Frans Amsterdama: kroga suns Bobijs no bāra Wonderful 2

Bobijs ir bāra Wonderful 2 suns. Viņš jau ir diezgan vecs, 20 gadus vecs. Parasti viņš guļ vai seko Soi 13 ainām.

Gadu laikā, kad es viņu pazīstu, viņš ir ļoti pieņēmies svarā, un viņam ir bijis arvien vairāk problēmu piecelties, staigāt un atkal apgulties. Viņš arī zina, ka viss vairs nebūs tik vienkārši. Kad viņam no ielas jākāpj pa diviem pakāpieniem uz bāru, viņš vispirms apstājas, uzmundrina un tad lec uz augšu. Arvien biežāk viņš pat netiek līdz pirmajam solim un viņam ir mežonīgi jācīnās ar visām četrām kājām, lai neslīdētu atpakaļ. Galu galā viņš tur nokļūs ar sāpēm un pūlēm. Tad viņš atskatās uz abiem soļiem, it kā teiktu: "Mīlestība!"

Viņš rūpīgi meklē piemērotu vietu, jo, kad nolaidies cauri kājām, atkal piecelties ir diezgan liels uzdevums. Ja viņam jāpaiet malā, viņš dod priekšroku, lai viņu velk prom. Tas notiek diezgan gludi, pāri gludajām flīzēm.

Bobijam nav īsta saimnieka. Tam ir tā priekšrocība, ka viņam neviens neklausās. Viņš netaisa trikus, nevienam ne. Es nedomāju, ka kāds viņam kādreiz ir mācījis trikus. Viņš ir tā vai citādi mācīts, kad viņam ir jārīkojas un jāaizstāv sava teritorija. Protams, viņam ir jāpacieš klienti un darbinieki, kā arī ielu tirgotāji, taču noplucis ģērbušies klaiņojošie tipi nav vēlami. Man ir pilnīgs noslēpums, kā viņš izdara atšķirību, taču viņš to dara nevainojami.

Kad kāds tuvojas, viņš, neskatoties uz savu fizisko diskomfortu, nekavējoties iztaisnojas un skrien rejot nevēlamā cilvēka virzienā. Viņš kārtīgi paliek bāra teritorijā, bet tajā pašā laikā staigā ar negaršīgo tipu, līdz tas ir pilnībā beidzies. Reizēm kāds neuzdrošinās iet tālāk un apstājas. Personālam tad ir skaidri jāpasaka, ka vienīgais risinājums ir iešana cauri. Bobijs atkal nekļūst kluss, līdz attiecīgā persona atrodas vismaz piecdesmit metru attālumā no bāra. Pēc tam viņš, kratīdams galvu, dodas atpakaļ tur, kur gulēja, vai apmierināts sabrūk kaut kur citur.

Vakar vēlu vakarā, patiesībā agri no rīta, šāds gadījums parādījās. Putekļainas čības, nodriskātas nemazgātas bikses, lielizmēra krekls, pusatvērts, un neskūta galva ar vāciņu. Plus plastmasas maisiņš uz bikšu jostas. Tā ir viņa mērķauditorija. Viņš nevilcinās ne mirkli un klātesošie viesi ir pārsteigti par niknumu, ar kādu viņš trako.

Vīrietis kļuva diezgan īgns par Bobija uzstāšanos. Tā vietā, lai staigātu, viņš piegāja pie Bobija un spēcīgi iespēra pa galvu. Riešana sajaucās ar nežēlīgu gaudošanu, Bobijs tagad izgāja uz ielas, taču pēc kārtējā sitiena viņš tika notriekts un meitenēm nācās viņu nest atpakaļ.

Vīrietis domāja, ka tagad vajadzētu arī mutiski pastiprināt savu nepatiku, un ar to pietika. Iesaistījās kāds vīrietis bāra vadības loceklis, atlētisks un joprojām pašā dzīves plaukumā. Viņi nevarēja sarunāties, bārmenis bruņojās ar slotas kātu, sabiedroto karaspēks ieplūda no kaimiņu iestādēm, un vīrietis saņēma nežēlīgu sitienu, tostarp tādus sitienus, kādus esmu redzējis tikai arābu pasaules filmās.

Tas viss notika ļoti ātri, un es biju par vēlu, lai par to uzņemtu filmu, lai gan tas bija arī tāpēc, ka es domāju, vai ir prātīgi iemūžināt šo ainu. Pēc kāda laika acīmredzot bija pietiekami, un vīrietim palīdzēja piecelties. Bārmenis turpināja ar viņu runāt vēl piecpadsmit minūtes, pēc tam vīrietis paklupa atpakaļ virzienā, no kurienes bija nācis.

Pagāja kāds laiks, līdz Bobijs pamodās no komas un pacēlās dažas pēdas. Skaļi gaviles un aplausi no klātesošajiem. Viņam no biljarda galda paņēma ūdens bļodu, tālāk viņam nebija jāiet. Viņa apkakle bija lauzta, kakls un žoklis bija pietūkuši. Viņam ar mīlestību tika padoti trīs gaļas bārbekjū kociņi. Tablete, es domāju, ka pret infekciju, jo arī no vienas kājas tecēja asinis, prasīja nedaudz vairāk piepūles, bet Bobijs neizrādīja lielu pretestību.

Neilgi pēc stundas vīrietis atkal parādījās. Zvejojot ar makšķeri un puslitra alus pudeli. Izveidojās vēl viens nepārvaramas varas gadījums. Šoreiz tā bija tikai runāšana. Viņš atkal pazuda, bet aukstums vēl nebija pazudis. Pa to laiku varasiestādes acīmredzot bija saņēmušas negadījumu. Iesaistītie sabiedroto spēki tika diskrēti aicināti pulcēties pāri Otrajam ceļam, kur notika ilgstoša sanāksme. Cietušais šovakar parādījās trešo reizi, viņš tagad bija pārģērbies tīri sarkanā sporta tērpā, viņam līdzi bija draugs un atkal līdzi bija mešanas stienis. Viņi arī piedalījās sanāksmē, tā nekad nebeidzās. Bija ceturtdaļa trīs, pirms visi tika izraidīti.

Bobijs piecēlās, paspēra divus soļus lejā, šķērsoja ielu un pazuda uz Soi 13/1. Ap šo laiku viņam tā ir mazliet stabila pastaiga. Man ir aizdomas, ka viņam tur ir draudzene...

– Pārpublicēts vēstījums Fransa Amsterdamas piemiņai –