Seno karaļvalstu kartes attēls (Lanna utt.) ap 1750. gadu
Regulārs Taizemes apmeklētājs, iespējams, ir pazīstams ar terminu "Thainess", bet kas patiesībā ir taju? Kuram tas tika apzīmēts? Taizeme un taizemieši ne vienmēr bija tik vienoti, kā daži cilvēki ticētu. Tālāk ir sniegts īss skaidrojums par to, kas bija, kļuva un ir 'taizemieši'.
Tikai civilizētie cilvēki ir T(h)ai
Tautas, kas runāja "tai" (taju, lao un šaņu) valodās - lai gan saskaņā ar dažām teorijām termins lao ir piemērotāks par terminu tai - migrēja no Ķīnas dienvidiem uz Dienvidaustrumu Āziju no septītā līdz divpadsmitajam gadsimtam. Mon-khmeri tika izraidīti no šī apgabala vai pielīdzināti tai valodā runājošajām tautām. Mūsdienās tai joprojām dominē Taizemē un Laosā, taču tie ir arī nozīmīgas minoritātes Vjetnamā un Mjanmā (Birmā). Bet ne visi tika apzīmēti ar Tai! Tas raksturoja tikai daļu iedzīvotāju: par tai sauca tikai tos, kuri bija sasnieguši noteiktu līmeni un statusu. Tie bija "socializēti cilvēki" (khon thaang sǎngkhom, คนทางสังคม). Šī ir atšķirība no “vienkāršajiem dabas cilvēkiem” (khon thaang thammáchâat, คนทางธรรมชาติ).
Taizemes valstībās bija feodāla sistēma ar kungiem un dzimtcilvēkiem: Sakdina. Vārds Tai nozīmēja "brīvie cilvēki" (sěrichon, เสรีชน): tie, kas nebija vergi vai dzimtcilvēki, kuri praktizēja Teravādas budismu, runāja "centrālajā taju valodā" un dzīvoja saskaņā ar likumu un noteikumiem. Tas ir pretstatā khàa (ข่า) un khâa (ข้า). Khàa bija analfabēti, animistiski meža cilvēki, kas dzīvoja ārpus civilizētās pasaules. Khàa bija tautas, kas dzīvoja ārpus pilsētas/pilsētas valsts: muuangi (เมือง). Pilsēta stāvēja par civilizāciju, lauki par necivilizēto. Khâa bija tie, kas kalpoja vai nu kā vergu plebs (phrâi, ไพร่) vai vergi (thâat, ทาส). Senajos uzrakstos atrodams teksts "phrâi fáa khâa tai" (ไพร่ฟ้าข้าไท): "Debesu debess plebs, Tai kalpi". Iespējams, ka no Ajutajas laikmeta (1351. gada līdz 176. gadiem) cilvēki vairs nerunāja par tai (ไท), bet gan par taju (ไทย).
Isaaners nav taizemieši, bet gan laosieši
Līdz deviņpadsmitajam gadsimtam vārds taju tika izmantots, lai apzīmētu klases cilvēkus (eliti). Tie bija cilvēki ar noteiktu statusu, civilizētu dzīvesveidu un kopīgu kultūru ar vienādām normām un vērtībām. Tas nebija īpaši attiecināms uz parastas izcelsmes cilvēkiem un vispār nebija piemērojams Khorat plato (mūsdienu Isan) iedzīvotājiem. Viņa un Lannas valstības (อาณาจักรล้านนา) iedzīvotāji ziemeļos tika uzskatīti par Laosu. Bet "taju" arī neattiecās uz imigrantiem: ķīniešiem, persiešiem un dažādiem pārvietotiem cilvēkiem no reģiona. Vietējā minoritāte varētu nonākt līdz taizemei, ja tā iegūtu dižciltīgo statusu un ievērotu elites normas un vērtības.
Tas mainījās Siāmas karaļa Nangklao (Rāma III, 1824-1851) un karaļa Mongkuta (Rama IV, 1851-1868) laikā. "Taizemieši" tagad kļuva par tiem, kas runāja taju valodā. Tas ir papildus citām (valodu) grupām, piemēram, laosiešiem, moniem, khmeriem, malaiziešiem un čam. Deviņpadsmitā gadsimta Taizeme bija etniski daudzveidīgāka nekā mūsdienu Taizeme! Taizemiešiem nebija īpašu etnisku īpašību, un tika pieliktas maz pūļu, lai uzspiestu iedzīvotājiem kultūras vai etnisko viendabīgumu. Neasimilētie ķīnieši dzīvoja pēc saviem noteikumiem, cilšu tautas piedzīvoja lielu diskrimināciju, bet citas minoritātes piedzīvoja vairāk vai mazāk tādu pašu attieksmi kā pret visiem pārējiem.
Autors: ArnoldPlaton, .svg, pamatojoties uz šo karti (no UTexas publiskajā domēnā “Teksasas Universitātes bibliotēkas, Teksasas Universitāte Ostinā.”) – Pašu darbs, publiskais domēns, https://commons.wikimedia.org/ w/index.php?curid=18524891
Taizemes nācijas rašanās 19. gadsimta beigās
Līdz pat deviņpadsmitajam gadsimtam valdība eiropiešiem lika saprast, ka taizemieši un laosieši nepieder vienai un tai pašai tautai. "Laosieši ir Taizemes vergi," viņiem sacīja karalis Monkuts. Taizemieši neslēpa, ka Siāma bija liela impērija, kuras ietekmes sfērā atradās daudzas vasaļvalstis, bet pati Siāma nesniedzās daudz tālāk par centrālo līdzenumu (Chaophraya upes upes ieleju). Tālākās teritorijas, piemēram, Lanna, joprojām bija (brīvi) neatkarīgas, pietekas, karaļvalstis un pilsētvalstis. Bet deviņpadsmitā gadsimta beigās aina sāka mainīties, rase/etniskā piederība tagad tika uzskatīta par sarežģītu jautājumu. Bija arvien lielākas bažas, ka Rietumu lielvaras pieprasīs pretenzijas uz Bangkokai parādā esošajām teritorijām. Karaļa Čulalongkorna (Rāma V, 1868-1910) laikā teritoriju aneksija tika uzsākta no Bangkokas. Piemēram, Lannas impērija tika iecelta par vicekarali no Bangkokas 1877. gadā un tiks pilnībā anektēta 1892. gadā. Piemēram, karalis Čulalongkorns, 1883. gadā ieceļot amatā pirmo Čhīanmai karaļa komisāru, brīdināja, ka: "Jums jāatceras, ka, runājot ar rietumnieku un laosieti, jums ir skaidri jāpasaka, ka rietumnieks ir "viņi". un ka Laosa ir taju. Bet, ja jūs runājat ar laosieti un taizemieti, jums ir skaidri jāpasaka, ka laosieši ir “viņi” un taizemieši – “mēs”.
Dažus gadus vēlāk karalis nonāca pie jaunas izpratnes par taju un Laosu. Viņš informēja komisārus “Laosas provincēs”, ka taizemieši un laosieši pieder vienai un tai pašai “châat” (nācijai), runā vienā valodā un pieder vienai karaļvalstij. Ar to karalis nosūtīja skaidru signālu, piemēram, frančiem: apgabali, tostarp Phuthai, Lao, Lao Phuan un ķīnieši, nonāca Bangkokas jurisdikcijā. Tikai deviņpadsmitā gadsimta beigās termins "Châat Thai" (ชาติไทย) tika pieņemts, lai apzīmētu "taju tautu".
Princis Damrongs dalījās savās bažās ar karali Čulalongkornu, vai termins Châat Thai neizraisīs pārāk lielus nemierus starp taizemiešiem, kas nav etniskie, jo agrāk termins "châat" (dzimšana) attiecās tikai uz kāda cilvēka īpašībām dzimšanas brīdī, un tas valdībai vēl nebija izdevies minoritāšu grupas pārvērst par "taju tautu". Saskaroties ar teritoriālām un etniskām pretestības formām Bangkokas centralizācijai (iekšējai kolonizācijai), pat Čulalongkorns izrādīja zināmas simpātijas pret nemiernieku pašpārvaldi dienvidos, ziemeļos un ziemeļaustrumos: “Mēs uzskatām, ka šīs provinces pieder mums, bet tā nav. taisnība, jo malajieši un laosa uzskata provinces par savām”.
Avots: Wikipedia
Centralizācija no Bangkokas
Sakarā ar tendenci uz turpmāku administrācijas centralizāciju un valstu robežu demarkāciju, taizemnieciskā darbība turpinājās. Saskaņā ar kroņprinča Vajiravudh teikto, etniskās minoritātes, zemniekus, bija "pieradināms" un "pieradināms". 1900. gadā joprojām pastāvēja daudzveidīgas Taizemes tēls, kurā dzīvoja daudzas tautas. Bangkokas elite mūsdienu ziemeļu un ziemeļaustrumu Taizemes iedzīvotājus dēvē par "Lao".
Bet Laosas iedzīvotāji bija lieli, iespējams, pat lielākā daļa cilvēku (tātad vai nosaukums Taizeme patiesībā ir pareizs, mēs varam jautāt, vai taizemieši nav lielākā pilsoņu grupa?). Prinča Damronga vadībā, kurš vadīja jaunizveidoto Iekšlietu ministriju, ideja, ka laosieši patiesībā ir taizemieši, kļuva par oficiālu politikas sastāvdaļu. Viņš iestājās par vasaļvalstu un daļēji vasaļvalstu izbeigšanu, lai padarītu visus cilvēkus par taju un vairs neapzīmētu tos par laosiešiem vai malaiziešiem. It kā tas viss būtu bijis pārpratums, viņš teica, ka laosieši savādi runā taju valodā, tāpēc Bangkokas iedzīvotāji viņus redzēja kā laosiešus. Bet tagad ir vispārzināms, ka viņi ir taju, nevis laosieši. Pēc prinča domām, ārpus Siāmas bijušas daudzas tautas, piemēram, laosieši, šani un lui, kas devuši sev visdažādākos vārdus, bet patiesībā visas pieder taizemiešiem. Viņi visi piederēja taizemiešu rasei un saskaņā ar oficiālajiem paziņojumiem uzskatīja sevi par taizemiešiem
Pirmajā tautas skaitīšanā 1904. gadā valdība paziņoja, ka Laosa ir jāuzskata par taizemiešu valsti, secinot, ka Siāma ir “lielā mērā monoetniska valsts ar 85% taizemiešu”. Koloniālās varas nevarēja to izmantot pret Bangkoku, likvidējot Laosas identitāti. Bet, ja Laosa būtu iekļauta kā atsevišķa šķira, taizemieši nebūtu veidojuši lielāko daļu ētiski daudzveidīgo cilvēku. 1913. gada tautas skaitīšanā iedzīvotāji vienkārši vairs nevarēja apgalvot, ka viņi ir Laosas pilsoņi, bet gan ir "daļa no taju rases". Princis Damrongs pārdēvēja Laosas provinces, un viss Laosas reģions tika apzīmogots ar "Īsānu" vai "ziemeļaaustrumiem".
1906. gadā karalis Čulalongkorns apsprieda izglītības politiku bijušajā Lannas valstībā, sakot: “Vēlamies, lai laosieši saprastu priekšrocības, ko sniedz apvienošanās ar taizemiešiem. Tāpēc tiem, kas ir atbildīgi par izglītību, nevajadzētu noniecināt Laosu kā zemāku par taju visos aspektos. Viņai jāatrod veids, kā valdības ierēdņiem un vienkāršajiem cilvēkiem būt vienotiem ar taizemiešiem. Ja laosieši ir labi, viņi tiks apbalvoti kā taizemieši.
Tomēr šī apvienošanās un nacionālistisku un patriotisku tēlu uzspiešana ne vienmēr noritēja gludi, piemēram, skatiet šo profesora Endrjū Vokera prezentāciju par Šaņu sacelšanos:
Zie ok: www.thailandblog.nl/background/shan-opstand-noord-thailand/
20. gadsimtā Taizeme apvienojās vienā tautā
Brīnumainā kārtā vairākus gadus pēc 1904. gada tautas skaitīšanas visi, kas runāja taju valodā (centrālajā taju valodā, laosā, šaņā, puthai utt.), kļuva par "taju pilsoņiem" un "taju rases" pārstāvjiem. Taju tagad veidoja vairākumu tautā. Deviantās, reģionālās identitātes tika apspiestas. Vēsture tika pārrakstīta, un visi iedzīvotāji tagad un vienmēr ir bijuši taizemieši. Divdesmitā gadsimta sākumā jēdziens "taju" vairs neapzīmēja personas sociālo šķiru, bet gan viņa tautību.
Saskaņā ar 1912. gada Izglītības likumu skolotājiem visā impērijā bija jāmāca saviem skolēniem "kā uzvesties kā kārtīgam taizemietim", taju un taju tautas vēsture un kā aizsargāt un uzturēt tautu. Valodas, kas nav centrālās taju valoda, klasē tika aizliegtas.
Saskaņā ar diktatora feldmaršala Fibuna Songkraama ekstrēmo nacionālistisko politiku 30. gados un 40. gadu sākumā taizemība atkal tika iedragāta. Bija 19de gadsimta termini "Châat Thai" (ชาติไทย), "Muuang Thai" (เมืองไทย), "Pràthêt Thai" (ประเยทุy'am) ย าม) lieto aizvietojami, lai apzīmētu valsti, vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara laikā valsti galīgi sauca par Taizemi. Tā Taizeme kļuva par vienotu, viendabīgu valsti, kurā gandrīz visiem ir taju pilsonība, ir daļa no taju rases, ir budists un, protams, ievēro Taizemes likumu.
Avoti:
– Mūsdienu Taizemes politiskā attīstība, Federiko Ferrara. 2015. gads.
– Patiesība tiesā Taizemē, Deivids Strekfuss, 2010.
– “Etnisks” “Taizemes” vēstures lasījums gadsimtu vecā oficiālā “Taizemes” nacionālā modeļa krēslā, – Deivids Strekfuss, 2012. gads.
- https://en.wikipedia.org/wiki/Tai_languages
– https://pantip.com/topic/37029889
Kartē ar etniskajām grupām mēs redzam, cik satriecoši daudz ir "taju"... ar pildspalvu rokās vēsture burtiski ir saskrāpēta. Dažos 19. gadsimta pēdējos gados apgabals ziemeļaustrumos joprojām bija Monthon Lao Kao (มณฑลลาวกาว): Laosas provinces, kas ietilpa Bangkokas pakļautībā. Un dažu gadu laikā princis Damrongs nokļuva šeit "Monthon tawan tok Chiang nuea" (มณฑลตะวันออกเฉียงเหนือas) provincē. Un neilgi vēlāk (apmēram 1900. gadā) viņi nāca klajā ar Isaanu ( มณฑลอีสาน ), kas arī nozīmē ziemeļaustrumi.
Ap šo laiku vēsture tika vākta arī Prachoem Phongsawadan (ประชุมพงศาวดาร). Iepriekšējā versijā tas joprojām atsaucās uz Laosu, bet prinča Damrongas vadībā tas tika atmests, un tas tika nomainīts uz “thai” jaunākam izdevumam. Tas dažkārt radīja greizus tekstus.
Piemērs, kurā A mainās uz B:
1A: Reģiona pamatiedzīvotāji (khon phuen mueang) ir Laosa,
Khmeri (Khamen) un Suai, rase (tērzēšana), un [papildus] ir arī citi cilvēki
valstis (prathet uen), piemēram, taizemieši, faranga [rietumnieki], vjetnamieši, birmieši,
Tongsu un ķīnieši, kuri ir apņēmušies lielā skaitā iesaistīties tirdzniecībā.
คนพื้นเมืองเปนชาติ, ลาว, เขมร, ส่มร, ส่ชนีีีาย วประเทศอื่นคือไทย, ฝรั่ง, ญวน, พม่ซ, พม่ซ, วประเทศอื่นคือไทย
จีน, เข้าไปตั้งประกอบการค้าขายเาขายเปมายเปนายเปม
1B: pamatiedzīvotāji pamatā ir taju. Papildus taju valodai,
ir khmeri, suai un lova16 un cilvēki no citām valstīm, piemēram, Farang,
Ir apmetušies vjetnamieši, birmieši, tongsu un ķīnieši, taču to nav daudz.
Vairāk informācijas Vairāk informācijas,
ญวน, พม่า, ตองซู, จีน, เข้าไปอยู่บ้ามคค้าง กนัก
2A: “Kad Laosas rases cilvēki (chon chat lao), kuri bija bijuši
valsts (prathet) uz ziemeļiem, .." งเหนือ)
2B: “Kad taju rases cilvēki (chon chat thai), kuri bija bijuši
valstī uz ziemeļiem” เหนือ).
Par sacelšanos (Laosas nemiernieki kļūst par Taizemes nemierniekiem??):
3A: Tolaik no to Laosas un Khmeru ģimeņu puses, kuras
pēc Čao Pasaka (Yo) rīkojuma tika noapaļoti un palika pilsētā
Čampasaks, saņemot ziņas, ka Bangkokas armija sākusi ofensīvu…
cūkas gadā, 1189. no mazā laikmeta [1827. g. p.m.ē.], tie Laosas un Khmeru
visas ģimenes pievienojās ugunij, lai aizdedzinātu Čampasas pilsētu.
( ) โย่) ให้กวาดส่งไปไว้ยังเมืองจำาป ั้ ครั้นรู้ข่าว
ว่ากองทัพกรุงยกขึ้นไป ครั้น… ปี้น… ปีกุศกพนน Vairāk informācijas
Vairāk informācijas
3B: tajā laikā no tām taju un khmeru ģimenēm, kuras
pēc Chao Champasak (Yo) pavēles tika noapaļoti un palika pilsētā
Champasak, saņemot ziņas, ka Bangkokas armija sākusi ofensīvu…
cūkas gadā, 1189. gadā no mazā laikmeta [1827. g. p.m.ē.], visas šīs ģimenes pievienojās
aizdedzinot Čampasas pilsētu.
Vairāk informācijas ดิ์ (โย่) ให้กวาดส่งไปไว้ยังเมืองเมืองเมืองามืองาจ ิ์ vairāk
ข่าวว่ากองทัพกรุงยกขึ้นไป ครั้น ... Vairāk informācijas
จำาปาศักดิ์ลุกลามขึ้น…
Tādā veidā jūs iegūstat karti, kā mēs redzam pusceļā, kur valstī dominē taju "etniskās" grupas. Vairs nevar redzēt, ka valsts patiesībā ir ļoti daudzveidīga.
Avoti:
– “Isanas” vēstures izgudrojums (Akiko Iijima)
- https://en.wikipedia.org/wiki/Monthon
jauks stāsts. mana sieva ir no Uttaraditas. pati apgalvo, ka ir taizeme, bet arī runā un raksta laosiešu valodā. tāpat kā daudzi cilvēki šeit. iet pat tik tālu, ka īstie veči, arī mana 78 gadus vecā vīramāte, savā starpā runā laosiski.
Pat otrpus robežai dzīvo "tālā" ģimene, ar kuru ir pat nejauša saskarsme, īpaši bērēs.
Arī "vecākā" ģimene dzīvo apgabalā gar Laosas robežu.
Chiang rai, Phayao, Nan uc līdz pat Ubon Ratchatani
Prieks šeit atrast skaidrojumu.
Labs raksts, Rob V.! Tas daudz paskaidro par problēmām, ar kurām Taizeme joprojām saskaras.
Pirmajā kartītē gaiši zaļā krāsā ir rakstīts “Tai Lue”. Parādīti viņu biotopi Ķīnas dienvidos, kur tos sauc par "Dai", un Laosas ziemeļos. Bet nav parādītas daudzas Taizemes luu dzīvojamās kopienas Taizemes ziemeļos, imigranti pēdējo 100–150 gadu laikā.
Mans dēls ir "pus" Taizemes Lue. Viņa māte vienmēr teica, ka viņas pirmā identitāte ir "taju Lue" un pēc tam "taju valoda". Man ir aizdomas, ka tas attiecas arī uz daudziem Isaneriem.
Šeit nav tik skaidrs, ka gadsimtu gaitā "robežas" starp tautām (un it īpaši khmeriem un birmiešiem, kas šeit tik tikko pieminētas) ir ievērojami mainījušās. Turklāt ir notikusi diezgan spēcīga tautu sajaukšanās pēc tam, kad viena kārtējo reizi bija iekarojusi otru.
Pie TH-KH (= Kambodžas) robežas lielākā daļa joprojām savā starpā runā khmeru valodā, un precīzi antropoloģiskie pētījumi atklāj tipiskākas khmeru īpašības.
Turklāt šeit, Nīderlandē – un noteikti arī d'n BEls – gadu gaitā ir notikusi tā pati parādība, holandiešu valoda pamazām kļuva par standarta valodu visiem un frīzu, tventu, drentu, limburgu u.c. tika atstumti malā. EN BE pat nav pastāvējusi 200 gadus.
Nākamajā rakstā es runāšu par robežām vai, pareizāk sakot, to trūkumu. Bija pilsētvalstis (muang, เมือง) ar karaļiem vai muižniekiem. Viņi kontrolēja teritoriju, kas bija tieši ap muangu, un laiku pa laikam devās ekspedīcijās džungļos, lai izlaupītu citas apdzīvotas vietas (galvenokārt, lai paverdzinātu cilvēkus) un/vai pakļautu citus muangus, lai tie kļūtu par pietekām. Daži muangi bija parādā vairāk nekā 1 augstāku muangu. Līdz pat 19. gadsimtam nebija skaidru robežu. Bija arī apgabalu pārklāšanās, vairāki muangi, kuri uzskatīja par zonu savā ietekmes sfērā. Pats par sevi saprotams, ka šie laupīšanas reidi, kari un bēgļi arī izraisīja iedzīvotāju nokļūšanu šur tur. Siāms pats bija galvenais laupītājs un anektētājs. Tāpēc bēdīgi slavenā karte, kurā gandrīz visa Dienvidaustrumāzija no Malaizijas līdz Ķīnai ir attēlota kā "taju valoda", ir smieklīga propaganda. Tončai Viničakuls to visu labi izskaidro savā grāmatā “Siāmas kartēts”. Es uzrakstīšu kaut ko, pamatojoties uz to grāmatu, cita starpā, bet tā nebūs gatava zibenīgi. Lai gan daži taizemieši joprojām lej lielas krokodila asaras par zaudētajām/atņemtajām teritorijām un noliedz lielo tautu daudzveidību, ja tas viņiem neder (vai, ja tas viņiem der, viņi apsūdz taizemiešus no dažādām pasaules daļām kā netajiešu nodevējus) .
Bet paldies par atsauksmēm. Atkal, šis ir tikai īss kopsavilkums, taču varat precizēt dažus aspektus.
Lai ilustrētu to, ko raksta Change; Šī gada sākumā mūžībā aizgāja mana partnera vecvecmāmiņa. Viņai bija jau astoņdesmit un dzīvoja ciematā starp Buriramas pilsētu un Kambodžas robežu. Šī vecvecmāmiņa runāja tikai khmeru valodā un, ja neskaita reto pilsētas apmeklējumu, nekad nebija pametusi reģionu. Mans partneris, dzimis 1991. gadā, pamatskolā ieguva izglītību khmeru valodā. Buriramas vidusskolā un Bangkokas vidusskolā mācījās taju valoda.
Uz viņas nāves gultas viņš mēģināja pa mobilo tālruni atvadīties no savas vecvecmāmiņas khmeru valodā un atklāja, ka faktiski vairs nav apguvis aktīvu khmeru valodas lietošanu, lai gan joprojām saka, ka to labi saprot. Kad es runāju ar viņu dažus khmeru vārdus un frāzes, ko iemācījos Kambodžā, viņš arī tos īsti nesaprot. No tā es saprotu, ka Kambodžā runātā khmeru valoda ievērojami atšķiras no Burirāmā runātajiem khmeriem.
Es joprojām aizmirstu sitienu; šī vecvecmāmiņa runāja tikai khmeru valodā un nekad nav iemācījusies taju valodu.
Dīvaini, ka mazās Taizemes minoritāšu tautas nekur nav pieminētas, tādas tautas kā mani.