Grāmatas Bangkokā
Tie, kas lasa manus pildspalvas augļus šajā emuārā, iespējams, dažas reizes ir pamanījuši, ka esmu grāmatu mīļotājs.
Ja sieviete kaut ko jautā: NEKAD nepaskaidrojiet! (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; nr. 25)
Divi draugi staigāja pa reģionu, lai pārdotu savu biznesu. Caur mežiem un laukiem un pierobežas zonā pie Mon kalniem. (*) Viņi nebija tie godīgākie biznesmeņi, pieklājīgi sakot... Vispirms viņi apkrāpa paši savu kopienu, vēlāk apstaigāja reģionu ar savām izdomātajām praksēm. Bet viņi kļuva bagāti un viņiem bija daudz naudas.
Izrakt saldo kartupeli nav bez riska (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; nr. 24)
Šis stāsts ir par saldo kartupeļu novākšanu. (*) Lai tos izvilktu no zemes, ir diezgan daudz jārok un jārok! Reizēm rok un rok, un neredzi nevienu kartupeļa gabalu. Cilvēki dažreiz rok ļoti dziļi, iemet ūdeni, apliek kartupelim virvi un tikai nākamajā rītā var to izvilkt. Nē, jūs nevarat vienkārši izrakt saldo kartupeli!
Vai atceries tēvoci Zāģi? Nu, viņi visi nebija salikti rindā, atceries? Patiesībā jūs varētu viņu saukt par stulbi. Viņš bija no Lampangas. Viņam patika makšķerēt, bet viņam tas nepatika. Arī par to sūdzējās: 'Visi ķer resnas karpas un es vispār neko neķeru?' "Kādu ēsmu jūs izmantojat?" "Vardes." 'Vardes?? Ko jūs domājat, ka jūs varat noķert ar vardes kā ēsmu? Jums noteikti ir jauns sams, jauns sams…
Rietumu rakstnieki Bangkokā: trīs britu (bijušie) spiegi
Somersetam Mohemam (1874-1965), Džonam le Karē (°1931) un Ian Fleming (1908-1964) ir kopīgs ne tikai tas, ka viņi ir autori, bet arī tas, ka viņi visi vienā vai otrā veidā strādāja Lielbritānijas slepenajā dienestā vai militārajā drošības dienestā. , kādu laiku Bangkokā un ir rakstījuši par šo pilsētu un Taizemi. Es jau pirms dažām dienām veltīju rakstu Thailandblog Īanam Flemingam un viņa radītajam Džeimsam Bondam, tāpēc pagaidām to ignorēšu.
Bahosods, gudrais mūks. Marinētas zivis vai zelts? (No: Stimulējoši stāsti no Ziemeļtaizemes; Nr. 22)
Divi draugi gribēja kļūt gudri; viņi apmeklēja gudro mūku Bahosodu un piedāvāja viņam naudu, lai viņš kļūtu gudrs. Viņi samaksāja viņam divus tūkstošus zelta gabalu un teica: "Tev tagad ir nauda, dod mums to gudrību." 'Labi! Lai ko jūs darītu, dariet to pareizi. Ja tu izdarīsi pusdarbu, tu neko nepanāksi.' Tā bija mācība, ko viņi bija iegādājušies par visu šo naudu. Kādā jaukā dienā viņi nolēma doties ķert zivis…
Reiz dzīvoja nabags Khamu vīrs, un viņš bija izsalcis. Ļoti ļoti izsalcis. Viņš bija bez naudas. Todien viņš apstājās pie kādas bagātas sievietes mājas. Sasveicinājās ar viņu mīļi un jautāja: "Vai jūs, lūdzu, varētu man kaut ko ēst?"
Mae Ya Nang, Taizemes ceļotāja patrons
Taizemes laikraksta tīmekļa vietnē es izlasīju īsu rakstu par vienkāršu ceremoniju, lai atzīmētu vairāku jaunu elektrisko prāmju nenovēršamo nodošanu ekspluatācijā uz kanāla Bangkokā.
Grāmatas apskats "Galamērķis Bangkoka" (lasītāju iesniegums)
Jans vērš uzmanību uz grāmatu “Galamērķis Bangkoka”, kurā emigrants Taizemē tiek nežēlīgi sodīts par viņa nepareizajām darbībām.
Trīs draugi ceļoja kopā un tirgojās. Bet lietas vairs neklājās labi, viņi zaudēja visu savu naudu un nebija naudas, lai ceļotu mājās. Viņi lūdza dzīvot templī un palika trīs gadus. Bija jāpaēd, un, ja bija ko darīt, viņi to, protams, darīja. Bet pēc trim gadiem viņi gribēja atgriezties mājās, taču viņiem nebija naudas ceļam. Jā, ko tagad?
Viens no mūkiem nopirka zirgu, ķēvi. Un kādu dienu viņš uzšuva to dzīvnieku. Iesācējs, par kuru mēs jau runājām, to redzēja... Un tas bija viltīgs bērns! Kad iestājās nakts, viņš teica mūkam: "Cienījamais, es atnesīšu zirgam zāli." 'Atvainojiet? Nē, ne tu. Tu laikam taisi nekārtību. Es labāk to darīšu pats. Viņš nopļāva zāli, pabaroja zirgu, nostājās aiz tā un atkal šuva.
Pataja, Pataja, Phuuying love you mak mak (video)
Ja plānojat ceļot uz Pataiju, jums vismaz šī dziesma jāzina no galvas. Tagad varat trenēties.Teksts ir zemāk. Melodiju var dzirdēt video. Veiksmi!
Taizeme redzama caur rozā brillēm
Dzīve Taizemē ir tāda, kā teikts visās ceļojumu brošūrās: lieliska cilvēku sabiedrība ar smalku raksturu, vienmēr smaidīgi, pieklājīgi un izpalīdzīgi, un ēdiens ir veselīgs un garšīgs. Jā labi? Nu, ja nepaveicas, tad reizēm ar acs kaktiņu redzi, ka ne vienmēr ir pareizi, bet tad uzliec rozā brilles un atkal redzi Taizemi tādu, kāda tā vienmēr ir bijusi, visādā ziņā perfekta.
Iesācējam no iepriekšējā stāsta bija skaista māsa. Divi mūki no tempļa bija viņu iemīlējuši, un iesācējs to zināja. Viņš bija nerātns iesācējs un gribēja ar tiem mūkiem izjokot. Ikreiz, kad viņš devās mājās, viņš kaut ko aiznesa uz templi un teica, ka māsa viņam to ir iedevusi. "Mana māsa jums iedeva šīs cigaretes," viņš teica vienam. Un otram: 'Šīs rīsu kūkas ir no manas māsas, tev.'
Kas notika? Mūks iemīlēja I Uj. Un ikreiz, kad viņa atnesa ēdienu uz templi, viņš lika tempļa palīgiem un iesācējiem atstāt viņas ēdienu malā. Viņš ēda tikai to ēdienu, ko viņa piedāvāja.
Taizemiešu sirds runā
Taizemes vārds "jai" nozīmē "sirds". Šo vārdu bieži lieto taizemiešu sarunās, un tas ir arī populārs vārds reklāmas kampaņās. To parasti izmanto kā daļu no teikuma, lai attēlotu "attiecības" vai "cilvēcību".