Ziņa no Holandes (5)

Pēc redakcijas
Ievietots Sleja
Tags:
18 maijā 2013

Nīderlandē skrejritenis pieaug. Atšķirība ar gadu iepriekš ir pārsteidzoša. Tie ir īsti skrejriteņi ar motorollera riteņiem, tāpat kā Yamaha Taizemē. Nevis kā taizemiešu Honda, jo tā dizaina ziņā ir motocikla un motorollera krustojums un tam ir arī lielāki riteņi. Esmu braucis ar abiem zīmoliem un personīgi dodu priekšroku Honda, kas man šķiet stabilāka.

Pārsteidzoša atšķirība starp holandiešu un taizemiešu motorolleru ir seglu garums. Holandiešu skrejritenim ir īsāki sēdekļi nekā tā Taizemes brālim, lai tajos varētu ietilpt viens pasažieris ar nosacījumu, ka sēžamvieta paliek robežās. Taizemes segli ir garāki. Loģiski, jo uz tā ir jāspēj sēdēt vismaz trim cilvēkiem un iespējams arī četri. Nemaz nerunājot par kravu, kas tajā tiek pārvadāta.

Kas vēl mani pārsteidz? Mobilais telefons. Es sēdēju uz terases un par pārsteigumu redzēju cilvēkus savā starpā sarunājamies. Maltītes laikā pat tiek runāts. Cik pilnīgi savādāk ir tas Taizemē. Nevajag brīnīties, kad pāris ēd un abi dara visādas mistiskas lietas pa mobilo telefonu vai pat runā pa telefonu.

Motociklisti zvana, autobraucēji zvana, veikala pārdevēji zvana — es to visu esmu redzējis un neviens neapvainojas. Ar tiem ēdājiem man dažreiz ir tendence teikt: kāpēc jūs viens otram nesazvanāties. Bet es nezinu, kā to pateikt taju valodā, un tas arī būtu nepieklājīgi. Lai gan… kā dīvains farangs es to varu atļauties.

Es atkal daudz uzzinu par Taizemi. Kad runāju ar kādu, kurš ir bijis atvaļinājumā Taizemē, viņš pastāstīs par saviem brīvdienu piedzīvojumiem. Nesen mans paziņa. Ko viņš nestāstīja par Taizemi. No viņa mutes nepārtrauktā straumē ripoja gudrības viena pēc otras. Jā, šeit runāja Taizemes pazinējs. Es klausījos viņā klusēdams, ik pa laikam dungoju vai pārsteigumā nomurmināju "tā-tā".

To visu noklausījusies, klusi ielīdu mājās un ieliku atkritumu maisā skaitītāju grāmatu par Taizemi un lasīto Taizemes rakstnieku grāmatu. Aizgāju līdz apkaimes autostāvvietai, kur Vecgada vakarā tiek aizdedzinātas Ziemassvētku eglītes, un tur sadedzināju manas grāmatas. Visi meli.

Jau brīdinu bloga darbinieci Tino Kuisu, kurš aprijis vēl lielāku grāmatu kolekciju nekā es. Nākamajā mēnesī viņš dosies atvaļinājumā uz Nīderlandi. Dārgais Tino, pastāstiet viņiem, ka dzīvojat Grenlandē, ja nepieciešams, Dienvidpolā. Citādi es baidos no ļaunākā tev.

8 atbildes uz “Ziņojums no Holandes (5)”

  1. RonnyLadPhrao saka uz augšu

    Diks,
    Man patiesībā ir jāsmaida, lasot daļu par mobilo tālruni.
    Aizvakar mūsu grupa dzērām uz terases, kad manas sievas māsīca jautāja, vai manā viedtālrunī ir arī Tango App.
    Ik bevestigde zijn vraag. Prachtig zei hij, dan kunnen we in de toekomst via Tango met elkaar contact maken en via Wifi is het nog gratis ook.
    Man šķita diezgan dīvaina viņa ideja par sakaru uzturēšanu, izmantojot Wi-Fi.
    Mums ir viens un tas pats interneta pieslēgums, jo viņš dzīvo mums blakus.
    Es pametu viņu viņa priekā un neteicu, ka, ja viņš vēlas mani redzēt, viņš var vienkārši atbraukt, kā tagad vairākas reizes dienā.

  2. šalle saka uz augšu

    Ja es būtu zinājis, jūs varētu man atsūtīt savas grāmatas. Bet jā, tādai grāmatu dedzināšanai arī ir kaut kas. Man ir liela kaudze, no kuras vēlos atbrīvoties. Vai viņi var iet uz kaudzes?
    Neesmu saticis nevienu, kas to visu zinātu labāk. Bet jā, es nevaru, jo es zinu labāk... es ticu, es domāju.
    Arī es jau dažas dienas esmu Nīderlandē un ar nepacietību gaidu piektdienu. Tad es drīz lidošu atpakaļ.

  3. Pols Hāberss saka uz augšu

    Helemaal raak Dick, van die mobieltjes, het is ook iets wat mij is opgevallen tijdens mijn werk (weer eens wat anders dan vakantie) in Thailand dit jaar. Maar om nu na die vakantiepraatjes van een vakantieganger een stapeltje boeken in je kast als leugens weg te zetten en te verbranden is welk erg radicaal. Die ‘Thailandkenner’ moet wel indruk hebben gemaakt. Afijn, al lezend in je mooie verhaal kwam bij mij een prachtige ervaring in Thailand naar boven. Ergens in februari ging ik voor 10.00 uur shoppen bij Central World BKK. En….ja de deuren gingen klokslag 10 open, een muziek werd opgezet en alle verkopers stonden bij hun tokootje te buigen voor elke falang tot aan de roltrap toe. Zoiets had ik nog nooit meegemaakt. Ik ben nattuurlijk direct tot aan de 7e verdieping of iets dergelijks doorgerold om al die prachtige buigingen als ware ik in mijn fantasie “Koning Willem 1′ zelve in ontvangst te nemen. Daarna gingen we over tot de orde van de dag. Nu word ik in Nederland ook vriendelijk bediend (hoewel de terrasbediening hier nog wel eens te wensen overlaat, we hebben het allemaal ook zo druk) maar deze Thaise traditie is toch wel iets om in te lijsten.

  4. Teo Mols saka uz augšu

    Dārgais Kriss!

    Prima dat je je zo hebt kunnen inhouden en die Thailand kenner niet in de val hebt laten lopen. Even doorprikken en ze staan met de mond vol tanden. Hoe weet ik dat zo goed !! 20 jaar reisleider zijn in Thailand met Nederlandse toeristen en je maakt het iedere reis wel een keer mee. Vooral mensen uit het onderwijs (!) hebben er een handje van. In ieder geval konden ze mij niet kwader krijgen dan, na 1 week Thailand, het beter te weten dan iemand die er al zo lang woont, dat hij nu bijna zelf een Thai is. Nou ja wel ouwe thai-je. En van me boeken blijven ze af……..

  5. Diks van der Lugts saka uz augšu

    @ Theo Moelee, Paul, Sjaak /Theo: Es pieņemu, ka jūs domājat Diku, nevis Krisu. Patiešām, jūs vienmēr zināt visu, un vislabāk ir ļaut viņiem runāt. Kāds holandiešu skolotāju pāris, kuram bija uzcelta māja Buri Ram, konsekventi sauca gara māju dārzā Budas altāri. Es nerādīju uz viņiem ar pirkstiem. Viņi to bija izvēlējušies pēc krāsas, lai tas nedetonētu ar mājas krāsu.

    Varu nomierināt Polu un Sjaku: man rodas stress, kad redzu, ka kāds noloka grāmatas lapas stūri un neizmanto grāmatzīmi, pat tualetes papīra gabalu. Es, protams, savas grāmatas nesadedzināju, bet to jūs sapratīsiet. Kolumnists drīkst melot un pārspīlēt.

  6. vilems saka uz augšu

    Atkal smieklīgi, Dick. Tikai es īsti nesaprotu tavu rindkopu par taizemiešu grāmatu dedzināšanu un to, kas man šķiet nicinājums pret MŪSU-TAIEŠI!
    Tas man pat nedaudz atgādina “citus mūsu draugus”, kuriem arī ir ieradums sadedzināt grāmatas, ja viņi kaut kam nepiekrīt.
    Vai arī es to redzu nepareizi?
    Ar cieņu: Viljams.

    Dārgais Villem, es baidos, ka manas "grāmatu dedzināšanas" ironija jums nav izdevies. Mana stāsta kodols ir: Pēc brīvdienām Taizemē daži tūristi izliekas, ka zina un saprot visu par šo valsti.

  7. Pols Hāberss saka uz augšu

    Dag Dick, dat is inderdaad de vrijheid van de columnist. Nu ik toch je reactie op de mail van Willem lees, brengt mij dit op een andere gedachte. Verplaatst je eens in de Thai die in Nederland wonen. Weet je Dick dat vele Thaise mensen die al jaren in Nederland wonen zo bitter weinig van Nederland afweten met name als het aankomt op vragen over hun rechtspositie (dat geldt trouwens ook voor vele andere Nederlanders)? Nu je toch in Nederland bent is het niet eens een idee om daar ook wat over te ‘brainstormen’ in het blog ‘berichten uit Holland’.

    • Daniel saka uz augšu

      Moderators: jūsu komentāram nav nekāda sakara ar ierakstu. Tērzēšana nav atļauta.


Atstājiet savu komentāru

Thailandblog.nl izmanto sīkfailus

Mūsu vietne vislabāk darbojas, pateicoties sīkdatnēm. Tādā veidā mēs varam atcerēties jūsu iestatījumus, sniegt jums personisku piedāvājumu un jūs palīdzat mums uzlabot vietnes kvalitāti. Lasīt vairāk

Jā, es vēlos labu vietni