Bangkoka naktī

Autors Diks Kogers
Ievietots Sleja, Diks Kogers
Tags: ,
30 septembris 2017

Kad pie manis ciemos ieradās kāds holandiešu draugs, satiku viņu viņa viesnīcā Bangkokā. Viņš bija tur bijis dažas dienas un man pastāstīja, ka krastmalā ir atklājis jauku restorānu. Nolemjam tur paēst.

Lai gan iepriekš biju apmetusies tajā pašā viesnīcā desmitiem reižu, nezināju, ka iela, Pradipat Road, uz kuras tā atradās, galu galā veda uz upi. Tur ir rosīga vieta. Gigantiski restorāni. Mēs ieejam vienā. Ir kādi astoņi vakarā. Mums pretī nāk menedžeris un saka, ka lielajā laivā vēl ir vieta. Tas mums šķiet kaut kas.

Augšējā klājā joprojām ir pieejams jauks galds. Knapi sēžam un vēl neko neesam pasūtījuši, kad jūtam, ka laiva kustas. Es domāju, ka mēs brauksim burāt, es jokojot saku. Tas nav joks, jo attālums līdz krastam kļūst arvien lielāks. Nav problēmu, tad paēdiet uz buru kuģa.

Mēs cenšamies pievērst viesmīļa uzmanību. Galu galā mums tas izdodas, un mēs pasūtām pudeli Mekongas, kā arī ēdienkarti. Drīz būs Mekong. Nav izvēlnes. Visi galdi ap mums ir bagātīgi apkalpoti. Pēc kāda laika pienāk viesmīlis, lai pajautātu, ko mēs pasūtījām. Vēl nekas, bet ēdienkarti gribētos, atbildam. Viņš iet prom. Pulkstens deviņi, visi ietur smuku maltīti, un mēs kļūstam izsalkuši. Nav izvēlnes.

Skatāmies uz naksnīgo Bangkoku, bet nejūtam iespaidu. Kāpēc gan tā laiva nepagriežas un mēs varam ēst kaut kur citur. Uzsākam sarunu ar ļaudīm pie blakus galdiņa, kuriem sāk mūs žēl. Viņi jautā, ko mēs pasūtījām. Vēl nekas, mēs sakām. Tad jums ir problēma, saka, jo jums ir jāpasūta krastā labu laiku iepriekš. Tad nāk viesmīlis ar trauku, uz kura guļ zivju trauciņš. Mēs to varam redzēt, jo mēs redzam tukšus kaulus. Tātad nav ko ēst. Tagad ir desmit, un mēs mirstam no bada.

Beidzot laiva apgriežas. Mūsu kaimiņi dod mums to, kas viņiem ir palicis. Jebkurā gadījumā tas ir laipni domāts. Patiesībā mēs pat neesam dusmīgi. Mekong ir garšīgs, un īsi pirms divpadsmitiem mēs pietauvojamies sākuma punktā. Mēs, paldies Dievam, varam izkāpt no laivas. Zivju kauli netiek ņemti vērā.

Krastā atrodam mājīgu restorānu un nolemjam, ka esam kaut ko iemācījušies nākamajai reizei.

Komentāri nav iespējami.


Atstājiet savu komentāru

Thailandblog.nl izmanto sīkfailus

Mūsu vietne vislabāk darbojas, pateicoties sīkdatnēm. Tādā veidā mēs varam atcerēties jūsu iestatījumus, sniegt jums personisku piedāvājumu un jūs palīdzat mums uzlabot vietnes kvalitāti. Lasīt vairāk

Jā, es vēlos labu vietni