taizemes sabiedrības slāņiem.

Īss stāsta kopsavilkums

Čangs, Feens un Vantons uzaug kopā Suphanburi. Čangs ir neglīts, īss, plikpaurains vīrietis, neglīts, bet bagāts. Savukārt Faens ir nabadzīgs, bet izskatīgs, drosmīgs, labi pārvalda cīņas mākslu un maģiju. Vantonga ir skaistākā meitene Suphanburi. Songkranas laikā viņa satiek Feenu, tobrīd iesācēju, un viņi sāk kaislīgu romānu. Čangs mēģina iekarot Vantongu ar savu naudu, bet mīlestība uzvar. Faens atstāj templi un apprecas ar Vantongu.

Dažas dienas vēlāk karalis izsauc Phaen vadīt militāru kampaņu pret Čiangmai. Čangs izmanto savu iespēju. Viņš izplata baumas, ka Feens ir kritis, un ar Vantongas māti un viņa bagātību kā sabiedrotajiem izdodas notvert negribīgo Vantongu. Vantonga bauda komfortablu dzīvi kopā ar savu jauno, uzmanīgo un uzticīgo vīru.

Tad Feens atgriežas no uzvaras kaujas laukā ar skaistu sievieti Laotongu kā laupījumu. Viņš dodas uz Suphanburi un pieprasa savu pirmo sievu Vantongu. Pēc greizsirdīga strīda starp Laotongu un Vantongu Feens aiziet, atstājot Vantongu kopā ar Čangu. Par pārkāpumu karalis pārņem Laotongu.

Feens atgriežas Suphanburi un nolaupa Vantongu. Viņi vairākus gadus dzīvo vientulībā džungļos. Kad Vantonga paliek stāvoklī, viņi nolemj atgriezties Ajutajā, kur Feens kaitina karali, lūdzot Laotonga atgriešanos. Feens ir ieslodzīts, kur Vantons par viņu rūpīgi rūpējas.

Bet tad Čangs savukārt nolaupa Vantongu un aizved viņu uz savu māju, kur viņa dzemdē Feena dēlu. Viņam dots vārds Phlai Ngam, un viņš uzaug kā sava tēva spļaudīgs tēls. Greizsirdīgā noskaņojumā Čangs mēģina viņu nogalināt, atstājot džungļos, kas neizdodas, un Phlai Ngam atkāpjas uz templi.

Paiet gadi, kuros Phlai Ngam seko sava tēva pēdās. Viņš ir uzvarējis kara un mīlestības kaujas laukā. Čangs nepadodas cīņā par Vantongu. Viņš lūdz karali galīgi atzīt Vantongu par viņa sievu. Karalis izsauc Vantongu pie sevis un liek viņai izvēlēties starp diviem mīļotājiem. Vantons vilcinās, nosaucot Faenu par savu lielo mīlestību un Čanu par savu uzticīgo aizsargu un labo aprūpētāju, kā rezultātā karalis satracina un nosoda viņai galvas nociršanu.

Vantons tiek nogādāts nāvessoda izpildes vietā. Viņas dēls Phlai Ngam pieliek visas pūles, lai mīkstinātu karaļa sirdi, karalis apžēlo un aizstāj sodu ar ieslodzījumu. Ātrie jātnieki Phlai Ngama vadībā nekavējoties dodas prom no pils. Diemžēl par vēlu, jo no tālienes viņi redz, kā bende paceļ zobenu un tieši brīdī, kad Phlai Ngam ierodas, tas nokrīt Vantongam pa galvu.

Stāsta varonis

Stāsts ir aizraujošs un daudzveidīgs, un tas nekad nekļūst garlaicīgi. To mijas ar tautisku humoru, erotiskām ainām, emocionāliem un nežēlīgiem mirkļiem, ballīšu, cīņu un ikdienas notikumu aprakstiem. Universāls stāsts par mīlestību un naidu, uzticību un neuzticību, skaudību un lojalitāti, prieku un bēdas. Varoņi ir smelti no dzīves un kavējas. Katra lapa piedāvā kaut ko jaunu un interesantu. Tiem, kam nav nekas pretī tūkstoš lappušu lappusēm (bet, ja zini sižetu, var arī ļoti labi izlasīt tā daļas), ir pieredze bagātāki.

Daži fragmenti no grāmatas

'...Viņas āda šķita samtaini maiga. Viņas krūtis bija smailas kā lotosi ar ziedlapiņām, kas varēja pārplīst. Viņa bija smaržīga, mīļa un ļoti mīļa. Dārdēja vētra, pulcējās nikni mākoņi. Putekļi virpuļoja musonu vējā. Pērkons gāzās pāri Visumam. Pārsniedzot pretestību, ūdeņi pārpludināja visas trīs pasaules. Vētra norima, tumsa izklīda, un mēness spīdēja spoži. Abi peldēja svētlaimē…”

'...Vienlaikus spēlēja daudz dažādu priekšnesumu, un ļaužu pūļi gāja apkārt, lai skatītos. Gan džentlmeņi, gan parastie cilvēki, gan nabagi grūstījās plecu pie pleca. Jaunas lauku meitenes ar enerģiskām sejām, kas valkā vāji baltu virsdrēbju un apakšdrēbes nolobītā lotosa dizainā. Viņi turpināja uzdurties cilvēkiem un lika citiem smieties. Viņu sejas izskatījās nobijušās un samulsušas par viņu neuzmanību. Nevaldāmi dzērāji klīst apkārt, paceļot dūres, lai izaicinātu garāmgājējus uz kautiņu. Viņi vardarbīgi izturējās pret ikvienu, kas stājās viņiem ceļā, līdz viņus aplaudēja ar sarkanām acīm….

- Pārpublicēts ziņojums -