Buddhadasa Bhikkhu, izcils budistu filozofs

Buddhadasa Bikkhu tiek uzskatīts par ietekmīgāko budistu filozofu Taizemē un tālu ārpus tās. Viņa interpretācija par budismu mūsdienu laikmetam ir uzrunājusi daudzus cilvēkus Taizemē, lai gan lielākā daļa viņa sekotāju pieder pie vidusšķiras. Tālāk es apspriedīšu viņa svaigās un novatoriskās idejas.

Dziļa vilšanās

Buddhadasa Bhikkhu (taju: พุทธทาส ภิกขุ phóetáthâat 'Budas kalps' un phíkkhòe 'mūks') dzimis 27. maijā Suratijas ciematā, viņa tēvs, 1906. otrās paaudzes ķīnietis, un viņa māte, taizemiete, vadīja veikalu.

Dažus gadus apmeklējis tempļa skolu, viņš turpināja mācības Čajajas valsts skolā. 1922. gadā viņa tēvs nomira, un viņš uz laiku pārņēma veikalu, lai samaksātu par izglītību jaunākajam brālim, kurš mācījās slavenajā Bangkokas Suan Kulap skolā.

1926. gadā Buddhadasa tika iesvētīts par mūku, un viņš nekad nepametīs mūku ordeni Sangha. No 1930. līdz 1932. gadam viņš pavadīja laiku budistu universitātē Bangkokā, kur satikās ar Naritu Fasitu (viņš dalījās Narita kritikā par budistu iestādi, taču uzskatīja viņu par pārāk radikālu) un Pridi Phanomyong. Tas, kā Bangkokā tika pētīts, mācīts un praktizēts budisms, viņam radīja dziļu vilšanos.

Buša mūks

1932. gada maijā, mēnesi pirms revolūcijas, kas absolūto monarhiju pārvērta par konstitucionālu monarhiju, viņš atgriezās Čaijā, kur divus gadus pavadīja vienatnē, mācoties un meditējot džungļos kā meža mūks. Vēlāk viņam pievienojās citi mūki.

Buddhadasa templim, kas tika izveidots 1943. gadā citā vietā septiņus kilometrus uz dienvidaustrumiem no Čaijas, piešķīra nosaukumu Suan Mokkhaphalaram, ko parasti sauc par Suan Mokh (izrunā: sǒean môok): “Atbrīvošanas dārzs”. Tur viņš paliks līdz savai nāvei 25. gada 1992. maijā.

Visus templī pavadītos gadus viņš pavadīja, studējot, rakstot un sludinot, viņam palīdzēja jaunākais brālis Dhammadasa ("Dhammas kalps, mācība"). Viņa idejas visā Taizemē izplatīja visa veida žurnāli, grāmatas un organizācijas. Katrā grāmatnīcā uz letes ir kāda viņa grāmata. Lielākā daļa cilvēku zina viņa vārdu un dažas viņa idejas.

Suan Mokh templi katru gadu apmeklē desmitiem tūkstošu cilvēku, tostarp daudzi ārzemnieki, galvenokārt medikamentu kursu dēļ. Buddhadasa reiz izsauca daudzo dienu ceļotāju paziņojumu: "Es domāju, ka visi šie cilvēki galvenokārt ierodas šeit, lai dotos uz sanitāro pieturu...".

Atriebība pret budisma praksi un autoritāti

Buddhadasa studiju gadi Bangkokā radīja viņam visu mūžu nepatiku pret budisma praksi un īpaši autoritāti. Viņš uzskatīja, ka tempļi ir netīri un pārpildīti, mūki galvenokārt rūpējās par statusu, bagātību, prestižu un vieglu dzīvi. Laji praktizēja rituālus, bet viņiem bija maz izpratnes par budismu. Varas iestādes bija vairāk norūpējušās par budisma praksi un jo īpaši par klosterismu, nevis par tā doktrīnu. Pārdomas par budisma un intelektuālās darbības pamatiem tika atstātas novārtā pat laju vidū.

Ilgu laiku notika cīņa par mūka ieraduma pareizo krāsu, koši oranžu vai drūmu sarkanbrūnu, un jautājumu par to, vai ieradumam jāaptver abi vai tikai kreisais plecs. Lajiem vairāk rūpēja rituāli, ziedojumi, nopelnu iegūšana un tā tālāk, nevis budisma kodols, mūku mudināta attieksme.

Buddhadasa ievēroja, ka budisma izpēte galvenokārt ir saistīta ar komentāriem, kas rakstīti daudzus gadsimtus pēc Budas, un gandrīz nemaz par paša Budas teicieniem. Viņš gribēja atgriezties pie sākotnējiem rakstiem.

Arī budisma un valsts savijums viņam bija ērkšķis acī. Īpaši karalis Rama VI uzsvēra budisma, monarhijas un valsts vienotību, Taizemes Trīsvienību. Viens nevar iztikt bez otra.

Kopš tā laika visi Taizemes vadītāji ir atbalstījuši šo nostāju. Cilvēks, kurš atsakās no savas ticības vai tiek uzskatīts par ķeceri, ir valsts ienaidnieks, un XNUMX. un XNUMX. gadu domāšanā – "komunists". Tāpēc nevajadzētu būt pārsteigumam, ka Taizemes sabiedrības konservatīvāki elementi Buddhadasu apsūdzēja par "komunistu".

Pirmo reizi, kad pieteicos laulības vīzai Chiang Khong, man jautāja par manu “sàatsànǎa, reliģiju”. Es teicu "phóet, budist". Imigrācijas darbinieks pārtrauca rakstīt, apsēdās un teica: “Tu nevari. Jūs neesat taizemietis.

Phasǎa khon un phasǎa tham, cilvēku valoda un garīgā valoda

Lielākā daļa svēto rakstu un teicienu visās reliģijās ir rakstīti vienkāršā valodā (phasǎa khon), taču galu galā svarīga ir garīgā nozīme (phasǎa tham). Buddhadasa tos krasi nošķir. Ja mēs vēlamies saprast Svēto Rakstu patieso nozīmi, mums ir jātulko cilvēka valoda garīgajā valodā. Mīti, brīnumi un leģendas cilvēku valodā norāda uz dziļāku nozīmi.

Mozus un ebreju tautas pārgājiens pa Sarkano jūru ir cilvēku valoda, garīgajā valodā tas nozīmē Jahves mīlestību pret savu tautu. Šādi Buddhadasa skaidroja arī budistu mītus un leģendas. Un tātad 'nāve un atdzimšana' papildus bioloģiskajam notikumam var nozīmēt arī morāles un netikumu zaudēšanu papildus atbrīvošanai no ciešanām šeit un tagad.

Buddhadasa vēlējās atgriezties pie sākotnējiem Svētajiem Rakstiem, īpaši pie suttapitaka kur ierakstīti Budas teicieni un darbi. Viņš ignorēja visus simtiem turpmāko komentāru kā nesvarīgus un bieži mulsinošus.

Tabu tēma: Nirvāna

Nibbana (sanskritā labāk pazīstams kā nirvāna) ir gandrīz tabu tēma mūsdienu budismā. Ja par to vispār runā, tad tas ir nesasniedzams ideāls, iespējams tikai mūkiem, tūkstošiem atdzimšanu prom, tālu no šīs pasaules, sava veida debesis, kur nevar atdzimt šajā ciešanu pasaulē.

Buddhadasa norāda, ka saskaņā ar Svētajiem Rakstiem Buda pirms nāves sasniedza 'nibbanu'. Nibbana sākotnējā nozīme ir "rūdīšana", kā kvēlojošu ogļu kopums, vai "pieradināts" kā pieradināts dzīvnieks, vēss un neaptraipīts.

Buddhadasa uzskata, ka nibbana nozīmē satraucošu un piesārņojošu domu un emociju, piemēram, alkatības, iekāres, naida, atriebības, neziņas un egoisma izzušanu. Tas nozīmē nepadarīt “es” un “manu” par mūsu dzīves vadošajiem principiem.

Nibbana var būt īslaicīga vai pastāvīga teica Dzīvību panāk laiji un mūki, pat bez Svēto Rakstu zināšanām, pat bez tempļiem un mūkiem, un arī bez rituāliem un lūgšanām.

Buddhadasa teica, ka viņš varētu apkopot savu mācību šādi: 'Dari labu, izvairies no ļauna un attīri savu prātu'. Tā ir īstā reinkarnācija, īstā atdzimšana.

Tīrs prāts

"Chít wâang" jeb tīrs prāts patiesībā nav novatoriska ideja, bet viena no vecākajām un galvenajām budisma patiesībām neatkarīgi no tā, kur Buddhadasa to novieto. "Chít wâang" burtiski nozīmē "tukšs prāts". Tas ir Buddhadasa tulkojums budisma jēdzienam, kas attiecas uz atdalīšanu, atļaušanos no satraucošas un piesārņojošas ietekmes prātā.

Pirmkārt, noliekot malā vārdus "es" un mans (ตัวกู-ของกู toea cow-khǒng govs), pārliecinoties, ka Buddhadasa šeit lieto parasto, vēl zemāku sarunvalodu), kas atbilst an-atta jēdzienam. ne pats'. Turklāt intensīvu, destruktīvu emociju, piemēram, iekāres, alkatības un atriebības, atbrīvošana. Chít Wâang ir līdzsvarots un mierīgs prāts. Ir svarīgi censties sasniegt šo prāta stāvokli.

Darbs ir galvenais mūsu dzīvē

Buddhadasam darbs ir galvenais mūsu dzīvē, tas ir nepieciešams un arī atbrīvojošs. Ar darbu viņš saprot ne tikai to, kas nodrošina mūsu iztiku, bet arī visas ikdienas aktivitātes ģimenē un sabiedrībā. Tāpēc tas ir vienlīdz nepieciešams taisnīgas sabiedrības uzturēšanai. Viņš neredz atšķirību starp darbu un dhammu, mācību, tās ir nedalāmas,

Buddhadasa teica:Darbs rīsu laukos ir vairāk saistīts ar dhammu, mācībām, nevis reliģiskām ceremonijām templī, baznīcā vai mošejā. Turklāt viņš uzskatīja, ka visa veida darbiem, ja tas tiek darīts pareizi, ir vienāda vērtība.

Karma

Karmu taju valodā sauc par กรรม "ķemme". Sanskritā vārds nozīmē "darbs, darbība" un mērķtiecīga darbība. Taizemes budisma izplatītajā skatījumā uzkrātā karma no visām jūsu iepriekšējām dzīvēm nosaka jūsu dzīvi šeit un tagad.

Tas, kā jūs pēc tam atdzimsiet, ir atkarīgs no turpmākajiem nopelniem, labu vai sliktu, ko jūs iegūstat šajā dzīvē. To vislabāk var izdarīt, izmantojot rituālus, apmeklējot tempļus, dodot naudu tempļiem utt. Divdesmit batu piešķiršana templim uzlabo jūsu karmu nekā divsimt batu piešķiršana nabadzīgam kaimiņam.

Cienījamiem cilvēkiem, kuriem ir nauda, ​​veselība un statuss, iepriekšējā dzīvē noteikti ir ieguvuši daudz labas karmas. Viņu vieta sabiedrībā it kā ir iedzimta un tāpēc neaizskarama. Ir spēkā arī otrādi. Tas ir izplatīts taju uzskats.

Mana dēla tagad 25 gadus vecā pusmāsa ir invalīde. Iedzimtas slimības talasēmijas dēļ viņa ir kurlmēma. Reiz, pirms divpadsmit gadiem, mēs devāmies uz slavenu templi uz ziemeļiem no Čiangrai. Viņas māte jautāja kādam mūkam: "Kāpēc mana meita ir tik invalīde?" Uz ko mūks atbildēja, ka tas noteikti ir saistīts ar slikto karmu no iepriekšējām dzīvēm. Šī pusmāsa ar sliktu karmu ir viens no jaukākajiem un gudrākajiem cilvēkiem, ko pazīstu.

Buddhadasa uzskats par karmu ir krasā pretstatā tam. Viņš norāda, ka pats Buda gandrīz nekad nerunāja par karmu un noteikti nesprieda par to cilvēkus. Karmas ideja ir hinduistu jēdziens un pastāvēja ilgi pirms Budas. Viņam ir aizdomas, ka hinduistu ideja par karmu ir iezagusies budismā vēlākajos komentāros un grāmatās.

Buddhadasam karma ir tikai tā, kas rada labus vai sliktus rezultātus šeit un tagad. Jūsu darbību augļi it kā jau ir jūsu rīcībā. Šie augļi atklājas gan jūsu prātā, gan ietekmē jūsu vidi.

Nav priekšroka politiskai sistēmai

Buddhadasa nekad nav izteicis priekšroku kādai noteiktai politiskai sistēmai, izņemot to, ka vadītājiem ir jāievēro arī dhamma, mācības. Konservatīvo līderi viņa idejas noraidījuši. Ļaujiet man aprobežoties ar dažiem apgalvojumiem:

Buddhadasa: "Tas nav komunisms, kas apdraud Taizemi, bet gan ekspluatējošs un nomācošs kapitālisms."

Sulaks Sivaraska: "Vājā Budadasas vieta ir "diktatora" tēma, jo diktatoriem nekad nepiemīt dhamma, un mēs pārāk daudz pakļaujamies diktatoriem. Pat klosteru abati ir diktatori, tostarp pats Budadasa…”

Tino Kuis

Avoti:

Pīters A Džeksons, Buddhadasa, Theravada budisms un modernisma reforma Taizemē, Zīdtārpiņš, Grāmatas, 2003. gads
Buddhadasa Bhikkhu, "es" un "mans", Thammasapa & Bunluentham Institution, bez gada

www.buddhanet.net/budasa.htm

/en.wikipedia.org/wiki/Buddhadasa

Trīs video, lai pieredzētu Buddhadasas dzīvi un mācības:

www.youtube.com/watch?v=bgw97YTORiw

www.youtube.com/watch?v=z3PmajYl0Q4

www.youtube.com/watch?v=FJvB9xKfX1U

Četras cēlās patiesības paskaidroja:

www.youtube.com/watch?v=FJvB9xKfX1U