Ziņa no Holandes (5)
Nīderlandē skrejritenis pieaug. Atšķirība ar gadu iepriekš ir pārsteidzoša. Tie ir īsti skrejriteņi ar motorollera riteņiem, tāpat kā Yamaha Taizemē. Nevis kā taizemiešu Honda, jo tā dizaina ziņā ir motocikla un motorollera krustojums un tam ir arī lielāki riteņi. Esmu braucis ar abiem zīmoliem un personīgi dodu priekšroku Honda, kas man šķiet stabilāka.
Pārsteidzoša atšķirība starp holandiešu un taizemiešu motorolleru ir seglu garums. Holandiešu skrejritenim ir īsāki sēdekļi nekā tā Taizemes brālim, lai tajos varētu ietilpt viens pasažieris ar nosacījumu, ka sēžamvieta paliek robežās. Taizemes segli ir garāki. Loģiski, jo uz tā ir jāspēj sēdēt vismaz trim cilvēkiem un iespējams arī četri. Nemaz nerunājot par kravu, kas tajā tiek pārvadāta.
Kas vēl mani pārsteidz? Mobilais telefons. Es sēdēju uz terases un par pārsteigumu redzēju cilvēkus savā starpā sarunājamies. Maltītes laikā pat tiek runāts. Cik pilnīgi savādāk ir tas Taizemē. Nevajag brīnīties, kad pāris ēd un abi dara visādas mistiskas lietas pa mobilo telefonu vai pat runā pa telefonu.
Motociklisti zvana, autobraucēji zvana, veikala pārdevēji zvana — es to visu esmu redzējis un neviens neapvainojas. Ar tiem ēdājiem man dažreiz ir tendence teikt: kāpēc jūs viens otram nesazvanāties. Bet es nezinu, kā to pateikt taju valodā, un tas arī būtu nepieklājīgi. Lai gan… kā dīvains farangs es to varu atļauties.
Es atkal daudz uzzinu par Taizemi. Kad runāju ar kādu, kurš ir bijis atvaļinājumā Taizemē, viņš pastāstīs par saviem brīvdienu piedzīvojumiem. Nesen mans paziņa. Ko viņš nestāstīja par Taizemi. No viņa mutes nepārtrauktā straumē ripoja gudrības viena pēc otras. Jā, šeit runāja Taizemes pazinējs. Es klausījos viņā klusēdams, ik pa laikam dungoju vai pārsteigumā nomurmināju "tā-tā".
To visu noklausījusies, klusi ielīdu mājās un ieliku atkritumu maisā skaitītāju grāmatu par Taizemi un lasīto Taizemes rakstnieku grāmatu. Aizgāju līdz apkaimes autostāvvietai, kur Vecgada vakarā tiek aizdedzinātas Ziemassvētku eglītes, un tur sadedzināju manas grāmatas. Visi meli.
Jau brīdinu bloga darbinieci Tino Kuisu, kurš aprijis vēl lielāku grāmatu kolekciju nekā es. Nākamajā mēnesī viņš dosies atvaļinājumā uz Nīderlandi. Dārgais Tino, pastāstiet viņiem, ka dzīvojat Grenlandē, ja nepieciešams, Dienvidpolā. Citādi es baidos no ļaunākā tev.
Diks,
Man patiesībā ir jāsmaida, lasot daļu par mobilo tālruni.
Aizvakar mūsu grupa dzērām uz terases, kad manas sievas māsīca jautāja, vai manā viedtālrunī ir arī Tango App.
Es apstiprināju viņa jautājumu. Lieliski, viņš teica, tad mēs nākotnē varam sazināties caur Tango un tas ir arī bez maksas, izmantojot WiFi.
Man šķita diezgan dīvaina viņa ideja par sakaru uzturēšanu, izmantojot Wi-Fi.
Mums ir viens un tas pats interneta pieslēgums, jo viņš dzīvo mums blakus.
Es pametu viņu viņa priekā un neteicu, ka, ja viņš vēlas mani redzēt, viņš var vienkārši atbraukt, kā tagad vairākas reizes dienā.
Ja es būtu zinājis, jūs varētu man atsūtīt savas grāmatas. Bet jā, tādai grāmatu dedzināšanai arī ir kaut kas. Man ir liela kaudze, no kuras vēlos atbrīvoties. Vai viņi var iet uz kaudzes?
Neesmu saticis nevienu, kas to visu zinātu labāk. Bet jā, es nevaru, jo es zinu labāk... es ticu, es domāju.
Arī es jau dažas dienas esmu Nīderlandē un ar nepacietību gaidu piektdienu. Tad es drīz lidošu atpakaļ.
Pilnīgi uz vietas Dick, par tiem mobilajiem telefoniem, tas ir arī kaut kas, ko es pamanīju darba laikā (kaut kas atšķiras no atvaļinājuma) Taizemē šogad. Bet līdz šim pēc šīs brīvdienu runas no atpūtnieka nolikt grāmatu kaudzi savā skapī, jo meli un tās sadedzināt ir ļoti radikāli. Tas "Taizemes eksperts" noteikti atstāja iespaidu. Lai nu kā, lasot tavu skaisto stāstu, prātā ienāca brīnišķīga pieredze Taizemē. Kaut kad februārī es devos iepirkties Central World BKK pirms 10.00:10. Un... jā, durvis atvērās ar 7 sitienu, skanēja mūzika un visi pārdevēji stāvēja pie saviem letēm un paklanījās katram falangam līdz pat eskalatoram. Nekad iepriekš neko tādu nebiju piedzīvojusi. Es, protams, uzreiz uzripoju uz 1. stāvu vai kaut ko tamlīdzīgu, lai saņemtu visus tos skaistos lokus tā, it kā savā fantāzijā būtu pats “Karalis Villems XNUMX”. Tad mēs atgriezāmies pie dienas kārtības. Tagad arī Nīderlandē saņemu draudzīgu apkalpošanu (lai gan terases apkalpošana šeit dažkārt atstāj daudz ko vēlēties, mēs visi esam tik aizņemti), taču šī taju tradīcija noteikti ir pieminēšanas vērta.
Dārgais Kriss!
Lieliski, ka spēji savaldīties un neļaut tam Taizemes ekspertam iekrist lamatās. Vienkārši ieduriet to, un viņi paliks bez vārdiem. Kā es to tik labi zinu!! 20 gadus strādājot par gidu Taizemē kopā ar holandiešu tūristiem, un jūs to piedzīvojat vismaz reizi katrā ceļojumā. Īpaši labi tajā padodas cilvēki no izglītības (!). Jebkurā gadījumā viņi nevarēja mani sadusmot, kā pēc 1 nedēļas Taizemē zināt labāk nekā kāds, kurš tur ir dzīvojis tik ilgi, ka tagad viņš pats ir gandrīz taizemietis. Nu vecais taizemietis. Un viņi nepieskaras manām grāmatām...
@ Theo Moelee, Paul, Sjaak /Theo: Es pieņemu, ka jūs domājat Diku, nevis Krisu. Patiešām, jūs vienmēr zināt visu, un vislabāk ir ļaut viņiem runāt. Kāds holandiešu skolotāju pāris, kuram bija uzcelta māja Buri Ram, konsekventi sauca gara māju dārzā Budas altāri. Es nerādīju uz viņiem ar pirkstiem. Viņi to bija izvēlējušies pēc krāsas, lai tas nedetonētu ar mājas krāsu.
Varu nomierināt Polu un Sjaku: man rodas stress, kad redzu, ka kāds noloka grāmatas lapas stūri un neizmanto grāmatzīmi, pat tualetes papīra gabalu. Es, protams, savas grāmatas nesadedzināju, bet to jūs sapratīsiet. Kolumnists drīkst melot un pārspīlēt.
Atkal smieklīgi, Dick. Tikai es īsti nesaprotu tavu rindkopu par taizemiešu grāmatu dedzināšanu un to, kas man šķiet nicinājums pret MŪSU-TAIEŠI!
Tas man pat nedaudz atgādina “citus mūsu draugus”, kuriem arī ir ieradums sadedzināt grāmatas, ja viņi kaut kam nepiekrīt.
Vai arī es to redzu nepareizi?
Ar cieņu: Viljams.
Dārgais Villem, es baidos, ka manas "grāmatu dedzināšanas" ironija jums nav izdevies. Mana stāsta kodols ir: Pēc brīvdienām Taizemē daži tūristi izliekas, ka zina un saprot visu par šo valsti.
Sveiks, Dick, tā patiešām ir kolonista brīvība. Tagad, kad es izlasīju jūsu atbildi uz Vilema e-pastu, tas man liek domāt. Iesaisties Nīderlandē dzīvojošo taizemiešu vietā. Vai zinājāt, Dick, ka daudzi taizemieši, kas gadiem ilgi dzīvojuši Nīderlandē, ļoti maz zina par Nīderlandi, it īpaši, ja runa ir par jautājumiem par viņu juridisko stāvokli (tas attiecas arī uz daudziem citiem holandiešiem)? Tagad, kad atrodaties Nīderlandē, nav pat doma par to "prātot" blogā "vēstules no Holandes".
Moderators: jūsu komentāram nav nekāda sakara ar ierakstu. Tērzēšana nav atļauta.