Kur tu dosies? Vai tu jau paēdi?
Iepriekšējā rakstā es apspriedu jēdzienu “thainess”, taju identitāte. Jau norādīju, ka šī identitāte ne vienmēr ietver seno taju mantojumu, bet bieži vien ir konstruēta, veidota ar noteiktu mērķi. Tagad es to vēlos parādīt labi zināmajam taju sveicienam 'sawatdee'.
Tie, kuriem ir paveicies dzīvot Taizemes laukos vai apmeklēt tos, zina, ka visizplatītākais sveiciens ir nevis "sawatdee", bet gan ไปใหน "pai nai?" Kur tu dosies? vai ไปใหนมา 'pai nai maa? No kurienes tu ej, no kurienes nāk? un กินข้าวหรือยัง'kin khaaw reu jang?' (skat. ilustrāciju) Vai tu jau ēdi? Šie ir īsti oriģinālie taju apsveikumi.
Karalis Rama V uzsāka civilizācijas ofensīvu
Kopš pagājušā gadsimta sākuma un īpaši kopš trīsdesmitajiem gadiem Taizemei nācās vesternizēties. Tas sākās ar slaveno karali Rāmu V (Chulalongkorn), kurš daudz ceļoja, vispirms uz Indiju un Nīderlandes Austrumindiju un vēlāk uz Eiropu. Kontrasti, ko viņš redzēja starp “civilizētajiem” Rietumiem un viņa joprojām “barbarisko” Siamu, viņu sāpināja.
Tāpat, lai noturētu koloniālās varas, viņš uzsāka civilizācijas ofensīvu, kas tika turpināta nākamajiem karaļiem un sasniedza kulmināciju feldmaršala Luang Plaeka Fibunsongkraama ultranacionālisma valdīšanas laikā (turpmāk – Phibun, viņam nepatika vārds Plaek, kas nozīmē 'dīvaini', apmēram 1939-1957).
Taizemiešiem tika uzspiesti daudzi civilizētas Rietumu kultūras elementi, ģērbšanās normas (vīrieši un sievietes bieži staigāja ar kailām krūtīm), bikses, svārki un galvassegas tika noteiktas kā obligātas, bet beteles košļāšana tika aizliegta. Galu galā daudzi šīs ievestās kultūras elementi tiktu pagodināti kā Taisnība, senā taju identitāte.
1943. gadā “sawatdee” kļuva par oficiālo taju apsveikumu
Daļa no šīs vesternizācijas bija valodas lietojums. Tas ir periods, kurā tika izgudroti daudzi jauni taju valodas vārdi. Saskaņā ar leģendu, profesore Phraya Uppakit pirmo reizi iepazīstināja ar sveicienu "sawatdee" Čulalongkornas universitātē, kur tas ātri izplatījās visā universitātes pilsētiņā un ārpus tās.
Taču tieši Fibuns 1943. gadā, astoņus mēnešus pēc taju rakstības vienkāršošanas, padarīja “sawatdee” par “oficiālo” taju sveicienu. 27. gada 1943. janvārī Propagandas departaments paziņoja:
Viņa Ekselence Ministru prezidents ir izskatījis šo jautājumu un nonācis pie secinājuma, ka, lai veicinātu mūsu pašu un Taizemes tautas godu tādā veidā, kas veicinās taju tautas kā civilizētas tautas slavināšanu un arī jo mūsu prāta stāvoklis jābūt modernam, jaunam sveicienam, un tādēļ ir lēmusi par sekojošo. Visām amatpersonām vajadzētu no rīta sveicināties ar 'sawatdee', lai mēs varētu izturēties kā pret draugiem un lietot tikai daudzsološus vārdus. Turklāt aicinām visus ierēdņus izmantot šo sveicienu arī savās mājsaimniecībās.
"Sawatdee" tiek izmantots gandrīz tikai augstajā sabiedrībā
Tā sākās sveiciens 'sawatdee'. Man šis sveiciens joprojām šķiet nedaudz neveikls ikdienas dzīvē, tas tiek izmantots gandrīz tikai "augstajā sabiedrībā" vai kas tam ir vajadzīgs, oficiālos gadījumos, kā arī emigranti, kuri uzskata, ka tas ir taju pieklājības virsotne, jo tas ir ceļojums. ceļveži un valodu grāmatas liek mums noticēt.
2008. gadā Nacionālās identitātes komisija uzsāka kampaņu, lai telefona sarunās aizstātu angļu vārdu "sveiki" ar "sawatdee", kas bija neveiksme. Ironiski, ka tāds jauns sveiciens kā 'sawatdee', kas radies no idejas par taju kultūras rietumnieciskumu, tagad ir kļuvis par seno laiku neatņemamu sastāvdaļu. TaisnībaTaizemes identitāte ir cēla.
Vārds "sawatdee" cēlies no sanskrita
“Sawatdee” nav taju valodas vārds, bet cēlies no sanskrita (beigas -dee- atgādina taju vārdu “labs”, bet tā nav). Tas ir sanskrita vārda "svasti" adaptācija, kas nozīmē "svētība" vai "labklājība", un tam ir kopīga sakne ar vārdu "svastika", svastika, senais hinduistu simbols "labvēlīgai, labvēlīgai labvēlībai". Varbūt tā ir sakritība, ka Fibuns bija itāļu, vācu un japāņu fašisma cienītājs, bet varbūt nē.
Papildus 'sawatdee' tika izdomāti arī citi vārdi, piemēram, 'aroensawat' (sal. 'Wat Aroen', Rītausmas templis), labrīt un 'ratreesawat', ar labu nakti, bet tādus var atrast tikai literatūrā, diez vai kāds zina viņus vairāk. Starp citu, "sawatdee" bieži tiek saīsināts līdz "watdee" (skatiet attēlu).
Ja jūs sasveicināties ar taizemieti neformālā situācijā, it īpaši laukos, sakiet "kin khaaw reu jang" (vidējais, krītošs, kāpjošs, vidējais tonis), Vai esat jau ēdis? vai 'pai nai ma' (vidējais, augošs, vidus tonis), No kurienes tu dosies? Tas izklausās tik silti.
Par "thietiskums" skatiet rakstu www.thailandblog.nl/background/ik-ben-een-thai/
Paldies par šo kultūras/vēstures stundu. Man tik ļoti patīk, kad cilvēki jautā, vai tu jau esi ēdis. Arī grappg, ka taizemietis to jautā angļu valodā. Jā, arī kaitinoši tuktuku vadītāji, bet, ja vienkārši ej pastaigā pa ciemiem un priekšpilsētām, arī man vairākas reizes ir jautāts (“pai nai” “kur tu ej? vai abi). Lai gan tas bieži vien paliek ar draudzīgu smaidu / mājienu. Viņi ir ziņkārīgi, kad pa ielām staigā traks / nomaldījies farangs (viens).
Te Isaanā paj naj maz lieto tikai bufetes un bomži, te saka krapong vai krapon, nezinu, ko tas nozīmē.
tas tomēr nav khap khun.
Man pašam arī ir kaut kas līdzīgs ko tu traucē, bet pāri visam ko tu par to zini??
Šeit lieto Khin Kao pirms ēšanas vai khao nohn pirms gulētiešanas.
Es dzīvoju netālu no Mancha Khiri, un visi šeit izmanto pai nai.
Mūsu ciemā saka pai sai?
es parasti saku pai talaat un tad viņi smejas
Šeit Isaan paj naj maz lieto tikai bārmeņi un klaidoņi, šeit cilvēki saka krapong vai krapon, kas nozīmē es esmu, brīvi tulkots: es arī.
tas tomēr nav khap khun.
Man pašam arī ir kaut kas līdzīgs ko tu traucē, bet pāri visam ko tu par to zini??
Šeit lieto Khin Kao pirms ēšanas vai khao nohn pirms gulētiešanas.
Viņi nekad patiesībā nesaka angļu valodu hello to the thora juice/mobuy, taču tulkojums no taju taizemiešu vai "allo" izklausās vairāk franču. Tad nāk neizbēgams jautājums "kur tu tagad atrodies".
BKK jūs parasti dzirdat: yang may ma-mee rot thit. Citiem vārdiem sakot: vēl nav ieradies, ir sastrēgums/fails.
Es tikko pabeidzu 2 dienu braucienu ar autobusu ar 5 Taizemes skriešanas draugiem. Vienam no viņiem ir savi miniveni, ar kuriem bijām, un viņš stāstīja, ko atradis dīvainos ārzemnieku paradumos un citus stāstus.
Piemēram, viņam šķita dīvaini, ka ārzemnieks vienmēr saka ar labu nakti un labrīt, kad viņi iet gulēt vai pamostas. Taizemietis neko nesaka, bet pazūd un atkal parādās, neko nesakot.
Starp citu, vārds miegs viņam šķita ļoti dīvains. Divi ļoti iereibuši holandieši, kurus viņš bija nogādājis no Nongkhai uz Bangkoku, bija lūguši gulēt Koratā. Viņš varēja pateikt vārdu prefekts. Līdzbraucējiem likās vēl trakāk, ka viņi pa ceļam gribēja doties uz viesnīcu, kamēr ļoti greznajā mikroautobusā bija tikai 6 ļoti ietilpīgas sēdvietas/guļamvietas. Jūs gulējat uz ceļa, kāpēc maksāt arī par viesnīcu? Viņi tika dubultoti no smiekliem.
Cienījamie Hans,
Sawatdee khrap/kha vienmēr rada noteiktu attālumu, piemēram, “Kā tev iet? angliski. Nav tā, ka “sawatdee” ir iedibināts sveiciens visās dzīves jomās, izņemot formālas situācijas. Piemērs: jūs dodaties svaigā rīta pastaigā pa rīsu laukiem un satiekat dīvainu zemnieku. Var teikt 'sawatdee', viņš atbild ar to pašu un tad katrs iet savu ceļu. Var ļoti labi pateikt pai nai Kur tu ej? Tas ir silti un draudzīgi un aicina jūs uz īsu tērzēšanu. Un tā ir problēma.
Vispārīgs komentārs. Mana pieredze liecina, ka Taizemes partneri vienmēr māca savam mīļotajam oficiālos vārdus, nekad nerunājot par sarunvalodu, nerunājot par lamuvārdiem, kas tiek plaši lietoti arī Taizemē. Taču arī tavs mīļotais to noliegs. Pajautā viņai, kas taju valodā ir “sasodīts” un “sūds”. Tie pastāv arī taizemiešu valodā, un, ja kāds iesitīs īkšķi ar āmuru, jūs arī to dzirdēsit.
Rūds,
Protams, jūs sakāt sàwàtdie khráp visās formālās situācijās un cilvēkiem, kurus tikko satikāt. Bet, ja jūs joprojām sakāt tikai sàwàtdie savam kaimiņam, kuru pazīstat 10 gadus, tas nav jautri. Nīderlandē jūs ne vienmēr sakāt cilvēkiem, kurus labi pazīstat: "Kā jums klājas, Jansena kungs?", varbūt tikai prieka pēc. Tu saki: "Kā tev iet, Pīt?" Vai atkal mazgā savu mašīnu? "Šodien slikts laiks, sakiet!" "Ei, tu šodien izskaties labi, vecīt!" utt.
Un es nekad nesaprotu, kāpēc jūs nevarat iemācīties taju lamuvārdus. Vai jūs nezināt nevienu holandiešu vai angļu lamuvārdu? Vai jūs domājat, ka taizemieši nekad nesauc viens otru vārdā? Pat Prayut dažkārt savās preses konferencēs un runās lieto lamuvārdus, piemēram, “âi hàa” un khîe khâa. Suthep bija arī ļoti labs tajā, piemēram, ie ngôo, kas nozīmē "stulba kuce". Uzminiet, kurš trāpīja.
Ja jūs pazīstat savu kaimiņu 10 gadus, jūs esat bijis Taizemē pietiekami ilgi, lai zinātu, kā vislabāk viņu sveicināt.
Pirms tam visdrošāk ir aprobežoties ar oficiālu sveicienu.
Starp citu, sasveicināšanās veids ir atkarīgs ne tikai no cilvēka, bet arī no situācijas.
Cilvēkiem, kurus satieku katru dienu, es parasti vienkārši saku sawatdee vai sawatdee khrap, bez wai.
“Pai nai maa” parasti nav piemērots, un es baidos, ka “kin kwaaw leew ruu yang” tiks uztverts kā ielūgums uz vakariņām.
Draugiem, kuri ir pārcēlušies uz pilsētu, teikšu sawatdee khrap un uztaisīšu wai, kad satikšu.
Tomēr, ja viņi paliks tuvumā un es ar viņiem saskaršos biežāk, tas aprobežosies ar sawatdee bez wai.
Ciema priekšniekam parasti pamāju, kad eju garām, un viņš sēž viens.
Dažreiz viņš zvana uz tērzēšanu.
Vai viņš sēž ārā ar ģimeni, es eju klāt un tad sveicu ģimeni ar sawatdee.
Vai viņš ir ar trešajām personām, es saku sawatdee un arī taisa wai.
No otras puses, ciema galva arī bieži spiež roku.
Es vienmēr sveicu abatu formāli ar sawatdee khrap un wai
Atbilde tad ir sawatdee vai sveiki, sveiki.
Tas, ko es iebilstu ar sveicieniem, ir jauniešu “sveiki”.
Tas ir tas, ko viņi māca jauniešiem skolā. (Tas ir arī skolas grāmatās)
Es viņiem saku, ka tas nav pieklājīgs sasveicināšanās veids ar vecāku vīrieti.
Jauki jūsu draugiem vai vecākiem, bet ne citiem.
Starp citu, โง่ (ngôo) nozīmē stulbs.
Es jau vairākus gadu desmitus ceļoju uz Taizemi un jau vairākus gadus dzīvoju šeit ar partneri no Taizemes. Kad esam dzimtajā pilsētā, es dzirdu, kā ģimenes locekļi sarunājas viens ar otru agri no rīta, vairāk kliedzot no vienas mājas uz otru. Kad es jautāju savam partnerim: "Par ko viņi runā?" Tad atbilde ir: ko tu šodien ēd? Tas ir taju!
Tā ir pieklājība runāt, neko nepateikt...
Pat tad, kad izeju no sava dzīvokļa, apsardze vai citi taizemiešu paziņas saka “kur tu ej?” Ne tāpēc, ka viņus interesē, kur es eju, bet viņi vienkārši vēlas būt pieklājīgi un draudzīgi un izrādīt kādu interesi. Izņemot Sa waa de khrap, tie ir vienkārši pieklājības veidi.
Pai hnai, kin khaaw lew hmai un sabai dee hmai ir neformāli sveicieni, viens otru neturot.
Vairāk kā apstiprinājums, ka esi redzēts un ka esi pazīstams/pieņemts.
Dažreiz pieskaršanās jums ir arī daļa no tā.
Pai sai ir vietējais Isanas dialekts, un to katru dienu man teica mazs zēns, kurš ir nedaudz augstāks par manu ceļgalu.
Sawatdee ir nedaudz formālāks un tiek izmantots vairāk, kad arī apstājas, lai parunātos.
Oficiālais sveiciens tūristiem tūristu kūrortos ir He You!!
Jauki Tino, kā tu turpini analizēt taju valodu. Jūsu "pai nai maa" tulkojums ir ļoti burtisks, un tāpēc tas šķiet mazliet dīvains. Es drīzāk to tulkotu kā “kur tu biji”. Manuprāt, "Kin vai Thaan khaauw rue yang" ir visbiežāk izmantotais neformālas sveiciena veids.
Šis vārds maa padara to par pagātni, jo jūs esat ceļā atpakaļ.
Tātad pai nai kļūst par "kur jūs dodaties?"
Maa to pārvērš par “kur tu devies”/ “kur tu biji”.
Kad eju no mājām, vienmēr jautāju “pai nai”.
Kad es eju savas mājas virzienā, cilvēki vienmēr jautā “pai nai maa”.
Vārds “maa” ir nedaudz mulsinošs, jo to bieži lieto kopā ar vārdu “leew”.
Es prātoju, vai šo “maa….leew” varētu saistīt ar atgriešanās veidu.
Bet pat tad, ja kāds ir paēdis mājās, var teikt “phom kin khaaw maa leew”, vai “phom kin khaaw leew”.
Iespējams, ka agrāk tas “maa” bija saistīts ar atgriešanos, bet mūsdienās, šķiet, ne.
Citam Rūdam: Izteicienu maa lew es tiešām zinu tikai tad, ja ir notikusi arī kustība.
Maa nozīmē nākt.
Kad ESMU pie kāda cilvēka un jautāju, vai viņš jau ir beidzis ēst, es nekad neesmu saņēmis atbildi kin khaaw maa lew.
Tas vienmēr ir kin leew vai kin khaaw leew un nekad kin MAA leew.
Tomēr, ja esmu pie kāda durvīm, tas var pārvērsties par kin maa leew.
Pat ja viņš ir paēdis mājās.
Bet ēšana mājās, iespējams, ir notikusi citā vietā nekā es tajā brīdī un runātājs ir atnācis pie manis.
Aptuveni tulkots: es paēdu iekšā un tad gāju uz tavām durvīm šeit.
Bet tā ir mana interpretācija, un, iespējams, taju valoda ir smalkāka,... vai nevīžāka.
Un kaut kas Tino. Sawatdee Khrap vai Wadee khrap vai vienkārši Wadee, wadee (2x ātri pēc kārtas), manuprāt, ir mazāk formāls, kā jūs sakāt.
“Ratreeswat nolafandee” es reiz uzzināju no bārmenes, kad mēs patiešām devāmies gulēt. Acīmredzot literārs cilvēks. Tik un tā visi saprot.
Cienījamais Frans, laikam bija ļoti vēls, kad tu aizgāji gulēt, un varbūt tāpēc tu nedzirdēji pareizo izrunu, tāpēc arī rakstīji tā. Pilnīgi iespējams, ka daudzi zina, ko tu ar to domā, bet labāk būtu teikt šādi, Ratriesawat Noonlap fandee kas aptuveni tulko kā, Labu miegu un labu sapni.
Tas patiešām ir no fonētiskās atmiņas, kas bija latīņu valodas beigās. Paldies par labojumu un par to padomāšu vēlāk.
Savatdī man regulāri saka.
Bet tikai satiekoties, tātad, ja kāds nāk pie manis, vai es pie kāda cita.
Pārējie izteicieni tiek lietoti, kad jūs vienkārši ejat garām.
Sākumskolas vecuma bērni mani ieraugot bieži kliedza "Labrīt" (no Labrīt Skolotāja kā iet skolā)
Gan no rīta, gan pēcpusdienā, gan vakarā.
Skolotājs laikam labāk nezina.
Dažas reizes esmu viņiem skaidrojusi Rīta nozīmi un tagad arī daži bērni sāk kliegt Labdien.
Acīmredzot tās zināšanas ir lipīgas, jo to ir vairāk nekā tiem, kam esmu tās skaidrojis.
Nu es nezinu, kur tad tu dzīvo. 4 gadus dzīvoju Bangkokā un tagad 2,5 gadus Chiang Mai, bet šeit visi tiešām sveicina viens otru ar Sawasdee. Arī mani Taizemes draugi savā starpā
Patiešām, mana sieva Nikola ir taizemiete, un es domāju, ka ir jauki, ka mēs pēkšņi piederam “augstākajām aprindām”…
Vai tas ir pareizi, ja jūs dzīvojat laukos un esat ceļā, jūs sagaida ar "Pai nai"? Piemēram, ja kāds zina, ka esat jau ceļā uz mājām, vai šis sveiciens mainās uz "Pai nai" maa"? abi varianti vairāk attiecas uz sveicienu un daudz mazāk par to, lai precīzi zinātu, kurp dodaties vai kur esat bijis. Savasdī tiek pieteikts tikai tad, kad apciemo kādu personu un jau esi ieradies viņa mājā vai, piemēram, norunātajā tikšanās vietā.
Mūsdienās Taizemē vairs nav jāuzspiež Rietumu “civilizācija”. Tas ir plaši atzinīgi novērtēts Taizemē. Coca Cola, KFC, Mac Donalds, boulinga centri, kinoteātri, nemaz nerunājot par visu digitālo rimramu un masu komunikāciju. Sarongus visur ir nomainījuši beztēmas džinsi. Starptautisks apģērbs. Plastmasa visur Skārda visur. Un no rīta: Labrīt. Vakars Ar labu nakti. Es nepiedalos. Taizemē es vienkārši eju gulēt, nevienam neko nesakot.
Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai Isanas laukos ierastos apsveikumus neuzskatītu par taju normu, jo tā nav. Un nekad neizmantojiet šos sveicienus Centrālajā Taizemē un noteikti nekad Bangkokas metropolē, jo tad jūs uzreiz tiksit klasificēts kā zemnieks un vairs netiks uzskatīts par labi izglītotu.
Papildu padoms.
Taizemes centrālajā daļā un Bangkokā runā tikai standarta valodā, nevis Isanas dialektā.
Khin Khao reuh yang mani ne mazākajā mērā nepārsteidz. Redzot, ko vidusmēra taizemietis ēd katru dienu, rodas jautājums, kāpēc viņi neplīst ar milzīgu blīkšķi kā franču filmā "La Grande Bouffe" At the Pai nai mar? cilvēki, bez šaubām, brīnīsies, kurā restorānā jūs ēdāt. Pai nai? Vai cilvēki domā: kur tu ēdīsi? Vai drīkstu tevi pavadīt?
Cienījamais miesnieku veikals!
Paldies par interesantajiem, pārdomātajiem un informatīvajiem komentāriem. Tas ir ļoti novērtēts. Tādā veidā mēs kaut ko iemācāmies.
Kopumā, manuprāt, nevajadzētu pārspīlēt ar tiem dažiem vārdiem, ko pazīstat kā vidusmēra atpūtnieku.
Reizēm es redzu, kā amerikānis ieiet bārā, ļoti skaļi kliedz "sawatdee krap", ar uzsvaru uz r un viņa p krabī, un tad kliedz visamerikāniskākajā veidā: Lūdzu, divus alus! It kā viņš jau trīs nedēļas svinētu Ramadānu.
Nevienu tas nepārsteidz. Un, lai gan es ienīstu franču un franču valodu: C'est le ton qui fait la musique.
Es tikai rīt bārā pajautāšu, ko viņi domā, kad jautāju, no kurienes viņi ir un kurp dodas.
Tino Kuis, es absolūti negribu tevi labot. Ja jūs tā domājat, es atvainojos. Taisnība, ka katrs taizemietis, arī kaimiņi, kas ierodas manā mājā vai kurus satieku uz ielas, vienmēr mani sveicina kopā ar Sawatdee, un neviens man nekad nav vaicājis “Pai Nai?”. Dažreiz es to daru pats, bet tad cilvēks, kuram es to saku, kļūst nedaudz īgns.
Teo,
Es ļoti novērtēju, ja cilvēki mani labo vai papildina. Pēc reakcijām šeit var redzēt, ka visur un starp dažādiem cilvēkiem ir savādāk. Protams, es vienmēr saku svešiniekiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un 'greznajiem' cilvēkiem 'sawatdie tight'. Tuviem paziņām, draugiem, ģimenei utt. Tas ir siltāks, līdzvērtīgs mūsu "hei, vecīt, kur tu dosies?" Vai "Rūns, na" "Karsts, saki!" utt.
Šeit, dienvidos, ir arī reti viens otru sveicināt ar “paai nai” vai “kin khaaw leaaw… Sawaddee Khap, kam seko “sabaai dee maai”, šeit ir izplatīta. Es to dažreiz dzirdu, bet tad tā sveicina tikai veci cilvēki.
Pieceļoties un ejot gulēt parasti netiek izteikta vēlme... viņi tur ir no rīta un vakarā pēkšņi pazūd. Agrāk man tas likās dīvaini un nepieklājīgi, vairs ne, bet es vienmēr saku, kad eju gulēt, un novēlu labu rītu, kad pieceļos, vismaz, ja neesmu pirmais, kas pamostas, kā parasti .
Mana pieredze Chiang Mai ir līdzīga Tino pieredzei. Kā sveicienu reti dzirdu sawatdii, bet bieži vien pai nai/ pai nai maa un arī kin kaaw ruu yang. Nevar gaidīt plašu atbildi, taču tā var būt atvēršana tērzēšanai.
Ja ir redzams, ka nāku no tirgus vai esmu bijis uz 7-11, suu arai izmanto arī kā sveicienu, ko esi nopircis? , teica. Pat tad pietiek ar īsu reakciju.
Es domāju, ka viss ir atkarīgs no tā, kas šajā reģionā ir izplatīts, un jo īpaši no tā, cik labi vai virspusēji jūs zināt šo cilvēku.
Es domāju, ka Tino tikai gribēja paskaidrot, ka ir vairāk nekā diezgan foršs “Sawatdee”, lai kādu sveicinātu.
Tieši…….
Kāda ir "standarta" atbilde uz jautājumiem "Kur jūs dodaties?" Vai tu jau paēdi.?
Standarta atbildes nav, jo paši par sevi tie nav jautājumi, uz kuriem cilvēki patiesībā vēlas saņemt atbildi.
Tas ir vairāk, lai viens otru sasveicinātu un, iespējams, uzsāktu sarunu.
Jautājumi tiek uzdoti vairāk pieklājības pēc, jo tas liecina par interesi par to, ko cilvēks dara, gatavojas darīt vai ir izdarījis.
(Protams, to var saukt arī par zinātkāri)
Vai nu jūs sākat sarunu ar personu, kas jums uzdod šo jautājumu, bet, ja nevēlaties vai jums nav laika, varat vienkārši pateikt, kurp dodaties. Tāpēc tam nav jābūt jūsu īstajam gala mērķim, ja jūs to nevēlaties. Var būt arī ļoti vispārīgs, piemēram, “Es dodos uz autobusu, tirgu utt. Vai jūs nākat no ēdiena vai gatavojaties kaut kur ēst?Var, protams, arī tā teikt.
Patiesībā tas ir ļoti vienkārši: Pai Nai Ma vai īsumā Pai Nai, ko jūs sakāt tuviem draugiem un paziņām vai kaimiņiem, kad tiekat viens ar otru, Sawasdee Krap/Ka, kam seko Wai, ko sakāt svešiniekiem vai cilvēkiem ar "augstāku" statusu.
Jūs sakāt Kin Khao Leaw tikai labiem draugiem un paziņām vai kaimiņiem, nekad svešiniekiem vai cilvēkiem ar "augstāku" statusu.
Tie ir pieklājības veidi, kas ne tik daudz neprasa atbildi, jūs varat pateikt patiesību vai vienkārši sniegt neskaidru atbildi, piemēram, tur (pai ti noon vai pai noon vai ti noon saīsināti) vai līdz ar to (ma ti pusdienlaikā), un to pavada galvas mājiens vai neskaidrs rokas žests.
Atbilde uz jautājumu Kin Khao Leaw (Reuh Yang) ir Kin Leaw (jau ēsts) vai Kin Yang vai vienkārši Yang (vēl nav ēsts)
Dari visu iespējamo, Linda
Tikai papildinājums par Kin Khao Leaw (Reuh Yang), jūs to sakāt tikai no rīta, pusdienlaikā un vakarā ap ēdienreizēm, es zinu, ka taizemieši (var) ēst visu dienu, bet tā ir ierasta dariet to šajās dienas daļās, nevis visas dienas garumā. Bet ir izņēmums: jūs varat to pateikt vai arī jums tiks pateikts, ja jūs vai kāds ēdat ārpus "parastā" ēdienreizes laika. Patiesībā tas ir slēpts uzaicinājums pievienoties mums vakariņās.
Ēd tos, čau Linda
Tad mums ir arī Sabai Dee Mai (pieklājīgs pret labiem draugiem) vai Sabai Dee Mai Krap/Ka (pieklājīgāks pret paziņām vai kaimiņiem) vai Sabai Dee Mai Na Krap/Ka (vispieklājīgākais) tu to saki tikai draugiem, paziņām tu kādu laiku neesmu redzējis, tāpēc ne svešiem un/vai cilvēkiem ar 'augstāku' statusu
Tagad es domāju, ka es beidzot saprotu, kāpēc viena no kambarēm vienmēr jautā: "Kur tu ej?"