Eravanas svētnīca Bangkokā
Eravanas svētnīca Bangkokā (PhuchayHYBRID / Shutterstock.com)
Kura centrs Bangkoka var apmeklēt Eravanas svētnīca diez vai garām. Šajā stāstā varat izlasīt, kas tajā laikā notika Bangkokā un kas ir saistīts ar Eravanas svētnīcas izcelsmi.
Ap 1955. gadu Ratchaprasong rajonā tika plānota viesnīca. Taču par projektu bija slikta Karma, jo pamats cita starpā bija plānots nepareizā datumā. Projektu turpināja vajāt vairākas neveiksmes un neveiksmes, pat kuģis, kas veda Itālijas marmoru, nogrima. Būvniecība tika apturēta.
Pēc pazīstamā astrologa admirāļa Luang Suvicharnpaad ieteikuma vispirms tika sākts būvēt Budas svētnīcu, lai novērstu šīs negatīvās ietekmes. Viņa padoms tika nekavējoties ievērots. Šo svētnīcu izstrādāja un uzcēla Tēlotājmākslas nodaļa. Statuja ir izgatavota no bronzas, tai ir četras sejas un sešas rokas, piemēram, hinduistu dievs Brahma. Rokās viņš tur dažādus priekšmetus, tostarp čaulu. Statuja atrodas khmeru stila izvirzītu arku namā, un tā tika atklāta 9. gada 1956. novembrī.
Doranobi / Shutterstock.com
Viesnīcas celtniecība tagad ir turpinājusies bez problēmām un atvērta kā Grand Hyatt Erawan Hotel. Kopš tā laika miljoniem taizemiešu un citu cilvēku ir apmeklējuši šo svētnīcu, un tam ir milzīga pozitīva ietekme un garīga atdzimšana pēc šīs svētnīcas apmeklējuma ar nosaukumu Sam Phra Phrom. Šeit ierodas arī deju kolektīvi, lai lūgtu par labklājību. Tai pat ir veltīta deja, kas pazīstama kā Ram Ke Bon. Visi šeit saziedotie līdzekļi tiek sadalīti starp 265 slimnīcām rajonos, kur dzīvo cilvēki ar maz naudas.
Pirms dažiem gadiem statuju iznīcināja kāds vīrietis ar garīgiem traucējumiem. Dusmīgo taizemiešu pūlis viņu linčoja. Statuja vēlāk tika salabota, un to var apbrīnot netālu no Skytrain Chitlom, virzienā uz Ratchadamri ceļu Ratchadamri Road un Ploenchit Road krustojumā.
– Pārcelts Lodewijk Lagemaat piemiņai † 24. gada 2021. februāris –
Pirms dažiem gadiem šeit ar mugursomas palīdzību tika ievietota bumba, kā rezultātā daudzi gāja bojā!
Taizemes policija vēlāk paziņoja, ka ir notvērusi vainīgos. Starptautiski par to ir lielas šaubas, tostarp cilvēktiesību organizāciju vidū. Arī Taizemes policijas komunikācija bija ļoti nekārtīga. Es dažreiz dodos netālu no Eravanas svētnīcas, taču es nekad tur nejūtos ērti un vienmēr cenšos ātri tikt ārā.
“Arī deju kolektīvi nāk uz šejieni lūgt par labklājību” Vai lūgt? Tā ir tikai komerciāla spēle. Vispirms samaksājiet un tad nometieties ceļos, un atkarībā no samaksātās summas vairāk vai mazāk dāmas dejo, lai pastiprinātu lūgšanu.
Pareizi Jāzeps. Viņi labi nopelna, dejojot un pārdodot visu izmēru ziloņus.
Jums nav jāmaksā. Jūs varat iegādāties sveces ar vīraka kociņiem vai pat nolīgt dejotājus. Bet nekas nav obligāts. Patiesībā Marijas kapela vai baznīca, kur var iegādāties un aizdegt sveces, neatšķiras.
Vieta galvenokārt paredzēta, lai lūgtu pakalpojumu. Ja dejotāji dejotu, attēls būtu labvēlīgs. Pikanta detaļa. Reiz kāda dāma lūdza par labu, apsolot, ka statujas priekšā dejos kaila. Lūgtā labvēlība piepildījās. Visa teritorija ap statuju bija ieskauta ar audumu, un sieviete varēja dejot.
Es nekad neesmu sapratis, kāpēc Indijas lielās masas nav budisti: vai arī šeit der sakāmvārds “savā zemē nav labi”?